Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Garas pastaigas, riteņbraukšana, nūjošana, skriešana vai pat lapu grābšana un pēdējie darbi dārzā – tie ir vien daži no fizisko aktivitāšu piemēriem, kas palīdz uzturēt veselību un ķermeni labā formā. Tomēr farmaceite atgādina – tāpat kā ikdienas garderobe mainās līdzi gadalaikiem, arī sporta apģērbam, pat nemainot pašu aktivitātes veidu, jāmainās līdz ar laikapstākļiem.

Dažādas fiziskās aktivitātes un prasmes katrā vecumposmā neapšaubāmi ir ieguldījums bērna attīstībā, tomēr aktivitātes ir jāplāno tā, lai netiktu nodarīts kaitējums bērnam. Par svarīgākajām fiziskajām aktivitātēm un to nozīmi katrā vecumā stāsta fizioterapeite.

Gada vēsajos mēnešos, sportojot ārā, cilvēks lieliski norūdās, tas palīdz ķermenim būt noturīgākam pret gaisa temperatūras izmaiņām un stiprina imunitāti ilgtermiņā. Lai arī svaigs gaiss un sports ir vitāli nozīmīgs cilvēka veselībai, mainoties sezonām, ir svarīgi pievērst uzmanību piemērotam apģērbam, uzturam un citām niansēm, kas var būtiski ietekmēt labsajūtu kā sportošanas laikā, tā pēc tās. 

Tuvojoties gada aukstākajiem mēnešiem, aizvien vairāk laika pavadām iekštelpās un nododamies mazkustīgākiem laika pavadīšanas veidiem, gulšņājot pie TV vai “sēžot” internetā. Taču šādai mazkustībai nav tikai sezonāls raksturs. Aizvien vairāk tiek runāts par to, ka sēdēšanas nelabvēlīgā ietekme uz veselību ir pielīdzināma smēķēšanai. Turklāt mazkustīgums būtiski ietekmē arī mūsu pašsajūtu.

Septembra sākumā ik gadu īpaša uzmanība daudzviet pasaulē tiek pievērsta fizioterapijai. Vispasaules fizioterapijas dienā runājam par cilvēka fiziskajai un emocionālajai veselībai nozīmīgiem jautājumiem. Šī gada īpašā tēma - sāpes ceļu locītavās. 

Ja cilvēks nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, līksmo gan kardiovaskulārā, gan endokrīnā un nervu sistēma, arī balsta un kustību aparāts. Tomēr jo vairāk cilvēks sporto, jo rūpīgāk jādomā, kā papildināt uzturu ar vitamīniem un minerālvielām.

Kad runājam par izdegšanu, lielākoties tiek domāts par pieaugušiem cilvēkiem, kuri strādā algotu darbu. Taču ikdienas nodarbju līdzsvara zudums, pārslodze mācībās, brīvā laika deficīts mēdz piemeklēt arī skolas vecuma bērnus, kuri par izdegšanu signalizē pavisam citādāk… 

Pēdās un zonā ap potītēm atrodas aktīvie punkti, kas spēj ietekmēt kopējo veselības stāvokli organismā, tāpēc ir svarīgi ne tikai rūpēties, lai kājas ir siltumā, jo īpaši rudens un ziemas sezonā, bet arī neaizmirst palutināt pēdas.

Iespējams, tieši šis ir labākais gada brīdis, lai rosinātu ikvienu uzsākt treniņus ūdenī, apgūt pamata peldēšanas prasmes un pēc tam turpinātu nodarboties baseinā visu cauru gadu, iekļaujot ūdens aktivitātes dzīvesveida modelī.