Divas Lietuvas un divas Latvijas institūcijas ir apvienojušas spēkus, lai īstenotu unikālu  sensoro integrācijas projektu un paplašinātu iespējas palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no garīgiem un uzvedības traucējumiem. Projektu īsteno četras iestādes: Palangas personīgās veselības aprūpes centrs (LT), VSIA "Piejūras slimnīca" (LV), Lietuvas Jūras muzejs (LT) un Sociālās aprūpes centrs "Kurzeme" (LV).

"Praksē nereti nākas uzklausīt dažādus iemeslus, kāpēc cilvēks nevar vingrot, iet garās pastaigās, nūjot vai kā citādi būt aktīvs, taču vairumā gadījumu tās patiešām ir tikai atrunas," teic fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste. Lūk, izplatītākie attaisnojumi un ārstes komentāri!

Veselīgs dzīvesveids un rūpes par savu fizisko ķermeni ir raksturīga mūsdienu sabiedrības iezīme, un talkā tiek ņemtas arī tehnoloģijas. Sākotnēji mēs ar viedpulksteņiem un fitnesa aprocēm aizrautīgi mērījām un salīdzinājām dienā nostaigātos soļus. Tagad jaunākās tehnoloģijas mums ļauj paveikt daudz vairāk – piemēram, izmērīt savu pulsu un noteikt ne vien skābekļa daudzumu asinīs, bet arī stresa līmeni.

Par to, ka iesildīšanās pirms sacensībām, treniņa vai citas fiziskās slodzes ir nepieciešama, visi jau zina. Tomēr, lai gan apzināmies, cik svarīgi kārtīgi iesildīt ķermeni pirms slodzes, ikdienas steigā mēs nepievēršam tam pietiekami daudz uzmanības. Arī tik parasta lieta kā izbrauciens ar velosipēdu, var radīt nopietnas veselības problēmas, ja cilvēks nebūs tai sagatavojies un iesildījies.

 Lielākā daļa cilvēku, kas kļuvuši atkarīgi no pretsāpju medikamentiem, sākuši tos lietot hronisku, regulāru un sistemātisku – visbiežāk galvas vai muguras sāpju – gadījumā. Atšķirībā no citām zālēm, pretsāpju tabletes cilvēki lieto nevis tāpēc, lai izārstētos un justos veseli, bet tikai tādēļ, ka grib justies normāli.

Iestājoties astronomiskajam rudenim, dienas gaišais laiks kļūst ievērojami īsāks; siltos saules starus aizvien straujākā tempā nomaina tumšie vakari; migla, vējš un lietavas kļūst par biežāku dabas parādību. Nereti pārejas posms no vasaras uz rudeni vairumam cilvēku sagādā sliktāku pašsajūtu un noskaņojumu. 

Futbols, basketbols, peldēšana – lai kāds būtu sporta veids, ir lieliski, ja bērni nodarbojas ar sportu. Fiziskās aktivitātes nāk par labu veselībai un attīstībai, tomēr intensīva slodze nozīmē, ka reizēm var būt nepieciešama rūpīgāka jauno sportistu veselības pārbaude.

Rūdīšanās un peldes vēsajā gada laikā kļūst arvien populārākas un pulcē arvien prāvāku piekritēju pulku. Taču vai tas ir vienīgais veids, kā varam norūdīt savu organismu? Ko rūdīšanās nozīmē mūsu organismam un kā to veikt pareizi? Konsultē treneris un farmaceite.

Skolas gaita pirmklasnieka dzīvē ienes lielas emocionālas un fiziskas pārmaiņas, turklāt ir jāspēj gan nosēdēt mācību stundās, gan piedalīties sporta nodarbībās. Noskaidrosim, kas liecina par to, ka bērna stājai nepieciešama korekcija un ko darīt, lai puikas un meitenes iemīlētu regulāras sportiskas aktivitātes. 

Rūpēties par savu labsajūtu nepieciešams ikvienam, kas, kā zināms, sevī ietver ne vien pareizu un sabalansētu uzturu, bet arī fiziskās aktivitātes. Atbilstoši sastādīta treniņu programma nodrošina iespēju efektīvi sasniegt izvirzītos mērķus, kā arī sportot, nenodarot sev pāri. Par to, kas jāievēro pirms tiek uzsākti treniņi, un kā tos aizvadīt produktīvi, stāsta vispārējās fiziskās sagatavošanas treneris.