Koši zaļi zaļumi piešķir ēdienam krāsu, garšu un svaigumu un ir veselīgi. Iepazīstinot ar augu vērtību, speciālisti atgādina – slimības gadījumā medikamentus ar zaļumiem gan aizstāt nedrīkst! "Papildus krāsainībai, garšai un svaigumam, zaļie garšaugi ir ļoti vērtīgi veselībai!", katra nozīmi sīkāk raksturojot, tos lietot aicina farmaceite.

Pirmo palīdzību var apgūt arī ikviens interesents, jo šīs zināšanas un prasmes var noderēt ikdienā. Rakstā varēsit uzzināt, ko īsti apgūst pirmās palīdzības kursos.  

Sniegt pirmo palīdzību ir jāprot ikkatram, jo dzīvē var gadīties dažādas situācijas, kurās svarīga ātra reakcija un pārdomāta rīcība. Tomēr ne vienmēr mūsu mēģinājumi palīdzēt noved pie cerētā rezultāta. Joprojām novērojami gadījumi, kad pirmās palīdzības sniedzēji, rīkojoties pārsteidzīgi vai sekojot novecojušiem padomiem, nodara vairāk kaitējuma nekā labuma.

Vai esi domājis, ka varētu izmēģināt Keto diētu? Lai arī pēdējos gados tā tiek uzskatīta par īstu svara zaudēšanas brīnumu, šis ēšanas plāns faktiski ir medicīniska diēta, kas var būt saistīta ar nopietniem riskiem. Dažādi ēšanas plāni ar zemu ogļhidrātu daudzumu un olbaltumvielu daudzumu kā, piemēram, Paleo diēta vai Atkinsa diēta dažkārt tiek dēvētas arī par ketogēnām vai "keto" diētām.

Šobrīd gan dārzā, gan mežā sastopamās ogas un garšaugi ir ne vien gardi, bet arī vitamīniem, organiskajām skābēm, minerālvielām un antioksidantiem bagāti, tāpēc to lietošana ikdienā palīdz stiprināt veselību. Visu svaigā veidā nav iespējams apēst, tādēļ ziemas periodā ir vērts šos vērtīgos produktus iekļaut uzturā saldētā, kaltētā vai žāvētā veidā.

"Labās baktērijas jeb probiotikas nodrošina līdzsvaru zarnu mikroflorā, kas, kā izrādās, lielā mērā atbild par cilvēka organisma imunitāti, bet probiotikas saražot palīdz veselīgs, sabalansēts uzturs, tostarp – fermentēti produkti," skaidro uztura un sporta speciāliste. 

Nav noslēpums, ka pārmērīga cukura un tauku patērēšana apdraud jebkura cilvēka veselību. Kaut gan mūsdienās ļaudis kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš uzmanību tam, ko ēd, Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka nelipīgas slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis pasaulē. [1]

Cilvēki ir sociālas būtnes, un mūsu bioloģiskā, psiholoģiskā un sociālā sistēma ir attīstījusies, lai funkcionētu sadarbībā ar citiem cilvēkiem. Daudzās sabiedrībās cilvēka sociālais loks, visticamāk, samazināsies, tam novecojot, daudzos gadījumos izraisot izolāciju un vientulību. Ir veikti pētījumi, kas liecina, ka izolācijas un vientulības negatīvā ietekme uz veselību līdzinās tādiem riska faktoriem kā augsts asinsspiediens, aptaukošanās un smēķēšana. 

Vasaras silto un saulaino laiku parasti tiecamies izbaudīt aktīvāk, vairāk kustoties, pie dabas vai nododoties dārza darbiem. Neapšaubāmi, kustības un svaigais gaiss nāk par labu veselībai un emocionālajai pašsajūtai, tomēr vienlaikus jāpatur prātā, ka senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām šis laiks var būt arī pārbaudījums veselībai. 

Kompulsīvā pārēšanās ir termins, ko lieto, lai aprakstītu ārpus kontroles esošus ēšanas paradumus. Kompulsīva pārēšanās ietver gan ēšanu naktī, gan ēšanu pēc sāta sajūtas iestāšanās, tāpat arī impulsīvo ēšanu un citus kompulsīvus ieradumus saistībā ar ēdienu, piemēram, ēdiena slēpšanu vai pat atkritumos izmesta ēdiena ēšanu.