Šā gada Latvijas pākšaugu raža jau ienākusies. Tātad – ir īstais laiks tos iekļaut ikdienas vai vismaz iknedēļas ēdienkartē, jo pākšaugi ir patiešām vērtīgi. Starp citu, pākšaugu grupai pieder ne tikai mums tik zināmās pupas un zirņi, bet arī, piemēram, lēcas un zemesrieksti. "Vai zināt, kas ir struļčs?" vaicā uztura speciāliste. 

Koši zaļi zaļumi piešķir ēdienam krāsu, garšu un svaigumu un ir veselīgi. Iepazīstinot ar augu vērtību, speciālisti atgādina – slimības gadījumā medikamentus ar zaļumiem gan aizstāt nedrīkst! "Papildus krāsainībai, garšai un svaigumam, zaļie garšaugi ir ļoti vērtīgi veselībai!", katra nozīmi sīkāk raksturojot, tos lietot aicina farmaceite.

Vai esi domājis, ka varētu izmēģināt Keto diētu? Lai arī pēdējos gados tā tiek uzskatīta par īstu svara zaudēšanas brīnumu, šis ēšanas plāns faktiski ir medicīniska diēta, kas var būt saistīta ar nopietniem riskiem. Dažādi ēšanas plāni ar zemu ogļhidrātu daudzumu un olbaltumvielu daudzumu kā, piemēram, Paleo diēta vai Atkinsa diēta dažkārt tiek dēvētas arī par ketogēnām vai "keto" diētām.

Šobrīd gan dārzā, gan mežā sastopamās ogas un garšaugi ir ne vien gardi, bet arī vitamīniem, organiskajām skābēm, minerālvielām un antioksidantiem bagāti, tāpēc to lietošana ikdienā palīdz stiprināt veselību. Visu svaigā veidā nav iespējams apēst, tādēļ ziemas periodā ir vērts šos vērtīgos produktus iekļaut uzturā saldētā, kaltētā vai žāvētā veidā.

"Labās baktērijas jeb probiotikas nodrošina līdzsvaru zarnu mikroflorā, kas, kā izrādās, lielā mērā atbild par cilvēka organisma imunitāti, bet probiotikas saražot palīdz veselīgs, sabalansēts uzturs, tostarp – fermentēti produkti," skaidro uztura un sporta speciāliste. 

Nav noslēpums, ka pārmērīga cukura un tauku patērēšana apdraud jebkura cilvēka veselību. Kaut gan mūsdienās ļaudis kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš uzmanību tam, ko ēd, Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka nelipīgas slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis pasaulē. [1]

Kompulsīvā pārēšanās ir termins, ko lieto, lai aprakstītu ārpus kontroles esošus ēšanas paradumus. Kompulsīva pārēšanās ietver gan ēšanu naktī, gan ēšanu pēc sāta sajūtas iestāšanās, tāpat arī impulsīvo ēšanu un citus kompulsīvus ieradumus saistībā ar ēdienu, piemēram, ēdiena slēpšanu vai pat atkritumos izmesta ēdiena ēšanu.

Uzturs ir viens no veselības un labsajūtas stūrakmeņiem. Laika posmā no viena līdz trīs gadu vecumam mazuļa organisms attīstās. Šajā laikā īpaši svarīgi ir nodrošināt atbilstošas uzturvielas pareizā daudzumā. Daudzi pasaulē veikti pētījumi pierāda saistību starp uzturu agrā bērnībā un imunitāti, bērnam pieaugot, tādēļ droši var apgalvot, ka tas, kā barojam savu mazuli šodien, atstās būtisku ietekmi uz viņa veselību vēlāk.

Siltajā gadalaikā vienmēr pieaug bažas par to, cik daudz ūdens veselīgam cilvēkam dienā jāizdzer. Dažādi avoti min dažādus tilpumus, bet visbiežāk parādās – astoņas glāzes dienā. Realitātē tikai retais tik daudz izdzer. Vai tas nozīmē, ka jācenšas dzert vairāk? Skaidro farmaceite.

Vasarā, kad ķermenis pastiprināti izdala šķidrumu, nepieciešams rūpīgi sekot līdzi uzņemtā ūdens, vitamīnu un minerālvielu daudzumam. Visvairāk tos iespējams uzņemt ar pārtiku, taču, it īpaši minerāļus, bagātīgi sniedz arī minerālūdens. Minerāļi piedalās daudzos no svarīgākajiem organisma procesiem, tādēļ to līmenim ķermenī jāpievērš īpaša uzmanība.