Vecāku attiecības ar katru no bērniem ir citādākas, jo atšķiras gan bērnu rakstura īpašības, gan arī vecums. Šo iemeslu dēļ, vecāki nereti izvirza dažādas prasības un atšķirīgi arī pret saviem bērniem izturas. Tomēr, lai visi bērni justos mīlēti un pamanīti, ir ārkārtīgi svarīgi ievērot taisnīguma principu.

Klepus ir organisma aizsargmehānisms – dabisks reflekss, kura galvenais mērķis ir dabūt ārā no elpceļiem svešas daļiņas. Biežākais iemesls klepum bērna vecumā ir vīrussaslimšanas, un līdz piecu gadu vecumam var būt kādas astoņas slimošanas epizodes gadā. Tas ir normāli, ja šī katra reize neprasa došanos uz slimnīcu un antibiotiku lietošanu.

Pētījumi rāda, ka līdz 2050. gadam aptuveni pusei no pasaules iedzīvotājiem būs nepieciešama redzes korekcija. Turklāt eksperti lēš, ka aptuveni sešiem līdz septiņiem iedzīvotājiem no 10 ir nepieciešama redzes korekcija, taču to izmanto tikai puse. Bieži vien cilvēkiem ir daudz neskaidru jautājumu par redzes korekciju, brillēm, īpaši par īsto vai neīsto tuvredzību, kas ir visai maz zināms termins.

Pēdējo desmit gadu laikā gan Latvijā, gan citur pasaulē cukura diabēta izplatība ir strauji augusi. Taču, kā liecina veiktā socioloģiskā aptauja*, par šīs slimības simptomiem un riska grupām zina vien 36% iedzīvotāju. Tāpēc liela nozīme jāpiešķir tieši sabiedrības informēšanai.

Lai gan varētu domāt, ka mūsdienās cilvēki ir kļuvuši daudz atklātāki, drošāki un zinošāki, intīmās veselības, higiēnas un reproduktīvie jautājumi joprojām mēdz būt mulsinoši, un sievietes nereti par tiem kautrējas runāt. Tāpat sievietes ne vienmēr pietiekami bieži apmeklē ginekologu, kā rezultātā rodas labvēlīga vide mītiem.

Izplatoties antibiotiku rezistencei jeb baktēriju spējai izdzīvot saskarsmē ar antibiotikām, ārstiem kļūst aizvien grūtāk noteikt slimības ierosinātāju baktēriju, līdz ar to arvien vairāk pieaug risks kļūdīties ar antibiotiku izvēli. Pacientam tas draud pat ar letālu iznākumu. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā vislielākā mirstība pasaulē būs tieši no tām slimībām, ko izraisa pret antibiotikām nejutīgie mikrobi.

Vēsajā periodā iesnas ir ļoti bieža parādība, tādēļ reizēm sākam tās uztvert kā pašsaprotamas. Tomēr tā darīt nevajadzētu, jo tās var pāraugt hroniskās iesnās, kas var ievērojami ietekmēt gan pašsajūtu, gan dzīves kvalitāti un veselību. Kā izvairīties no hronisko iesnu riska un kā šo problēmu risināt, ja tomēr sanācis saslimt?

Teiciens, ka mati ir mūsu veselības spogulis, ir pamatots, jo galvas rotu ietekmē gan ārējie apstākļi – saule, vējš, lietus, gan mūsu pašu rūpes par tiem ikdienā. Atbilstošai matu kopšanai, tāpat kā rūpēm par veselību jābūt pastāvīgām. Atgūstot matu dabisko mirdzumu un veselīgumu, to parasti cenšamies arī saglabāt.

Nereti viena no mūsu Jaunā gada apņemšanām ir sākt veselīgāk ēst, vairāk sportot, mācīties gatavot. Bieži gan tas izdodas vien īsu brīdi un tad lēnām pazūd. Kāpēc tas tā notiek un kā Jaunā gada apņemšanos pārvērst par veselīgu ieradumu?

Svētki gada nogales steigā mēdz pienākt tik ātri, ka nepaspējam pienācīgi sagatavoties svinībām. Tik daudz, kas jāpaspēj, – darbi un dāvanas, plāni un ieceres. Nav brīnums, ka par pienācīgu sagatavošanos svinībām aizmirstam un attopamies vien pēdējā brīdī.