medicine.lv skaitļos

Lietotāji online286
Aktīvie uzņēmumi12789
Nozares raksti12452
Ekspertu atbildes21477
Digitālās pārmaiņas Latvijas medicīniskajā rehabilitācijā: ceļā uz pieejamu veselības aprūpi : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Digitālās pārmaiņas Latvijas medicīniskajā rehabilitācijā: ceļā uz pieejamu veselības aprūpi

Freepik.com/ prostooleh
Foto: Freepik.com/ prostooleh

Raksta autori:

Guna Semjonova, Ph.D., Rīgas Stradiņa Univerisitāte, Veselības un Sporta Zinātņu Fakultāte, Rehabilitācijas Katedras docente un vadošā pētniece, sertificēta fizioterapeite,

Patrīcija Kovaļevska, B.Sc., Digitālā Veselības Biedrība, sabiedrības veselības speciāliste,

Zoja Osipova, Mg.sc.sal., VSIA NRC “Vaivari” valdes locekle, sertificēta ergoterapeite, Rīgas Stradiņa Univerisitāte, Veselības un Sporta Zinātņu Fakultāte, Rehabilitācijas Katedras docētāja,

Banner 280x280

Rasma Pīpiķe, Mg. Soc., Rīgas Tehniskā Univeristāte, doktorante, sistēmiskās dažādības vadības eksperte

Medicīniskā rehabilitācija ir nozīmīga veselības aprūpes sastāvdaļa, kā arī daļa no veselības veicināšanas, slimības profilakses, ārstēšanas un paliatīvās aprūpes. Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) datiem Eiropas reģionā 2019. gadā 394 miljoniem cilvēku, kas ir vairāk nekā 2 no 5 cilvēkiem, bija nepieciešama rehabilitācija. Tā var būt nepieciešama ikvienam, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai sociālekonomiskā stāvokļa [1, 2]. Ārstniecības likums nosaka, ka medicīniskā rehabilitācija ir neatņemama daļa no ārstniecības, tāpat kā profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, un pacientu aprūpe [3]. Rehabilitācijas mērķis ir atjaunot un/vai uzlabot indivīda funkcionēšanu un samazināt invalidizējošos faktorus pēc traumas, slimībām vai citiem veselības traucējumiem, saglabājot pēc iespējas optimālu dzīves kvalitāti. Pilnvērtīgi un mērķtiecīgi pielietota rehabilitācija var samazināt izdevumus veselības aprūpei un sociālajai aprūpei nacionālā līmenī, tai skaitā, veicinot cilvēka atgriešanos darba tirgū [4,5]. Latvijā medicīniskās rehabilitācijas joma šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko veicina globālā veselības aprūpes digitalizācija [6,7].

Digitālās veselības stratēģijā līdz 2029. gadam, kas publicēta 2023. gadā [8], rīcības virziena uzdevumos ir iekļauta DigiVesIS kodola paplašināšana, nodrošinot iespēju izveidot pacienta ārstēšanas un aprūpes plānu, kā arī dinamiskās novērošanas plānu. Šie plāni ietvertu plānotos izmeklējumus un konsultācijas, kā arī turpmāko ārstēšanas un rehabilitācijas procesu. Šī pieeja nākotnē veicinās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un nodrošinās to optimizētu pārvaldību.

Medicīniskās rehabilitācijas kontekstā digitalizācija sniedz vairākas būtiskas priekšrocības [9]

Foto: Freepik.com/ DC Studio

1. Uzlabota pacientu iesaiste

Digitālās tehnoloģijas nodrošina pacientu aktīvu dalību rehabilitācijas procesā, sekmējot pašvadību un atbildību par savu veselību. Šāda pieeja uzlabo ārstēšanas rezultātus.

2. Pieejamības uzlabošana

Telerehabilitācija nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus arī attālos reģionos un personām ar kustību traucējumiem, nodrošinot iespēju saņemt aprūpi mājās. Attālinātas konsultācijas un fizioterapijas sesijas veicina medicīniskās rehabilitācijas pieejamību un nepārtrauktu pacientu uzraudzību, īpaši reģionos, kur novērojams speciālistu trūkums un pēctecība. Muskuloskeletālās sistēmas patoloģiju pacietniem, kas veido 64,3% no Eiropas reģionā sastopamajām saslimšanām [10], kurām nepieciešama medicīniskā rehabilitācija, telerehabilitācijas sniegtie fizioterapijas pakalpojumi ir tikpat efektīvi, cik klātienes apmeklējumi [11].

3. Personalizēta ārstēšana

Datu analīze sniedz iespēju pielāgot terapijas individuālajam progresam un vajadzībām, padarot rehabilitāciju efektīvu. Elektroniskās veselības kartes un laicīga piekļuve pacienta veselības datiem, sniedz iespēju precīzāk novērtēt pacienta veselības stāvokli un izstrādāt personalizētu ārstēšanas plānu.

4. Reāllaika monitorings

Valkājamās ierīces (nelielas, portatīvas tehnoloģijas, kas tiek valkātas uz ķermeņa, piemēram, viedpulksteņi, gredzeni, u.c.) sniedz iespēju pastāvīgi uzraudzīt pacienta veselības stāvokli, nodrošinot savlaicīgu speciālistu iesaisti un terapijas pielāgošanu.

5. Izmaksu efektivitāte

Digitālā rehabilitācija samazina ārstniecības izmaksas, mazinot nepieciešamību pēc hospitalizācijas un neatliekamās palīdzības. Telerehabilitācija jeb attālināta rehabilitācija var samazināt ārstniecības izmaksas, mazinot nepieciešamību pēc hospitalizācijas un neatliekamās palīdzības. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā "Frontiers in Medicine", telerehabilitācija ir izmaksu ziņā efektīva pacientiem ar neiroloģiskām un kardioloģiskām saslimšanām [12].

6. Jaunāko tehnoloģiju integrācija

Mākslīgais intelekts un lietu internets (IoT) atvieglo attālinātu veselības novērtēšanu un sniedz iespējas izstrādāt personalizētus ārstēšanas risinājumus, uzlabojot aprūpes kvalitāti.

Digitālo inovāciju iniciatīvas un projekti medicīniskajā rehabilitācijā Latvijā

Foto: Freepik.com/ DC Studio

Digitālās inovācijas rehabilitācijā nodrošina efektīvākus un pieejamākus pakalpojumus, ievērojami uzlabojot pacientu aprūpi un ārstēšanas rezultātus. Latvijā, kā atzīmēts Medicīniskās rehabilitācijas attīstības plānā 2024.-2028. gadam [4], jau tiek ieviesti vairāki digitālie risinājumi, kas palīdz modernizēt rehabilitācijas procesu un pielāgot to individuālām pacientu vajadzībām. Piemēram, telerehabilitācijas platforma HOMING, sniedz iespēju pacientiem saņemt nepieciešamos pakalpojumus attālināti, kas ir īpaši nozīmīgi cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām. Digitālie novērtēšanas rīki, tostarp gaitas analīzes sistēmas Gwalk, Walkerview un D-Wall, nodrošina precīzu informāciju par pacienta funkcionālo stāvokli un atveseļošanās dinamiku. Vienlaikus gamifikācija  jeb spēļošana, kas ir spēļu elementu, piemēram, punktu, līmeņu, izaicinājumu un balvu, integrēšana ne-spēļu vidē, veicina pacientu iesaisti, padarot rehabilitāciju motivējošu un pacientu iesaistošu, līdz ar to efektīvāku. Virtuālās un paplašinātās realitātes tehnoloģijas atvieglo rehabilitācijas procesu, piedāvājot interaktīvas terapijas metodes, savukārt robottehnoloģijas, piemēram, Lokomat, LYRA un ArmeoSpring, nodrošina atbalstu un datu analīzi, kas palīdz speciālistiem pielāgot terapiju katra pacienta vajadzībām.

Valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu klāstā pakāpeniski tiek iekļautas arī alternatīvās komunikācijas digitālās sistēmas, piemēram, Tobii acu vadības sistēma, kas būtiski uzlabo cilvēku ar runas un kustību traucējumiem komunikācijas iespējas.

Viedais aprīkojums nodrošina reāllaika atgriezenisko saiti veselības aprūpes speciālistam, kas sniedz iespēju ātrāk un efektīvāk reaģēt uz pacienta progresu un veicinot viņa aktīvāku iesaisti rehabilitācijas procesā. Tajā pašā laikā viedie tehniskie palīglīdzekļi, kas paredzēti personīgai lietošanai, palīdz pacientiem saglabāt neatkarību, veicinot patstāvīgu ikdienas aktivitāšu veikšanu.

Lai gan digitālās inovācijas sniedz būtiskus ieguvumus rehabilitācijas jomā, to iekļaušana valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā Latvijā ir ierobežota, un esošie izcenojumi nesamērīgi zemi attiecībā iegādes un uzturēšanas izmaksām..

Lai veicinātu digitālo inovāciju raitāku ieviešanu medicīniskajā rehabilitācijā, Latvijas Fizioterapeitu asociācijas Muskuloskeletālās apakšgrupas iniciatīvas rezultātā 2024.gada nogalē tapa nostājas dokuments “Pirms un pēc operācijas osteoartrīta un citu hronisku slimību rehabilitācijas digitalizācija” [14]. Nostājas dokumenta izveidošana ir nozīmīgs solis ceļā uz personalizētu, datos balstītu un efektīvu rehabilitāciju Latvijā. Šis dokuments aktualizē digitālo risinājumu integrēšanas nepieciešamību veselības aprūpē un piedāvā risinājumus nozīmīgākajiem izaicinājumiem rehabilitācijas digitalizācijas jomā Latvijā.

Kā viens no piemēriem izaicinājumu risināšanā izceļams Nacionālā Veselības dienesta projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija” ietvaros īstenotais pilotprojekts “Personu ar hroniskiem neprogresējošiem funkcionēšanas traucējumiem novērtēšanas programma” [13], ko izstrādā Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”. Projekta mērķis ir izveidot inovatīvu multiprofesionālu rehabilitācijas pakalpojumu, kas nodrošina visaptverošu funkcionālā stāvokļa novērtēšanu un individuālas rekomendācijas pacientiem ar hroniskiem funkcionēšanas traucējumiem, kas radušies neprogresējošu neiroloģisku saslimšanu, piemēram, insulta, galvas vai muguras smadzeņu bojājumu vai cerebrālās triekas, rezultātā.

Turklāt viens no noslēgtajiem projektiem ir VSIA NRC "Vaivari" Tehnisko palīglīdzekļu centra un RSU izstrādātā novērtēšanas sistēma, kas balstīta uz Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikāciju (SFK). Tā ietvaros SFK funkcionēšanas laboratorijas izveides projekta gaitā tika veikta digitalizācija, kas nodrošina sistemātisku datu uzkrāšanu un analīzi par pacientu funkcionēšanu. Pašlaik notiek sistēmas uzlabojumi, tostarp integrācija ar e-veselību, kas drīzumā paplašinās tās pieejamību ārstniecības personām ārpus NRC "Vaivari". Digitalizēta sistēma veicina precīzāku individuālo vajadzību izvērtēšanu, uzlabo datu pārvaldību un rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti. Veikums ir saskaņā ar Digitālās veselības stratēģiju 2029.gadam, kas  pie Rīcības virziena 1.2.1. uzdevumiem nosaka 1.2.1. Nodrošināt veselības datu standartizāciju: “Nepieciešams turpināt SFK plašāku ieviešanu (tajā skaitā arī bērnu un jauniešu SFK versiju) ne tikai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu, bet arī citu specialitāšu ārstu darbā, lai nodrošinātu labākas integrācijas iespējas ar LM un pašvaldību realizētajiem sociālajiem pakalpojumiem.“

Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, pastāv vairāki izaicinājumi, ko norāda medicīniskās rehabilitācijas ieinteresētā personas (stakeholder) [14]:

Latvijā trūkst vienotas pakalpojumu struktūras, skaidri pacientu iekļaušanas kritēriji un standartizēti protokoli, kas rada aprūpes kavēšanos un neefektīvas triāžas jeb pacientu prioritizēšanas pēc viņu veselības stāvokļa smaguma, lai nodrošinātu ātrāku palīdzību tiem, kam tā nepieciešama vissteidzamāk, sistēmas.

Datu sadrumstalotība starp medicīnas un sociālajām iestādēm apgrūtina klīnisko lēmumu pieņemšanu un pacientu rezultātu uzraudzību. Turklāt, vienotas datu apmaiņas sistēmas trūkums visās diagnozēs, tostarp medicīnsikajā rehabilitācijā, apgrūtina centienus izsekot un uzlabot Latvijas pacientu klīniskos rezultātus.

Zems digitālās un veselības pratības līmenis kavē jaunu tehnoloģiju ieviešanu.  Speciālistiem trūkst apmācības, bet sabiedrībai – izpratne par rehabilitācijas ilgtermiņa ieguvumiem.

Starpnozaru sadarbības trūkums starp veselības, labklājības, finanšu un ekonomikas sektoriem rada dublēšanos un neefektivitāti, īpaši medicīnas un sociālo dienestu darbā, kā rezultātā pacienti nesaņem efektīvu pakalpojumu.

Lai pārvarētu minētos izaicinājumus, nepieciešama konstruktīva sadarbība starp valsts institūcijām, veselības aprūpes sniedzējiem un tehnoloģiju uzņēmumiem. Tikai kopīgiem spēkiem iespējams nodrošināt, ka digitalizācija patiešām uzlabo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Latvijā.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām Rehabilitation in health systems: guide for action [15], rehabilitācijai jābūt pieejamai visiem iedzīvotājiem un visos dzīves posmos. Rehabilitāciju nepieciešams integrēt visos veselības aprūpes līmeņos. Pilnvērtīga veselības aprūpes sistēma nevar pastāvēt bez kvalitatīvas rehabilitācijas.

Kamēr gaidām Pasaules Veselības organizācijas sadarbības projekta rezultātus par Latvijas rehabilitācijas sistēmas izvērtējumu [16], veselības aprūpes digitalizācija turpina attīstīties. Nozares speciālisti veido jaunas pieejas, seko jaunākajām tendencēm gan veselības aprūpē, gan augstākajā izglītībā, profesionāli iepazīstina ar pilotprojektu atziņām, paralēli  veicinot digitālo inovāciju ieviešanu Latvijas pacientiem.

Digitalizācijas nestās pārmaiņas nav tikai tehnoloģisks progress – tās ir būtiskas izmaiņas, lai nodrošinātu efektīvu, pieejamu un uz pacientu vērstu rehabilitāciju.  Mērķtiecīgi tiek īstenotas sistēmiskas reformas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un nākotnes vajadzībām atbilstošu veselības aprūpi Latvijā. Arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība starp veselības aprūpes profesionāļiem, tehnoloģiju uzņēmumiem un valsts institūcijām. Digitalizācija nav tikai nākotnes iespēja – tā ir nepieciešamība, kas palīdzēs uzlabot pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un kvalitāti. Kopā mēs varam radīt ilgtspējīgu un datos balstītu veselības aprūpes sistēmu Latvijā.

Avoti:
  1. Mishra S, Gosling J, Laplante-Lévesque A, Zapata T, Azzopardi Muscat N. The need for rehabilitation services in the WHO European Region is substantial and growing. Lancet Reg Health Eur. 2022 Dec 6;24:100550. doi: 10.1016/j.lanepe.2022.100550. PMID: 36643660; PMCID: PMC9832266.
  2. World Health Organization. "The need for rehabilitation services in the WHO European Region." The need for rehabilitation services in the WHO European Region. 2022. https://www.who.int/europe/publications/i/item/9789289058506
  3. Ārstniecības likums. Latvijas Vēstnesis, 167/168, 01.07.1997. https://likumi.lv/ta/id/44108
  4. Medicīniskās rehabilitācijas attīstības plāns 2024.-2028. gadam PROJEKTS. https://www.nrcvaivari.lv/lv/kliniski-metodiska-vadiba
  5. https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/rehabilitation
  6. Global strategy on digital health 2020-2025 (2021) World Health Organization. https://www.who.int/docs/default-source/documents/gs4dhdaa2a9f352b0445bafbc79ca799dce4d.pdf
  7. Fernandes, F. A., Chaltikyan, G., Adib, K., Caton-Peters, H., & Novillo-Ortiz, D. (2024). The role of governance in the digital transformation of healthcare: Results of a survey in the WHO Europe Region. International Journal of Medical Informatics, 189, 105510.
  8. Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam. https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ca84fcc7-3f49-4ac1-a75a-418b6da1f483#
  9. Arntz A, Weber F, Handgraaf M, Lällä K, Korniloff K, Murtonen KP, Chichaeva J, Kidritsch A, Heller M, Sakellari E, Athanasopoulou C, Lagiou A, Tzonichaki I, Salinas-Bueno I, Martínez-Bueso P, Velasco-Roldán O, Schulz RJ, Grüneberg C. Technologies in Home-Based Digital Rehabilitation: Scoping Review. JMIR Rehabil Assist Technol. 2023 Jul 27;10:e43615. doi: 10.2196/43615. PMID: 37253381; PMCID: PMC10415951.
  10. Mishra S, Gosling J, Laplante-Lévesque A, Zapata T, Azzopardi Muscat N. The need for rehabilitation services in the WHO European Region is substantial and growing. Lancet Reg Health Eur. 2022 Dec 6;24:100550. doi: 10.1016/j.lanepe.2022.100550. PMID: 36643660; PMCID: PMC9832266.
  11. Withers, Hannah G., et al. "Remotely delivered physiotherapy is as effective as face-to-face physiotherapy for musculoskeletal conditions (REFORM): a randomised trial." Journal of Physiotherapy 70.2 (2024): 124-133. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1836955324000171
  12. Del Pino, R., Díez-Cirarda, M., Ustarroz-Aguirre, I., Gonzalez-Larragan, S., Caprino, M., Busnatu, S., ... & Gómez-Esteban, J. C. (2022). Costs and effects of telerehabilitation in neurological and cardiological diseases: A systematic review. Frontiers in Medicine, 9, 832229.
  13. https://www.vmnvd.gov.lv/lv/projekta-veselibas-aprupes-pakalpojumu-modelu-attistibas-laboratorija-finansejuma-sanemsanai-izvirzito-pilotprojektu-pieteikumu-kopsavilkumi
  14. Pirms un pēc operācijas osteoartrīta un citu hronisku slimību rehabilitācijas digitalizācija. https://www.fizioterapeitiem.lv/lv/sabiedribai/muskuloskeletala-fizioterapija/pirms-un-pec-operacijas-osteoartrita-un-citu-hronisku
  15. World Health Organization. Rehabilitation in health systems: guide for action. World Health Organization, 2018. https://www.who.int/publications/i/item/9789241549974
  16. https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/eksperti-izverte-latvijas-rehabilitacijas-sistemu-un-nepieciesamos-pilnveidojumus?fbclid=IwY2xjawIgXWBleHRuA2FlbQIxMAABHZY9OziblxleByLbtpwBohpyn-KPGQkbFu-GXs3l1V_yrEmd_FdnzSszQA_aem_Y6zHz8impVm4skI2_n0ITg

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Rehabilitācija":

Uzņēmumi nozarē "Rehabilitācija"

Fitosan Plus, SIA

Fitosan Plus, SIA

Mūsu ģimenes veselība ir pats dārgākais, tādēļ medicīnas centrs "Fitosan Plus" piedāvā profesionālu atbalstu ikvienam - no pašiem mazākajiem līdz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Mēs specializējamies bērnu un zīdaiņu motorajā attīstībā, piedāvājot efektīvo Bobota terapiju, kā arī palīdzam pieaugušajiem atgūt kustību prieku pēc traumām vai muguras sāpēm. Piedāvājam mākslas un mūzikas terapiju, lai mazinātu autisma radītos traucējumus, hiperaktivitāti, uzvedības traucējumus, veicinātu runas attīstību un atmiņas uzlabošanu. Mūsu zinošie fizioterapeiti, ergoterapeiti un uztura speciālisti strādā iejūtīgā, ģimenēm draudzīgā vidē. Veselības centrs ērti pieejams pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem un invalīdiem. Ārstniecības iestādes kods 090065207.

 

Rehabilitācijas klīnika SIA "Fitosan Plus" Jelgavā piedāvā augstākā līmeņa medicīnas pakalpojumus. Klīnikas darbības pamatā ir multidisciplināra pieeja, kur sadarbojas fizioterapeiti, ergoterapeiti un mākslas terapeiti. Īpaša uzmanība tiek veltīta uztura terapijai svara korekcijai un uzturam dažādos dzīves posmos, kā arī fizikālās terapijas metodēm. "Fitosan Plus" nodrošina mērķtiecīgu funkcionālo traucējumu mazināšanu un palīdz pacientiem ceļu uz pilnvērtīgu dzīvesveidu. Mūsu zinošie fizioterapeiti, ergoterapeiti un uztura speciālisti strādā iejūtīgā, ģimenēm draudzīgā vidē. Veselības centrs ērti pieejams pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem un invalīdiem. Ārstniecības iestādes kods 090065207.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Motokrosa čempions Leons Kozlovskis par sacensībām un veselīgiem ieradumiem

Motokrosa čempions Leons Kozlovskis par sacensībām un veselīgiem ieradumiem

Latvijas motokrosa braucējs Leons Kozlovskis ir pieradis sadalīt spēkus ne tikai vienam braucienam, bet visai garajai sezonai. Sarunā ar viņu noskaidrojām, kā sākas viņa diena, kā viņš atjaunojas pēc fiziskas slodzes, kādi ir viņa personīgie ieradumi un kas palīdz saglabāt motivāciju.  

Augšējo elpceļu saslimšanas rudenī – simptomi, ārstēšana un kad jāvēršas pie ārsta

Augšējo elpceļu saslimšanas rudenī – simptomi, ārstēšana un kad jāvēršas pie ārsta

Rudenī, kad pieaug augšējo elpceļu infekciju izplatība, svarīgi atpazīt to simptomus un zināt, kā pareizi rīkoties. Klīnikas “Headline” otolaringoloģe skaidro, cik ilgi parasti ilgst šīs infekcijas, kā tās ārstēt un kad nepieciešams vērsties pie ārsta.

Vēders zaudējis ritmu? Ko šķiedrvielas un mikrobiota nozīmē gremošanas labsajūtai

Vēders zaudējis ritmu? Ko šķiedrvielas un mikrobiota nozīmē gremošanas labsajūtai

Tu centies ēst veselīgi, tomēr vēders mēdz uzpūsties, pēc ēšanas rodas smaguma sajūta, bet vēdera izeja nav regulāra. Šādos brīžos vērts pievērst uzmanību saviem ikdienas uztura paradumiem un uzdot sev jautājumu: cik daudz šķiedrvielu es patiesībā uzņemu?

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.

Produktu testi

Parūpējies par kvalitatīvu naktsmieru ar Evening Formula

Parūpējies par kvalitatīvu naktsmieru ar Evening Formula

Medicine.lv redakcija novembrī sadarbībā ar zīmolu Coral Club piedāvā iepazīties ar Evening Formula un izmēģināt to, vienlaikus pievēršot uzmanību miega higiēnas pamatprincipiem – samazinot pie ekrāniem pavadīto laiku vakaros un ievērojot regulāru gulētiešanas režīmu.

Testa rezultāti: problemātiska āda nav tikai pusaudžu problēma

Testa rezultāti: problemātiska āda nav tikai pusaudžu problēma

Oktobrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Gusto” piedāvāja testēt sejas krēmu ar Āfrikas kleomes lapu ekstraktu un mikroaļģu peptīdiem – pārdomāta kopšana problemātiskai ādai, kurai nepieciešams līdzsvars, mitrināšana un komforts. 

Testa rezultāti: MARUSHA lūpu balzams bez smaržas ar bišu vasku un kliņģerīti

Testa rezultāti: MARUSHA lūpu balzams bez smaržas ar bišu vasku un kliņģerīti

Oktobrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Eirobaltik" zīmolu "MARUSHA Nord Ecosmetic" piedāvāja testēt MARUSHA lūpu balzamu bez smaržas ar bišu vasku un kliņģerīti, kas ir 100% dabīgs līdzeklis ikdienas lūpu kopšanai pieaugušajiem un bērniem. 

Testa rezultāti: Kvadrobiotika ikdienas uzturā

Testa rezultāti: Kvadrobiotika ikdienas uzturā

Medicine.lv redakcija septembrī un oktobrī sadarbībā ar zīmolu Coral Club piedāvāja testēt Quattrobiotic Formula (Kvadrobiotiks) – uztura bagātinātāju ar četru pienskābo baktēriju celmu kompleksu.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Uzņēmums, kura darbības sfēra var būt līdziga raksta tematikai:

Darba laiks

  • P.800-1900
  • O.800-1900
  • T.800-1900
  • C.800-1900
  • P.800-1900
  • S.-
  • Sv.-

Juridiskie dati

  1. 50003265661
  2. 14.09.1995
  3. Jelgava, Pērnavas iela 4F, LV-3004
  4. 2025
  5. 2

Apraksts

Mūsu ģimenes veselība ir pats dārgākais, tādēļ medicīnas centrs "Fitosan Plus" piedāvā profesionālu atbalstu ikvienam - no pašiem mazākajiem līdz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Mēs specializējamies bērnu un zīdaiņu motorajā attīstībā, piedāvājot efektīvo Bobota terapiju, kā arī palīdzam pieaugušajiem atgūt kustību prieku pēc traumām vai muguras sāpēm. Piedāvājam mākslas un mūzikas terapiju, lai mazinātu autisma radītos traucējumus, hiperaktivitāti, uzvedības traucējumus, veicinātu runas attīstību un atmiņas uzlabošanu. Mūsu zinošie fizioterapeiti, ergoterapeiti un uztura speciālisti strādā iejūtīgā, ģimenēm draudzīgā vidē. Veselības centrs ērti pieejams pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem un invalīdiem. Ārstniecības iestādes kods 090065207.

 

Rehabilitācijas klīnika SIA "Fitosan Plus" Jelgavā piedāvā augstākā līmeņa medicīnas pakalpojumus. Klīnikas darbības pamatā ir multidisciplināra pieeja, kur sadarbojas fizioterapeiti, ergoterapeiti un mākslas terapeiti. Īpaša uzmanība tiek veltīta uztura terapijai svara korekcijai un uzturam dažādos dzīves posmos, kā arī fizikālās terapijas metodēm. "Fitosan Plus" nodrošina mērķtiecīgu funkcionālo traucējumu mazināšanu un palīdz pacientiem ceļu uz pilnvērtīgu dzīvesveidu. Mūsu zinošie fizioterapeiti, ergoterapeiti un uztura speciālisti strādā iejūtīgā, ģimenēm draudzīgā vidē. Veselības centrs ērti pieejams pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem un invalīdiem. Ārstniecības iestādes kods 090065207.

 
Vairāk

Atslēgvārdi

Rehabilitācijas klīnika, Fizioterapeits, Rehabilitācija, Bērnu fizioterapeits.
    rehabilitācija Jelgavā fizioterapeits Jelgavā fizioterapija Jelgavā rehabilitācija fizioterapija bērnu fizioterapeits rehabilitācija bērniem ārstnieciskā vingrošana Jelgavā ārstnieciskā vingrošana muguras sāpes ārstnieciskā masāža masāža Jelgavā muguras masāža fizikālā terapija ergoterapija Jelgavā ergoterapija ergoterapeits medicīnas centrs Jelgavā uztura speciālists uztura speciālista konsultācija audiologopēds Jelgavā audiologopēds Bobata terapija Bobata terapija Jelgavā zīdaiņu masāža masāža bērniem mūzikas terapija mākslas terapija dienas stacionārs Jelgavā valsts apmaksātie pakalpojumi bērniem
Vairāk

Foto 11

Fizioterapeits, bērnu fizioterapeits
Ārstnieciskā vingrošana, vingrošana Jelgavā
Bobata vingrošana zīdaiņiem, bobata terapija
Medicīnas centrs, rehabilitācijas pakalpojumi
Dienas stacionārs, dietologs, podologs
Pēcoperāciju vingrojumi, vingrojumi muguras sāpēm
Terapija bērniem, zīdaiņu vingrošana
Mūzikas terapija, mūzikas terapeits, mākslas terapija, audiologopēds
Bobata metode, veselīgs uzturs bērniem
Nodarbības bērniem no 1 gada vecuma
Masieris, masāža, ārstnieciskā masāža

Mājas lapa internetā