Raksta autori:

Guna Semjonova, Ph.D., Rīgas Stradiņa Univerisitāte, Veselības un Sporta Zinātņu Fakultāte, Rehabilitācijas Katedras docente un vadošā pētniece, sertificēta fizioterapeite,

Patrīcija Kovaļevska, B.Sc., Digitālā Veselības Biedrība, sabiedrības veselības speciāliste,

Zoja Osipova, Mg.sc.sal., VSIA NRC “Vaivari” valdes locekle, sertificēta ergoterapeite, Rīgas Stradiņa Univerisitāte, Veselības un Sporta Zinātņu Fakultāte, Rehabilitācijas Katedras docētāja,

Rasma Pīpiķe, Mg. Soc., Rīgas Tehniskā Univeristāte, doktorante, sistēmiskās dažādības vadības eksperte

Medicīniskā rehabilitācija ir nozīmīga veselības aprūpes sastāvdaļa, kā arī daļa no veselības veicināšanas, slimības profilakses, ārstēšanas un paliatīvās aprūpes. Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) datiem Eiropas reģionā 2019. gadā 394 miljoniem cilvēku, kas ir vairāk nekā 2 no 5 cilvēkiem, bija nepieciešama rehabilitācija. Tā var būt nepieciešama ikvienam, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai sociālekonomiskā stāvokļa [1, 2]. Ārstniecības likums nosaka, ka medicīniskā rehabilitācija ir neatņemama daļa no ārstniecības, tāpat kā profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, un pacientu aprūpe [3]. Rehabilitācijas mērķis ir atjaunot un/vai uzlabot indivīda funkcionēšanu un samazināt invalidizējošos faktorus pēc traumas, slimībām vai citiem veselības traucējumiem, saglabājot pēc iespējas optimālu dzīves kvalitāti. Pilnvērtīgi un mērķtiecīgi pielietota rehabilitācija var samazināt izdevumus veselības aprūpei un sociālajai aprūpei nacionālā līmenī, tai skaitā, veicinot cilvēka atgriešanos darba tirgū [4,5]. Latvijā medicīniskās rehabilitācijas joma šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko veicina globālā veselības aprūpes digitalizācija [6,7].

Digitālās veselības stratēģijā līdz 2029. gadam, kas publicēta 2023. gadā [8], rīcības virziena uzdevumos ir iekļauta DigiVesIS kodola paplašināšana, nodrošinot iespēju izveidot pacienta ārstēšanas un aprūpes plānu, kā arī dinamiskās novērošanas plānu. Šie plāni ietvertu plānotos izmeklējumus un konsultācijas, kā arī turpmāko ārstēšanas un rehabilitācijas procesu. Šī pieeja nākotnē veicinās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un nodrošinās to optimizētu pārvaldību.

Medicīniskās rehabilitācijas kontekstā digitalizācija sniedz vairākas būtiskas priekšrocības [9]

Foto: Freepik.com/ DC Studio

1. Uzlabota pacientu iesaiste

Digitālās tehnoloģijas nodrošina pacientu aktīvu dalību rehabilitācijas procesā, sekmējot pašvadību un atbildību par savu veselību. Šāda pieeja uzlabo ārstēšanas rezultātus.

2. Pieejamības uzlabošana

Telerehabilitācija nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus arī attālos reģionos un personām ar kustību traucējumiem, nodrošinot iespēju saņemt aprūpi mājās. Attālinātas konsultācijas un fizioterapijas sesijas veicina medicīniskās rehabilitācijas pieejamību un nepārtrauktu pacientu uzraudzību, īpaši reģionos, kur novērojams speciālistu trūkums un pēctecība. Muskuloskeletālās sistēmas patoloģiju pacietniem, kas veido 64,3% no Eiropas reģionā sastopamajām saslimšanām [10], kurām nepieciešama medicīniskā rehabilitācija, telerehabilitācijas sniegtie fizioterapijas pakalpojumi ir tikpat efektīvi, cik klātienes apmeklējumi [11].

3. Personalizēta ārstēšana

Datu analīze sniedz iespēju pielāgot terapijas individuālajam progresam un vajadzībām, padarot rehabilitāciju efektīvu. Elektroniskās veselības kartes un laicīga piekļuve pacienta veselības datiem, sniedz iespēju precīzāk novērtēt pacienta veselības stāvokli un izstrādāt personalizētu ārstēšanas plānu.

4. Reāllaika monitorings

Valkājamās ierīces (nelielas, portatīvas tehnoloģijas, kas tiek valkātas uz ķermeņa, piemēram, viedpulksteņi, gredzeni, u.c.) sniedz iespēju pastāvīgi uzraudzīt pacienta veselības stāvokli, nodrošinot savlaicīgu speciālistu iesaisti un terapijas pielāgošanu.

5. Izmaksu efektivitāte

Digitālā rehabilitācija samazina ārstniecības izmaksas, mazinot nepieciešamību pēc hospitalizācijas un neatliekamās palīdzības. Telerehabilitācija jeb attālināta rehabilitācija var samazināt ārstniecības izmaksas, mazinot nepieciešamību pēc hospitalizācijas un neatliekamās palīdzības. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā "Frontiers in Medicine", telerehabilitācija ir izmaksu ziņā efektīva pacientiem ar neiroloģiskām un kardioloģiskām saslimšanām [12].

6. Jaunāko tehnoloģiju integrācija

Mākslīgais intelekts un lietu internets (IoT) atvieglo attālinātu veselības novērtēšanu un sniedz iespējas izstrādāt personalizētus ārstēšanas risinājumus, uzlabojot aprūpes kvalitāti.

Digitālo inovāciju iniciatīvas un projekti medicīniskajā rehabilitācijā Latvijā

Foto: Freepik.com/ DC Studio

Digitālās inovācijas rehabilitācijā nodrošina efektīvākus un pieejamākus pakalpojumus, ievērojami uzlabojot pacientu aprūpi un ārstēšanas rezultātus. Latvijā, kā atzīmēts Medicīniskās rehabilitācijas attīstības plānā 2024.-2028. gadam [4], jau tiek ieviesti vairāki digitālie risinājumi, kas palīdz modernizēt rehabilitācijas procesu un pielāgot to individuālām pacientu vajadzībām. Piemēram, telerehabilitācijas platforma HOMING, sniedz iespēju pacientiem saņemt nepieciešamos pakalpojumus attālināti, kas ir īpaši nozīmīgi cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām. Digitālie novērtēšanas rīki, tostarp gaitas analīzes sistēmas Gwalk, Walkerview un D-Wall, nodrošina precīzu informāciju par pacienta funkcionālo stāvokli un atveseļošanās dinamiku. Vienlaikus gamifikācija  jeb spēļošana, kas ir spēļu elementu, piemēram, punktu, līmeņu, izaicinājumu un balvu, integrēšana ne-spēļu vidē, veicina pacientu iesaisti, padarot rehabilitāciju motivējošu un pacientu iesaistošu, līdz ar to efektīvāku. Virtuālās un paplašinātās realitātes tehnoloģijas atvieglo rehabilitācijas procesu, piedāvājot interaktīvas terapijas metodes, savukārt robottehnoloģijas, piemēram, Lokomat, LYRA un ArmeoSpring, nodrošina atbalstu un datu analīzi, kas palīdz speciālistiem pielāgot terapiju katra pacienta vajadzībām.

Valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu klāstā pakāpeniski tiek iekļautas arī alternatīvās komunikācijas digitālās sistēmas, piemēram, Tobii acu vadības sistēma, kas būtiski uzlabo cilvēku ar runas un kustību traucējumiem komunikācijas iespējas.

Viedais aprīkojums nodrošina reāllaika atgriezenisko saiti veselības aprūpes speciālistam, kas sniedz iespēju ātrāk un efektīvāk reaģēt uz pacienta progresu un veicinot viņa aktīvāku iesaisti rehabilitācijas procesā. Tajā pašā laikā viedie tehniskie palīglīdzekļi, kas paredzēti personīgai lietošanai, palīdz pacientiem saglabāt neatkarību, veicinot patstāvīgu ikdienas aktivitāšu veikšanu.

Lai gan digitālās inovācijas sniedz būtiskus ieguvumus rehabilitācijas jomā, to iekļaušana valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā Latvijā ir ierobežota, un esošie izcenojumi nesamērīgi zemi attiecībā iegādes un uzturēšanas izmaksām..

Lai veicinātu digitālo inovāciju raitāku ieviešanu medicīniskajā rehabilitācijā, Latvijas Fizioterapeitu asociācijas Muskuloskeletālās apakšgrupas iniciatīvas rezultātā 2024.gada nogalē tapa nostājas dokuments “Pirms un pēc operācijas osteoartrīta un citu hronisku slimību rehabilitācijas digitalizācija” [14]. Nostājas dokumenta izveidošana ir nozīmīgs solis ceļā uz personalizētu, datos balstītu un efektīvu rehabilitāciju Latvijā. Šis dokuments aktualizē digitālo risinājumu integrēšanas nepieciešamību veselības aprūpē un piedāvā risinājumus nozīmīgākajiem izaicinājumiem rehabilitācijas digitalizācijas jomā Latvijā.

Kā viens no piemēriem izaicinājumu risināšanā izceļams Nacionālā Veselības dienesta projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija” ietvaros īstenotais pilotprojekts “Personu ar hroniskiem neprogresējošiem funkcionēšanas traucējumiem novērtēšanas programma” [13], ko izstrādā Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”. Projekta mērķis ir izveidot inovatīvu multiprofesionālu rehabilitācijas pakalpojumu, kas nodrošina visaptverošu funkcionālā stāvokļa novērtēšanu un individuālas rekomendācijas pacientiem ar hroniskiem funkcionēšanas traucējumiem, kas radušies neprogresējošu neiroloģisku saslimšanu, piemēram, insulta, galvas vai muguras smadzeņu bojājumu vai cerebrālās triekas, rezultātā.

Turklāt viens no noslēgtajiem projektiem ir VSIA NRC "Vaivari" Tehnisko palīglīdzekļu centra un RSU izstrādātā novērtēšanas sistēma, kas balstīta uz Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikāciju (SFK). Tā ietvaros SFK funkcionēšanas laboratorijas izveides projekta gaitā tika veikta digitalizācija, kas nodrošina sistemātisku datu uzkrāšanu un analīzi par pacientu funkcionēšanu. Pašlaik notiek sistēmas uzlabojumi, tostarp integrācija ar e-veselību, kas drīzumā paplašinās tās pieejamību ārstniecības personām ārpus NRC "Vaivari". Digitalizēta sistēma veicina precīzāku individuālo vajadzību izvērtēšanu, uzlabo datu pārvaldību un rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti. Veikums ir saskaņā ar Digitālās veselības stratēģiju 2029.gadam, kas  pie Rīcības virziena 1.2.1. uzdevumiem nosaka 1.2.1. Nodrošināt veselības datu standartizāciju: “Nepieciešams turpināt SFK plašāku ieviešanu (tajā skaitā arī bērnu un jauniešu SFK versiju) ne tikai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu, bet arī citu specialitāšu ārstu darbā, lai nodrošinātu labākas integrācijas iespējas ar LM un pašvaldību realizētajiem sociālajiem pakalpojumiem.“

Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, pastāv vairāki izaicinājumi, ko norāda medicīniskās rehabilitācijas ieinteresētā personas (stakeholder) [14]:

Latvijā trūkst vienotas pakalpojumu struktūras, skaidri pacientu iekļaušanas kritēriji un standartizēti protokoli, kas rada aprūpes kavēšanos un neefektīvas triāžas jeb pacientu prioritizēšanas pēc viņu veselības stāvokļa smaguma, lai nodrošinātu ātrāku palīdzību tiem, kam tā nepieciešama vissteidzamāk, sistēmas.

Datu sadrumstalotība starp medicīnas un sociālajām iestādēm apgrūtina klīnisko lēmumu pieņemšanu un pacientu rezultātu uzraudzību. Turklāt, vienotas datu apmaiņas sistēmas trūkums visās diagnozēs, tostarp medicīnsikajā rehabilitācijā, apgrūtina centienus izsekot un uzlabot Latvijas pacientu klīniskos rezultātus.

Zems digitālās un veselības pratības līmenis kavē jaunu tehnoloģiju ieviešanu.  Speciālistiem trūkst apmācības, bet sabiedrībai – izpratne par rehabilitācijas ilgtermiņa ieguvumiem.

Starpnozaru sadarbības trūkums starp veselības, labklājības, finanšu un ekonomikas sektoriem rada dublēšanos un neefektivitāti, īpaši medicīnas un sociālo dienestu darbā, kā rezultātā pacienti nesaņem efektīvu pakalpojumu.

Lai pārvarētu minētos izaicinājumus, nepieciešama konstruktīva sadarbība starp valsts institūcijām, veselības aprūpes sniedzējiem un tehnoloģiju uzņēmumiem. Tikai kopīgiem spēkiem iespējams nodrošināt, ka digitalizācija patiešām uzlabo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Latvijā.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām Rehabilitation in health systems: guide for action [15], rehabilitācijai jābūt pieejamai visiem iedzīvotājiem un visos dzīves posmos. Rehabilitāciju nepieciešams integrēt visos veselības aprūpes līmeņos. Pilnvērtīga veselības aprūpes sistēma nevar pastāvēt bez kvalitatīvas rehabilitācijas.

Kamēr gaidām Pasaules Veselības organizācijas sadarbības projekta rezultātus par Latvijas rehabilitācijas sistēmas izvērtējumu [16], veselības aprūpes digitalizācija turpina attīstīties. Nozares speciālisti veido jaunas pieejas, seko jaunākajām tendencēm gan veselības aprūpē, gan augstākajā izglītībā, profesionāli iepazīstina ar pilotprojektu atziņām, paralēli  veicinot digitālo inovāciju ieviešanu Latvijas pacientiem.

Digitalizācijas nestās pārmaiņas nav tikai tehnoloģisks progress – tās ir būtiskas izmaiņas, lai nodrošinātu efektīvu, pieejamu un uz pacientu vērstu rehabilitāciju.  Mērķtiecīgi tiek īstenotas sistēmiskas reformas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un nākotnes vajadzībām atbilstošu veselības aprūpi Latvijā. Arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība starp veselības aprūpes profesionāļiem, tehnoloģiju uzņēmumiem un valsts institūcijām. Digitalizācija nav tikai nākotnes iespēja – tā ir nepieciešamība, kas palīdzēs uzlabot pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un kvalitāti. Kopā mēs varam radīt ilgtspējīgu un datos balstītu veselības aprūpes sistēmu Latvijā.

Avoti:

1. Mishra S, Gosling J, Laplante-Lévesque A, Zapata T, Azzopardi Muscat N. The need for rehabilitation services in the WHO European Region is substantial and growing. Lancet Reg Health Eur. 2022 Dec 6;24:100550. doi: 10.1016/j.lanepe.2022.100550. PMID: 36643660; PMCID: PMC9832266.

2. World Health Organization. "The need for rehabilitation services in the WHO European Region." The need for rehabilitation services in the WHO European Region. 2022. https://www.who.int/europe/publications/i/item/9789289058506

3. Ārstniecības likums. Latvijas Vēstnesis, 167/168, 01.07.1997. https://likumi.lv/ta/id/44108

4. Medicīniskās rehabilitācijas attīstības plāns 2024.-2028. gadam PROJEKTS. https://www.nrcvaivari.lv/lv/kliniski-metodiska-vadiba

5. https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/rehabilitation

6. Global strategy on digital health 2020-2025 (2021) World Health Organization. https://www.who.int/docs/default-source/documents/gs4dhdaa2a9f352b0445bafbc79ca799dce4d.pdf

7. Fernandes, F. A., Chaltikyan, G., Adib, K., Caton-Peters, H., & Novillo-Ortiz, D. (2024). The role of governance in the digital transformation of healthcare: Results of a survey in the WHO Europe Region. International Journal of Medical Informatics, 189, 105510.

8. Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam. https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ca84fcc7-3f49-4ac1-a75a-418b6da1f483#

9. Arntz A, Weber F, Handgraaf M, Lällä K, Korniloff K, Murtonen KP, Chichaeva J, Kidritsch A, Heller M, Sakellari E, Athanasopoulou C, Lagiou A, Tzonichaki I, Salinas-Bueno I, Martínez-Bueso P, Velasco-Roldán O, Schulz RJ, Grüneberg C. Technologies in Home-Based Digital Rehabilitation: Scoping Review. JMIR Rehabil Assist Technol. 2023 Jul 27;10:e43615. doi: 10.2196/43615. PMID: 37253381; PMCID: PMC10415951.

10. Mishra S, Gosling J, Laplante-Lévesque A, Zapata T, Azzopardi Muscat N. The need for rehabilitation services in the WHO European Region is substantial and growing. Lancet Reg Health Eur. 2022 Dec 6;24:100550. doi: 10.1016/j.lanepe.2022.100550. PMID: 36643660; PMCID: PMC9832266.

11. Withers, Hannah G., et al. "Remotely delivered physiotherapy is as effective as face-to-face physiotherapy for musculoskeletal conditions (REFORM): a randomised trial." Journal of Physiotherapy 70.2 (2024): 124-133. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1836955324000171

12. Del Pino, R., Díez-Cirarda, M., Ustarroz-Aguirre, I., Gonzalez-Larragan, S., Caprino, M., Busnatu, S., ... & Gómez-Esteban, J. C. (2022). Costs and effects of telerehabilitation in neurological and cardiological diseases: A systematic review. Frontiers in Medicine, 9, 832229.

13. https://www.vmnvd.gov.lv/lv/projekta-veselibas-aprupes-pakalpojumu-modelu-attistibas-laboratorija-finansejuma-sanemsanai-izvirzito-pilotprojektu-pieteikumu-kopsavilkumi

14. Pirms un pēc operācijas osteoartrīta un citu hronisku slimību rehabilitācijas digitalizācija. https://www.fizioterapeitiem.lv/lv/sabiedribai/muskuloskeletala-fizioterapija/pirms-un-pec-operacijas-osteoartrita-un-citu-hronisku

15. World Health Organization. Rehabilitation in health systems: guide for action. World Health Organization, 2018. https://www.who.int/publications/i/item/9789241549974

16. https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/eksperti-izverte-latvijas-rehabilitacijas-sistemu-un-nepieciesamos-pilnveidojumus?fbclid=IwY2xjawIgXWBleHRuA2FlbQIxMAABHZY9OziblxleByLbtpwBohpyn-KPGQkbFu-GXs3l1V_yrEmd_FdnzSszQA_aem_Y6zHz8impVm4skI2_n0ITg