Organismam nepieciešamos vitamīnus ikdienā uzņemam dažādos veidos, bet dažkārt nepareizas produktu lietošanas vai rīcības rezultātā vajadzīgās uzturvielas neuzsūcas un tiek izvadītas no organisma. Bieži vien organisms mums pats signalizē, ja ir kādu vitamīnu, minerālvielu vai uzturvielu deficīts, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību izmaiņām organismā un savlaikus rīkoties, lai saglabātu ķermeni veselu. 

Šobrīd pārtikas ražošanas nozare attīstās ļoti straujiem soļiem, tāpēc cilvēkus retāk ieinteresē produkti bez pievienotās vērtības. Vēlamies ēst labāk, veselīgāk, interesantāk un garšīgāk! Gribam sniegt kaut ko īpaši labu savam ķermenim un prātam, tāpēc ražotāji, meklējot risinājumus patērētāja prasībām, aizvien vairāk izgudro dažādus produktus ar pievienoto vērtību, ražojot funkcionālo pārtiku.

Ķiploks ir viens no pirmajiem augiem, kas nāk prātā vīrusu un saaukstēšanās laikā. Tas ir slavens ar savām ārstnieciskajām īpašībām un spēcīgo garšu un aromātu. Taču vai zinām, kas tieši ir ķiploka īpašību pamatā? Un kādos gadījumos ieteicams uzmanīties no ķiploka?

Tuvojoties Ziemassvētkiem, tradicionāli nāk “mandarīnu laiks”. Arī citi citrusaugļi ziemā ir plaši pieejami. Vai citrusaugļi ir ieteicami mūsu uzturam? Ko vērtīgu tie mums sniedz un kāda piesardzība jāievēro, tos lietojot uzturā?

Ūdenī šķīstošie B grupas vitamīni, kas  viegli uzsūcas un tikpat viegli izdalās (ar sviedriem caur ādu, ar urīnu), piedalās dažādos smadzeņu un nervu sistēmas bioķīmiskajos procesos, kā arī vielmaiņas un citos nozīmīgos organisma darbības posmos.

Kad organisms sāk novecot, tam ir īpašas prasības, lai uzturētu imunitāti un visas orgānu sistēmas iespējami labi pildītu savas funkcijas, jo īpaši pandēmijas laikā, kad savas pozīcijas cenšas noturēt arī ikgadējie rudens un ziemas sezonas vīrusi. 

Ķermeņa masas indekss (ĶMI) jeb Kitēla indekss ir cilvēka ķermeņa masas mērījums kilogramos, ko izsaka kā svara un kvadrātā kāpināta auguma garuma attiecību. Augsts ĶMI var liecināt par augstu ķermeņa tauku saturu. Ar ķermeņa masas indeksa palīdzību pārbauda svara kategorijas, kas var novest pie veselības problēmām, taču tas nenosaka ķermeņa tauku saturu vai indivīda veselību.

Sāls ir viena no iecienītākajām garšvielām – to bieži izmanto dažādu ēdienu garšas uzlabošanai, turklāt sāls darbojas arī kā konservants, ļaujot produktus uzglabāt un droši lietot ievērojami ilgāku laika periodu. Lai gan nelielās devās sāls veselībai nekaitē, lietojot to pārmērīgā daudzumā, var būtiski pasliktināties pašsajūta un palielināties dažādu saslimšanu risks. 

Ingvera tēja un ēdieni, kam tas pievienots, ir bagātīgi ar C vitamīnu, dažādām aminoskābēm un minerālvielām – kalciju, cinku, nātriju un fosforu,” plašāk par to stāsta farmaceite.

Jods ir būtisks mikroelements, kas nepieciešams vairogdziedzera hormonu veidošanai, normālai nervu sistēmas un smadzeņu darbībai, ādas veselībai. Joda uzņemšana ar uzturu nav sarežģīta, tomēr lielai daļai Latvijas sabiedrības tas kā ikdienas pārtikas elements ir salīdzinoši svešs.