Līdzatkarība var izpausties jebkurās attiecībās. Visbiežāk tā parādās partneru starpā, taču nereti līdzatkarība skar arī vecāku un bērnu attiecības, kā arī attiecības starp kolēģiem un draugiem. Par to, kā pamanīt līdzatkarību un to neturpināt, pieredzē dalās narkoloģe Ilze Maksima.

Vēl pirms pārdesmit gadiem cilvēki ar īpašām vajadzībām sabiedrībā bija redzami maz. Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par vides pieejamību un šādu cilvēku integrāciju, taču kā ir praksē? Vai tie, kuri cieš no kādas retas slimības un kuru veselības stāvoklis neļauj pilnvērtīgi funkcionēt, sabiedrībā jūtas saprasti un gaidīti?

Ikviens ikdienā nepārtraukti uzticas un paļaujas uz citiem cilvēkiem. Ejot pa ielu, mēs paļaujamies, ka visi ievēros satiksmes noteikumus, ēdnīcā uzticamies pavāriem, sadzīvē uzticamies draugiem, kolēģiem un pat svešiem cilvēkiem, piemēram, frizierim. Uzticēšanos mūsdienās pieminam bieži.

Spontānais aborts ir pēkšņa grūtniecības pārtraukšanās laikā līdz grūtniecības 22. nedēļai, ko izraisa augļa attīstības traucējumi vai mātes organisma iekšējie patoloģiskie faktori. Medicīniskajā praksē pastāv arī tāds jēdziens kā bioķīmiskais aborts, kad grūtniecība pārtrūkst ļoti agrīnā periodā – otrajā līdz ceturtajā nedēļā.

Brīvlaikā bērniem ir ne tikai vairāk laika, bet nereti viņi arī nonāk jaunos apstākļos, kas rosina izmēģināt daudz līdz šim nepieredzētu lietu. Lai vasaru bērni pavadītu droši un bez traumām, ieskatu par to, kas jāpārrunā ar bērniem, kuri brīvlaiku pavadīs laukos, un kas jāņem vērā pilsētniekiem, sniedz pediatre.

Vai atceries, kā bērnībā varēji caurām dienām nenogurstot braukāt ar divriteni jautrā draugu kompānijā? Diemžēl pieaugot cilvēki arvien retāk atrod laiku šai vai kādai citai bērnībā iemīļotai sporta nodarbei. Daļa, iespējams, pat neaizdomājas, ka patiesībā mūsdienu regulārā stresa un hroniskā noguruma laikmetā izbraucieni ar velosipēdu var būt pat ļoti nozīmīgi veselībai.

Pēdējo 20 gadu laikā alerģiju izplatība palielinājusies divas reizes. Tas saistīts ar daudziem faktoriem: ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos, dzīvesveida un ēšanas paradumu maiņu, jaunu alergēnu parādīšanos, stresu, darba apstākļiem un citiem faktoriem. Aptuveni 25% iedzīvotāju cieš no alerģijas izpausmēm.

"Vienmēr esmu atbalstījis saprātīgus un racionālus priekšlikumus, kas ļautu ietaupīt līdzekļus veselības aizsardzības sistēmā.Ir vairāki virzieni, kuros Veselības ministrija varētu strādāt. Zāļu un medicīnas tehnikas iepirkumu optimizācija. Strukturālas reformas. Iedzīvotājiem izdevīgākas zāļu cenu politikas veidošana utt. Šie procesi diemžēl nenotiek, vai notiek pārāk lēni."

Pēc speciālistu novērojumiem, Latvijā no hroniskām sāpēm arvien cieš liela daļa iedzīvotāju (tiek lēsts, ka tā varētu būt aptuveni piektā daļa), taču daudzi mēnešiem, pat gadiem ilgi nemeklē palīdzību pie atbilstoša speciālista, īstermiņā izlīdzoties vien ar pretsāpju medikamentiem. 

Visu vēso sezonu mūsu pēdas ir pavadījušas slēgtajos apavos, kuros ir pateicīga vide sēnīšu attīstībai. Tagad, nomainot apavus uz vasarīgākiem, mēdzam aci pret aci sastapties ar problēmu, ko vasarā grūtāk noslēpt – nagu sēnīti.