Ar muguras sāpēm dažādu profesiju pārstāvji sastapās vēl pirms "pārcēlāmies" strādāt no mājām. Tam iemesli bija dažādi – nepareizi novietots dators, neērts darba krēsls vai galds, nepareiza sēdēšanas poza u.c., taču tagad, kad ērta vieta jāatrod mājās, tas kļūst vēl izaicinošāk un kādam iespējams arī vēl sāpīgāk. 

Aktīvs dzīvesveids vienmēr bijis svarīgs elements rūpēs par ķermeņa fizisko un emocionālo veselību. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā nodrošināt pietiekamu fizisko aktivitāšu līmeni, ir iešana. Lai gan ārkārtējās situācijas laikā sabiedrība pielāgojusies jauniem apstākļiem, tostarp, vairāk pavadot laiku mājās, kustība joprojām ir svarīgs ikdienas elements, kam arī ziemā jāpievērš uzmanība. 

Ja kaut kādu iemeslu dēļ ir izjaukta skeleta muskuļu saskaņotā darbība, rodas sāpes sprandā, mugurā vai citās ķermeņa daļās, no kurām atbrīvoties nemaz nav tik viegli. Taču ārstu rīcībā ir vēl viena sāpju novēršanas metode – miofasciālo palaidējpunktu adatošana.

Salam iestājoties, daļa cilvēku atsakās no vingrošanas ārā un pārceļas uz sporta zāli. Taču laikā, kad trenažieru zāļu darbība ir ierobežota, arvien vairāk cilvēku ir sastopami, vingrojot ārā arī aukstā laikā. Apdrošināšanas kompānija atgādina – ja ir nolemts turpināt aktivitātes svaigā gaisā arī aukstās sezonas laikā, jāievēro vairāki drošības pasākumi, lai nekaitētu ķermenim.

Periostīts ir kaula vai kaula plēves iekaisums. Retos gadījumos tā ir patstāvīga slimība, jo parasti ir saistīta ar citām kaulu vai mīksto audu slimībām, galvenokārt sastrutojumiem. Periostīts var rasties arī pēc traumām, līdztekus audzējiem; tas var būt gan akūts, gan hronisks. Dažkārt periostīts var pāriet uz kaulu un izraisīt osteomielītu.

Amiotrofā laterālā skleroze (ALS) ir strauji progresējoša nervu sistēmas slimība, kas ietekmē smadzeņu un muguras smadzeņu nervu šūnas, izraisot muskuļu kontroles zudumu. Tā tiek dēvēta arī par Lū Gēriga slimību, kas nosaukta beisbola spēlētāja vārdā, kuram tā tika diagnosticēta. ALS bieži sākas ar muskuļu raustīšanos un vājumu ekstremitātēs vai neskaidru runu. Nav zināms, kāpēc rodas amiotrofālā laterālā skleroze, un tā diemžēl vienmēr ir letāla.

Pandēmija ir pamatīgi ietekmējusi mūsu ikdienas ieradumus, dienas režīmu, aktivitāšu intensitāti un kopējo labsajūtu. Atrodoties lielākoties mājās, mēs mēdzam, pašiem nemanot, pieņemties svarā vai, tieši otrādāk, strauji zaudēt ķermeņa masu. Mainoties mūsu režīmam, būtu jāmainās arī ēšanas paradumiem, citādi, pieaugot stresa līmenim, pašizolācijas laikā var rasties virkne veselības problēmu. 

Bērna piedzimšana var izraisīt spēcīgas emocijas, sākot no uztraukuma un prieka līdz pat bailēm un trauksmei. Bet šis notikums var izraisīt arī kaut ko pavisam negaidītu – depresiju. Lielākā daļa jauno māmiņu pēc dzemdībām piedzīvo pēcdzemdību melanholiju, kas parasti ietver garastāvokļa svārstības, raudulīgumu, trauksmi un grūtības gulēt. Bet dažas jaunās māmiņas piedzīvo smagāku, ilgstošu depresijas formu, kas pazīstama kā pēcdzemdību depresija.

Divas Lietuvas un divas Latvijas institūcijas ir apvienojušas spēkus, lai īstenotu unikālu  sensoro integrācijas projektu un paplašinātu iespējas palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no garīgiem un uzvedības traucējumiem. Projektu īsteno četras iestādes: Palangas personīgās veselības aprūpes centrs (LT), VSIA "Piejūras slimnīca" (LV), Lietuvas Jūras muzejs (LT) un Sociālās aprūpes centrs "Kurzeme" (LV).

"Praksē nereti nākas uzklausīt dažādus iemeslus, kāpēc cilvēks nevar vingrot, iet garās pastaigās, nūjot vai kā citādi būt aktīvs, taču vairumā gadījumu tās patiešām ir tikai atrunas," teic fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste. Lūk, izplatītākie attaisnojumi un ārstes komentāri!