Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām ap 12 000, pašlaik esam ap 8500. Desmit gadu laikā esam pazaudējuši teju trešdaļu mūsu māsu, un pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem māsu apjomiem Eiropas Savienībā (ES). 

Pasaules Veselības organizācija ir pieteikusi karu C hepatītam, uzstādot mērķi līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā būtisku risku sabiedrībai. Šajā laikā ir jāpanāk, lai 60% pacientu būtu izārstēti un 90% C hepatīta inficēto būtu informēti par savu diagnozi. Eksperti lēš, ka Latvijā šobrīd par savu diagnozi zina vien 30% pacientu. 

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu – te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.

Obligātā prasība ārstam spēt sazināties divās svešvalodās izraisījusi plašas debates. Veselības ministrija bija norādījusi, ka prasība jau ir spēkā un jaunajā standartā nekas nemainīsies. Par šādu lēmumu kategoriski iebilda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, uzsverot, ka divu svešvalodu pārzināšana neuzlabotu ārsta pamatuzdevumu – ārstēt cilvēkus.

"Šobrīd mēs redzam ļoti labvēlīgu valsts attieksmi C hepatīta jomas sakārtošanā," uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas virsārste asociētā profesore Indra Zeltiņa. No šī gada 1. janvāra ir paplašināta pacientu grupa, kurai ir iespējams saņemt valsts apmaksātu terapiju C hepatīta ārstēšanai.

Tā kā Slimību profilakses un kontroles centrs ir izziņojis gripas epidēmijas sākumu no 2019. gada 15. janvāra, Nacionālais veselības dienests (NVD) informē par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ar gripu saslimušajiem iedzīvotājiem.

Solīts makā nekrīt, noteica latviešu dzīvesziņa un smaidot noskatījās priekšvēlēšanu solījumos. Ar solījumiem par mediķu algas kāpumu un pieejamiem medicīnas pakalpojumiem partijas neskopojās. Bet solījumi mēdz būt dažādi.

Esmu praktizējošs ārsts jau vairāk nekā 55 gadus, un savā praksē vienmēr esmu meklējis iespējas pielietot jaunas un inovatīvas metodes. Ja 90. gados, uzsākot privātpraksi, ģimenes ārsts, kas ierodas mājas vizītēs, bija kas jauns un nepieredzēts, tad mūsdienās lielai daļai pacientu neierasti varētu būt dažādi telemedicīnas instrumenti jeb pacientu konsultēšana tiešsaistē.

Saistībā ar psihoterapeita profesiju Latvijas sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti. Diezgan izplatīts ir uzskats, ka apmeklēt psihoterapeitu nozīmē atzīt, ka esi pārāk vājš, lai tiktu galā pats.

Saeimā pilnā nopietnībā tiek izskatīts šāds piedāvājums (iesniegusi Vienotības frakcija, nediskutēsim, cik vienota savā pasaules skatījumā tā ir) vēl neesošajam veselības aprūpes finansēšanas likumam: Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētie valsts budžeta līdzekļi tiek prioritāri novirzīti valsts un pašvaldību īpašumā un kontrolē (>50% kapitāla daļu) esošajām ārstniecības iestādēm.