Nav noslēpums, ka pārmērīga cukura un tauku patērēšana apdraud jebkura cilvēka veselību. Kaut gan mūsdienās ļaudis kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš uzmanību tam, ko ēd, Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka nelipīgas slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis pasaulē. [1]

Kompulsīvā pārēšanās ir termins, ko lieto, lai aprakstītu ārpus kontroles esošus ēšanas paradumus. Kompulsīva pārēšanās ietver gan ēšanu naktī, gan ēšanu pēc sāta sajūtas iestāšanās, tāpat arī impulsīvo ēšanu un citus kompulsīvus ieradumus saistībā ar ēdienu, piemēram, ēdiena slēpšanu vai pat atkritumos izmesta ēdiena ēšanu.

Uzturs ir viens no veselības un labsajūtas stūrakmeņiem. Laika posmā no viena līdz trīs gadu vecumam mazuļa organisms attīstās. Šajā laikā īpaši svarīgi ir nodrošināt atbilstošas uzturvielas pareizā daudzumā. Daudzi pasaulē veikti pētījumi pierāda saistību starp uzturu agrā bērnībā un imunitāti, bērnam pieaugot, tādēļ droši var apgalvot, ka tas, kā barojam savu mazuli šodien, atstās būtisku ietekmi uz viņa veselību vēlāk.

Siltajā gadalaikā vienmēr pieaug bažas par to, cik daudz ūdens veselīgam cilvēkam dienā jāizdzer. Dažādi avoti min dažādus tilpumus, bet visbiežāk parādās – astoņas glāzes dienā. Realitātē tikai retais tik daudz izdzer. Vai tas nozīmē, ka jācenšas dzert vairāk? Skaidro farmaceite.

Vasarā, kad ķermenis pastiprināti izdala šķidrumu, nepieciešams rūpīgi sekot līdzi uzņemtā ūdens, vitamīnu un minerālvielu daudzumam. Visvairāk tos iespējams uzņemt ar pārtiku, taču, it īpaši minerāļus, bagātīgi sniedz arī minerālūdens. Minerāļi piedalās daudzos no svarīgākajiem organisma procesiem, tādēļ to līmenim ķermenī jāpievērš īpaša uzmanība. 

Vienkāršotiem vārdiem sakot, fāstings (fasting: no angļu valodas – gavēšana, badošanās) – līdzīgi kā citas diētas – ir apzināta daļēja vai pilnīga atturēšanās no ēšanas un dzeršanas noteiktu laika periodu. Ar cilvēkiem, kas ievēro fāstingu, veiktie pētījumi gandrīz visos aspektos ir parādījuši, ka tas ir drošs un neticami efektīvs tievēšanas līdzeklis, lai gan patiesībā nav efektīvāks par jebkuru citu diētu. Turklāt daudziem cilvēkiem šo tievēšanas rutīnu ir grūti ievērot.

Latvijā, kur pat rīdziniekiem nav sarežģīti tikt līdz mežam, sēņošana ir ierasta nodarbe. "Ja sēņošanas sezonā aptiekā vēršas ar jautājumu, kā palīdzēt tuviniekam, kurš jūtas slikti un ir kādas saindēšanās pazīmes, vienmēr vaicāju – vai nav ēstas sēnes. Tad farmaceita norādījums gan būs steigšus zvanīt ārstam vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam," saka farmaceits. 

Tas, cik liela nozīme mūsu veselībai un pašsajūtai ir uzturam, lielākai daļai cilvēku ir zināms fakts. Tajā pašā laikā "darbs dzen darbu", tādēļ bieži vien ikdienā ierasto maltīti nākas aizstāt ar ātrām uzkodām vai diezgan vienveidīgu uzturu, ar ko nodarām kaitējumu paši sev.

No vienas puses, uztura speciālisti uzskata, ka veselam cilvēkam atteikties no gaļas nav pamata, no otras – ar pārmērīgu gaļas patēriņu saista paaugstinātu vēža risku. Uztura speciāliste atgādina, ko par veselīgu gaļas patēriņu jāzina grilēšanas sezonas pašā karstumā, savukārt farmaceite atgādina par piesardzības pasākumiem, lai izvairītos no pārtikas saindēšanās.

Svaigas un tikko no dārza ievāktas ogas ir viens no vasaras patīkamākajiem bonusiem – tās ir ne vien garšīgas, bet arī veselīgas, jo ir bagātas ar vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām un bioloģiski aktīvām vielām, turklāt tajās ir maz kaloriju. Lai arī ogās ir daudz organismam nepieciešamu vielu, kas palīdz to stiprināt, tomēr ar ogu patēriņu nevajadzētu pārspīlēt.