Svaigas un tikko no dārza ievāktas ogas ir viens no vasaras patīkamākajiem bonusiem – tās ir ne vien garšīgas, bet arī veselīgas, jo ir bagātas ar vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām un bioloģiski aktīvām vielām, turklāt tajās ir maz kaloriju. Lai arī ogās ir daudz organismam nepieciešamu vielu, kas palīdz to stiprināt, tomēr ar ogu patēriņu nevajadzētu pārspīlēt.

Gada vasarīgākie svētki ir klāt! Kā tos nosvinēt veselīgās noskaņās, nepārvēršot tos par attaisnojumu neveselīgai ēšanai un neveselīgu ieradumu kultivēšanai? Kas palīdzēs justies labi un izbaudīt svētkus? Padomos dalās sertificēta uztura speciāliste un farmaceite.

Sākoties karstajam laikam un pat tveicei, ikdienā uzņemtā ūdens daudzums pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai ir vitāli svarīgs. Zaudējot vien 1-2% organisma šķidruma, iespējama organisma dehidratācija jeb organisma atūdeņošanās, cilvēka organismam radot nelabvēlīgas sekas. 

Lai gan ūdens cilvēka uzturā vajadzīgs ik dienas, siltā laikā daudzi palielina ūdens patēriņu. Divi litri ūdens dienā pieaugušam cilvēkam – tas ir rekomendējamais vidējais ūdens daudzums, lai justos labi. Daļu nepieciešamā ūdens daudzuma uzņemam ar pārtiku, tomēr galvenais šķidruma avots ir un paliek dzeramais ūdens. 

D vitamīns koronavīrusa pandēmijas laikā ir pasaules vadošo pētījumu centru uzmanības centrā. Zinātnieki turpina noskaidrot un pierādīt tā pozitīvo ietekmi uz pacientu imunitāti. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka D vitamīns atbalstīs cilvēci cīņā pret vīrusu.

Ūdenim ir milzīga nozīme cilvēka dzīvības un veselības uzturēšanā, tāpēc ūdeni dzert jāmācās jau no zīdaiņa vecuma. Bērni atūdeņojas daudz ātrāk nekā pieaugušie, un sekas var būt bīstamas – no galvassāpēm un noguruma līdz pat nopietnai dehidratācijai. 

Vai dzīve var būt salda arī bez papildu cukura uzņemšanas? Pacienti ikdienā uzdod farmaceitiem dažādus jautājumus arī par cukura kaitīgo ietekmi uz veselību. 

Katrs būs dzirdējis apgalvojumu, ka zemeņu sezonā jānotiesā vismaz pieci kilogrami ogu – tad dzelzs rezerves organismā būs nodrošinātas ilgam laikam. Ārsts skaidro, kāpēc visas kārtis uz šo apgalvojumu vien nevajadzētu likt, sevišķi mazasinības gadījumos. Savukārt farmaceite stāsta par dzelzs lomu organismā.

Vasarā aktualizējas inficēšanās ar dažādiem vēdera vīrusiem. Lai no tiem izvairītos, gastroenteroloģe iesaka savlaicīgi parūpēties, lai zarnās mītošā baktēriju saime (mikrobiota) būtu līdzsvarā – tas spēcinās arī organisma vispārējo imunitāti. Savukārt farmaceite stāsta, kā izvēlēties piemērotākās probiotikas.

Iestājoties siltākam laikam, arvien biežāk tiek organizēti pikniki un atpūta brīvā dabā. Līdz ar to arvien izplatītāka kļūst saindēšanās ar pārtiku. Biežākie iemesli nepatīkamajam starpgadījumam ir siltais āra gaiss un nepareiza produktu uzglabāšana. Lai atpūta nebeigtos ar saindēšanos, svarīgi ievērot dažus pamatprincipus.