Iepriekšējā macību gada noslēgums Covid-19 dēļ noritēja neierasti, tādēļ gan vecāki, gan pedagogi, bet jo īpaši bērni cer, ka jaunais mācību gads būs tāds, kā agrāk – ar klātbūtni visur un visā: mācībās, sportā, brīvā laika aktivitātēs, darbos un nedarbos. Gatavojoties uzsākt skolas gaitas, jādomā ne tikai par skolas somu, grāmatām un burtnīcām, bet arī par veselību un izturību.

Sniegt pirmo palīdzību ir jāprot ikkatram, jo dzīvē var gadīties dažādas situācijas, kurās svarīga ātra reakcija un pārdomāta rīcība. Tomēr ne vienmēr mūsu mēģinājumi palīdzēt noved pie cerētā rezultāta. Joprojām novērojami gadījumi, kad pirmās palīdzības sniedzēji, rīkojoties pārsteidzīgi vai sekojot novecojušiem padomiem, nodara vairāk kaitējuma nekā labuma.

Šovasar Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) otro gadu pēc kārtas īsteno kampaņu "Uzticies pārbaudot!", lai izglītotu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus un saņēmējus par dažādiem infekcijas slimību riskiem skaistumkopšanas pakalpojumu laikā. Zem lupas nonākusi invazīvā skaistumkopšana – procedūras, kuru laikā tiek mērķtiecīgi pārdurta āda.

Kāpēc sāp pēdas? Kāpēc deformējas īkšķa kauliņš un citi kāju pirksti, veidojas ādas sabiezējumi? Kāpēc rodas problēmas ceļos, gūžās, mugurkaulā? "Atbildi uz šiem jautājumiem spēj sniegt podometrija – pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām," norāda fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un manuālais terapeits. 

Latvijas vasaras mainīgajos laikapstākļos apsaldēt muguru ir pavisam vienkārši. Ja zināms, ka pie sāpēm nav vainīgs nekas cits kā aukstums, ir veidi, kā mugurai palīdzēt. Diemžēl cilvēki bieži neatšķir, kad muguras sāpju iemesls ir saspringuši muskuļi, bet  kad iemesls ir daudz nopietnāks – apsaldētas jeb iekaisušas nieres. 

Išiass – zināms arī kā sēžas nerva iekaisums; tas izraisa dedzinošas vai plēsošas sāpes sēžas nerva tīklojumā (augšstilba aizmugurējā virsmā vai apakšstilba ārpusē), kas no muguras lejasdaļas stiepjas caur gurniem un sēžamvietu, un lejup uz katru kāju. Išiasa pazīmes var būt gan tirpšana, gan salšanas sajūta vai – gluži pretēji – svīšana. Vairumā gadījumu tas ietekmē tikai vienu ķermeņa pusi. Išiass visbiežāk rodas, kad tiek nospiesta daļa no nerva, kas, savukārt, izraisa iekaisumu, sāpes un dažkārt arī nejutīgumu skartajā kājā.

Lai arī liela daļa no mums mazākā vai lielākā mērā seko līdzi sporta pasaules notikumiem, vairumam cilvēku ir grūti, varbūt pat neiespējami, kļūt par profesionāliem sportistiem – nemaz nerunājot par tāda līmeņa sasniegšanu, kas tos padarītu par pašiem izcilākajiem. Bet kļūšana par labāko sportistu tomēr nav vienīgais iemesls, lai nodarbotos ar sportu. Sportiskās aktivitātes nodrošina vienkāršu veidu, kā iepazīties ar citiem līdzīgi domājošajiem, kā palikt veselam vai vienkārši izbaudīt sacensību garu.

Mobilās aplikācijas, kas paredzēta fitnesa treniņiem mājas apstākļos, lejuplādēšana jau ir pirmais solis uz veselīgāku dzīvesveidu. Pat vairāk – tavs telefons var kļūt par tavu personīgo treneri! Vairs nav nepieciešams obligāti mērot ceļu uz sporta zāli, lai sasniegtu kāroto mērķi – trenētu, veselīgu un pievilcīgu augumu.

Pēdu problēmas mūsdienās ir ļoti aktuālas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tās var būt iedzimtas, taču bieži vien pēdu veselību ietekmē arī mūsu ikdienas ieradumi. Nestiprinot pēdas ikdienā un nerūpējoties par tām, var attīstīties ne vien pēdu problēmas, bet tiek ietekmēta stāja un ķermenis kopumā. 

Šajā saspīlētajā un neziņas pilnajā situācijā ikvienam jāaizdomājas – vai pēc ierobežojumu atcelšanas būsim kļuvuši par labāku sevis versiju, vai tieši pretēji. Ikdienas ritms ir izmainījies, un arvien vairāk jūtamies ierobežoti, norūpējušies un satraukti par nākotni. Tāpēc tieši patlaban ir īpaši būtiski parūpēties par savu ķermeni un izvairīties no nevēlamām sekām ilgtermiņā.