Hroniskas nespecifiskas muguras sāpes ir nepatīkamas sajūtas, kas vienmēr atkarīgas no katra pacienta individuālās sāpju uztveres un ietekmē pacienta uzvedību. Par tām stāsta dr. Viktors Vestermanis.

Latvijā ir izstrādāta sava cenu politika attiecībā uz medicīnas pakalpojumiem, taču ne visi iedzīvotāji ir informēti par to, kā tā veidojas un kādos gadījumos ārstnieciskie pakalpojumi pienākas bez maksas vai par valsts līdzfinansējumu. Statistikas dati liecina, ka vairāk nekā 80% ģimenes ārstu praksēs reģistrēto pieaugušo, kuri gadu un ilgāk nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar saslimšanu, nav izmantojuši iespēju profilaktiski pārbaudīties pie ārsta.

Zināms, ka automašīnai tehniskā apkope ir jāveic pēc konkrēta nobraukuma, nesagaidot, kad panelī iedegas brīdinājuma signāli. Taču kādi izmeklējumi un cik bieži ir jāveic katram vīrietim, lai saglabātu labu pašsajūtu un stipru veselību? Par ģimenes ārsta lomu augstas dzīves kvalitātes uzturēšanā stāsta ģimenes medicīnas speciālists.

Skumja atziņa – ne Saeimai, ne valdībai šodien nav stratēģiska redzējuma uz Covid 19 pandēmiju. Mēs redzam reflektēšanu uz atsevišķiem notikumiem un dižošanos savā starpā – kā mums izdevās kaut ko aizslēgt!

Bez sāpēm vai nepatīkamām izjūtām un ātri saņemt pilnu veselības stāvokļa analīzi, tikt skaidrībā par organisma problēmām kopumā un katrā orgānā un šūnā atsevišķi – tāda ir nākotnes medicīna, kas pieejama jau šodien! Biorezonanse – inovatīva metode, kas ļauj agrīni atklāt veselības problēmas un novērst saslimšanu.

Gada nogalē īpaši aktualizējas laba izskata jautājumi, jo drīzumā gaidāms svētku maratons un katrs vēlas to sagaidīt iespējami labākā formā, tāpēc interneta vidē īpaši aktivizējas arī dažādi reklāmas piedāvājumi un eksperti, kas piedāvā padomus labas figūras iegūšanai. 

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām ap 12 000, pašlaik esam ap 8500. Desmit gadu laikā esam pazaudējuši teju trešdaļu mūsu māsu, un pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem māsu apjomiem Eiropas Savienībā (ES). 

Pasaules Veselības organizācija ir pieteikusi karu C hepatītam, uzstādot mērķi līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā būtisku risku sabiedrībai. Šajā laikā ir jāpanāk, lai 60% pacientu būtu izārstēti un 90% C hepatīta inficēto būtu informēti par savu diagnozi. Eksperti lēš, ka Latvijā šobrīd par savu diagnozi zina vien 30% pacientu. 

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu – te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.

Obligātā prasība ārstam spēt sazināties divās svešvalodās izraisījusi plašas debates. Veselības ministrija bija norādījusi, ka prasība jau ir spēkā un jaunajā standartā nekas nemainīsies. Par šādu lēmumu kategoriski iebilda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, uzsverot, ka divu svešvalodu pārzināšana neuzlabotu ārsta pamatuzdevumu – ārstēt cilvēkus.