Rūpes par nieru veselību ir būtiska veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Taču, cik daudz zinām par nieru veselību, izplatītākajām slimībām un to profilaksi? Atbildes uz šiem un citiem būtiskiem jautājumiem sniedz Veselības centrs 4 nefroloģe Ilze Puide un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Kā stāsta nefroloģe I. Puide, biežākās nieru un urīnceļu slimības ir akūta dažādu lokalizāciju urīnceļu infekcija. Ar akūtu, nekomplicētu cistītu dzīves laikā var slimot 27–44% veselu sieviešu, bet pielonefrīta izplatība jaunām sievietēm ir 3 gadījumi 1000 persongados. Savukārt 10% sieviešu postmenopauzē gada laikā novēro urīnceļu infekciju. Vairumā gadījumu tā ir labi ārstējama ar antibakteriāliem līdzekļiem un paliekošu kaitējumu nierēm nenodara.  

Daudz lielāka nozīme ir hroniskai nieru slimībai. Gan Latvijā, gan citur pasaulē līdz ar populācijas novecošanu pieaug hroniskas nieru slimības izplatība. Pasaules veselības organizācija (PVO) ziņo, ka 2024. gadā pasaulē vecāku cilvēku skaits (> 65 g. v.) pārsniedz jauniešu skaitu (< 15 g. v.). Latvijā šo cilvēku īpatsvars tuvākajos gados tiek lēsts 15–20%. 

Hroniska nieru slimība (HNS) ir 8–16% pasaules iedzīvotāju. Pēc Starptautiskās Nefrologu asociācijas aplēsēm 2018. gadā hroniska nieru slimība bija aptuveni 850 miljoniem pasaules iedzīvotāju. Tiek prognozēts, ka 2040. gadā HNS būs piektais biežākais nāves cēlonis. 

Latvijā diezgan precīzi zināms ir tikai to hroniskas nieru slimības pacientu skaits, kuriem ir uzsākta un tiek turpināta nieru aizstājterapija – dialīze vai ir veikta nieru transplantācija. Pacientu skaits, kuriem ir agrīnākas hroniskas nieru slimības stadijas, nav zināms. Balstoties uz citu hronisku slimību izplatības datiem (cukura diabēts, kardiovaskulārās slimības), tas tiek lēsts ap 14–16% Latvijas iedzīvotāju. Pētījumos novērots, ka mazāk par 50 % pacientu zina, ka viņiem ir hroniska nieru slimība. Latvijā vairāk nekā 50 % pacientu nieru aizstājterapiju uzsāk neatliekami, jo nav zinājuši, ka viņiem ir hroniska nieru slimība, nav pietiekami bieži uzraudzīti vai nav piekrituši piedāvātajai ārstēšanai. Tiek prognozēts, ka nieru aizstājterapijas (NAT) pacientu skaits pasaulē 2030. gadā dubultosies. 

Vēl viena liela slimību grupa, kas būtiski ietekmē cilvēku veselību un dzīvību, ir dažādu iemeslu izraisīta akūta nieru mazspēja. Katru gadu ar to slimo 13,3 miljoni pasaules iedzīvotāju. Akūtu nieru mazspēju novēro līdz 20% stacionētu pacientu, bet intensīvās terapijas nodaļu pacientiem līdz 50–60%. Akūta nieru mazspēja ir slimība, kurai raksturīga strauja glomerulu filtrācijas ātruma (GFĀ) mazināšanās un ir iespējama izveseļošanās un nieru funkcijas uzlabošanās, tomēr tā palielina risku, ka nākotnē progresēs hroniska nieru slimība. 

Galvenie iemesli 

Kā skaidro nefroloģe, izplatītāko nieru veselības problēmu galvenie iemesli ir dažādi.

• Urīnceļu infekciju veicina dažādi faktori: samazināta urīnceļu pretestība mikroorganismiem, kas bieži ir pārmantota, vecums, sieviešu dzimums urīnizvadsistēmas īpatnību dēļ, anatomiskas un funkcionālas urīnceļu pārmaiņas dažādu slimību dēļ, dzīvesveids – stress, aktīva dzimumdzīve, par maz tiek uzņemts šķidrums u.c.
• Biežākie hroniskas nieru slimības iemesli attīstītajās valstīs ir metaboliskas, ar dzīvesveidu saistītās slimības – cukura diabēts, aptaukošanās, arteriāla hipertensija, aterosklerozes izraisīts nieru bojājums. Vai šo slimību gadījumā attīstīsies nieru slimība, ir nozīme ģenētiskai nosliecei – noteiktam gēnu kopumam un galvenokārt pamatslimības ārstēšanai. Hronisku nieru slimību var izraisīt arī nefrotoksisku medikamentu lietošana, sekas pēc akūtas nieru mazspējas, saistaudu sistēmslimības, biežas urīnceļu infekcijas, urīnceļu nosprostojums u.c. Dzīvesveids, kaitīgie ieradumi un diēta ir ļoti svarīgi modificējami faktori, kuri ietekmē hroniskas nieru slimības veidošanos un progresēšanu. Svarīgākie no tiem ir regulāra, pietiekama fiziskā aktivitāte, veselīgs, sabalansēts uzturs, pietiekams miegs, atteikšanās no smēķēšanas, veselīga ķermeņa svara uzturēšana.  
• Pārmantotas un iedzimtas slimības ir salīdzinoši retākas, piemēram, autosomāli dominanta nieru policistoze, kas ir pārmantota slimība, kuru nosaka gēns 16. vai 4. hromosomā, vai Olporta sindroms, ko nosaka gēns X hromosomā vai gēni 13. vai 2. hromosomā.
• Attīstības valstīs nieres vairāk ietekmē dažādas infekcijas slimības un vides faktori – cilvēka imūndeficīta vīruss (CIV), intoksikācija ar smagajiem metāliem, akūtas slimības, kas noved pie šķidruma zuduma. 

Autors: Freepik.com

Pazīmes, kas var liecināt par nieru veselības problēmām  

Sākotnēji HNS simptomi var būt nespecifiski un grūti atpazīstami: izteikts nogurums, slikta apetīte, grūtības koncentrēties, tūska un citi. Viens no nieru slimību raksturīgiem simptomiem ir paaugstināts asinsspiediens, taču paaugstināta asinsspiediena iemesli var būt arī citi, uzsver nefroloģe. 

Akūta nieru iekaisuma gadījumā ir raksturīgas sāpes mugurā jostas vietā, savukārt urīnpūšļa iekaisuma gadījumā var būt sāpes vēdera lejasdaļā, kā arī bieža, sāpīga urinācija. 

Ja ir aizdomas par nieru slimību, ir nepieciešama ārsta konsultācija un papildu izmeklējumi. 

Ieteicamās pārbaudes 

Atpazīt nieru darbības pasliktināšanos sākuma stadijās var būt grūti, tāpēc pacientiem ar riska faktoriem, lai agrīni konstatētu nieru darbības traucējumus, ikgadējā vizītē pie ģimenes ārsta ir svarīgi noteikt kreatinīna līmeni asinīs, aprēķināt GFĀ, veikt urīna analīzi un noteikt albumīna/kreatinīna attiecību urīnā, saka nefroloģe. Īpaši svarīgi tas ir pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu un sirds-asinsvadu slimībām, ar cukura diabētu un pacientiem, kuriem anamnēzē ir kādas nieru slimības: akūta nieru mazspēja, grūtniecības patoloģija, sistēmiskas saistaudu slimība, biežas urīnceļu infekcijas vai iepriekš konstatētas citas nieru un urīnizvadsistēmas slimības. Ja ir iespējams noteikt cistatīnu C, iesaka noteikt arī to. Pēc kreatinīna un cistatīna aprēķina GFĀ. 

Pieaugušajiem ar hronisku nieru slimību albumīna/kreatinīna attiecība urīnā un GFĀ jānosaka vismaz reizi gadā. Ja ir risks, ka slimība var strauji progresēt, šie izmeklējumi jāveic biežāk. 

HNS skrīnings 1. tipa cukura diabēta pacientiem jāveic reizi gadā, sākot ar piekto gadu pēc diagnozes noteikšanas, bet 2. tipa cukura diabēta pacientiem – vienreiz ik gadu. 

Autors: Pexels.com

Farmaceita padomi nieru veselības profilaksei 

Nieru veselības, tāpat kā vispārējās veselības, profilaksei pamatā ir svarīgs veselīgs dzīvesveids – tas, ko paši varam ietekmēt savā ikdienas paradumos, uzsver BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Jāatmet kaitīgie ieradumi – smēķēšana – un jāierobežo alkohola patēriņš. Jācenšas uzturēt veselīgs ķermeņa svars – to veicinās regulāras fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā – nūjošana, peldēšana vai cita veida sporta nodarbības. Ieteicams veselīgs un sabalansēts uzturs, samazinot sāls, cukura, treknu un pārstrādātu produktu patēriņu, un pietiekams šķidruma patēriņš. Jācenšas ēdienkartē iekļaut dažādus dārzeņus, augļus, piena produktus, zivis un gaļu.  

Jāatceras rūpēties par savu veselību kopumā – jādodas ikgadējās profilaktiskās vizītēs pie ģimenes ārsta, regulāri jākontrolē asinsspiediens, glikozes un holesterīna līmenis. Hronisku slimību gadījumā (piemēram, cukura diabēts, hipertensija un citas) ir svarīga to atbildīga ārstēšana un pacienta līdzestība. Kā arī vienmēr savlaicīgi jāārstē nieru un urīnceļu infekcijas. Medikamentu lietošanai jābūt atbildīgai un saskaņotai ar speciālistu. 

No ārstniecības augu līdzekļiem nieru veselībai lieto tējas, tabletes, kapsulas, pastas – tās izmanto kā papildu līdzekļus urīnceļu infekciju gadījumā, arī profilaktiski, lai novērstu nieru un urīnceļu akmeņu veidošanos. No drogām, kam piemīt antiseptiskas, diurētiskas, spazmolītiskas un pretiekaisuma īpašības, izmanto miltenes un brūklenes lapas, bērzu lapas, lupstāja saknes, zeltgalvītes lakstus, tīruma kosas lakstus, pētersīļa saknes, maura sūrenes lakstus, augstiņa lakstus un kumelītes ziedus.  

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.