Saistībā ar psihoterapeita profesiju Latvijas sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti. Diezgan izplatīts ir uzskats, ka apmeklēt psihoterapeitu nozīmē atzīt, ka esi pārāk vājš, lai tiktu galā pats.

Saeimā pilnā nopietnībā tiek izskatīts šāds piedāvājums (iesniegusi Vienotības frakcija, nediskutēsim, cik vienota savā pasaules skatījumā tā ir) vēl neesošajam veselības aprūpes finansēšanas likumam: Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētie valsts budžeta līdzekļi tiek prioritāri novirzīti valsts un pašvaldību īpašumā un kontrolē (>50% kapitāla daļu) esošajām ārstniecības iestādēm.

Premjera kabinetā sastrīdējos ar veselības ministri Andu Čakšu par viņas komandētās Veselības inspekcijas staļiniskajām represijām pret ģimenes ārstiem. Noklausījos, ka neesmu džentlmenis un pat ne vīrietis, ja varu nostāties pret viņu (sievieti) to tur (slikto) pusē.

Ģimenes ārstu streiks Latvijā ievelkas un ievelkas viena iemesla dēļ – Veselības ministrija paziņo, ka negrasās pildīt ģimenes ārstu prasības attiecībā uz kapitācijas naudu.

Ne tikai ģimenes ārsti Latvijā nav apmierināti ar pašreizējo sistēmu veselības nozarē un plānotajām reformām, bet visi mediķi kopumā. Skaļāk šobrīd dzirdami tieši ģimenes ārsti, jo viņiem ir pirmā saskare ar pacientu un viņu problēmu risināšanu.

Andrologs, šķiet, Latvijas iedzīvotājiem joprojām izklausās pēc eksotiskas profesijas. Var nojaust, ka šādam speciālistam ir saistība ar vīriešu veselību, taču stiprā dzimuma pārstāvjiem bieži vien nav skaidrības, kad ir īstais laiks pie tāda doties.

Ikdienas valodā ar veselību parasti saprotam pretēju stāvokli slimībai, taču izrādās, ka veselība ir kas vairāk - tā ir fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimības vai nespēka neesamība.

Ir skaidrs, ka finansējums veselības aprūpei ir nepietiekošs un tas nav attiecināms tikai uz primāro palīdzību, kas ir ģimenes ārsti.

Šobrīd 70 % Latvijas ģimenes ārstu ir vecāki par 50 gadiem. It īpaši reģionos daudzi no tiem ir jau pārkāpuši 70 gadu slieksni.

Rīgas 2.slimnīcas ārsts-traumatologs-ortopēds Sandris Petronis stāsta par iemesliem, kāpēc ārsti nepārtraukti mācās, ieskicē sava darba specifiku, kā arī dalās pārdomās par veselības aprūpes sistēmu Latvijā.