Laikā, kad ceturtajai daļai pirmklasnieku ir liekais svars un lielākā daļa bērnu un pusaudžu nesasniedz rekomendētās fiziskās aktivitātes daudzuma normas, sports ir ārkārtīgi svarīgs. Vienlaikus meitenes pubertātes laikā piedzīvo virkni pārmaiņu ķermenī, kas gan pašām meitenēm, gan viņu vecākiem rada jautājumus par to, kā labāk tās savienot ar sportiskām aktivitātēm. 

Cilvēki mēdz būt vai nu pārāk atbildīgi pret uzticētajiem pienākumiem, vai nevērīgi pret savu veselību – un ļoti bieži dodas uz darbu arī slimi. Kā liecina pētījuma dati, 70% Latvijas strādājošo iedzīvotāju uz darbu dodas arī tad, kad veselības stāvokļa dēļ būtu ieteicams palikt mājās, no tiem 31% atzīst, ka tā mēdz rīkoties bieži, bet 39% – reti.

Svētku laikā bieži vien, pat gribot negribot ,ēdam pārāk daudz un ne pārāk veselīgi – patērējam vairāk našķu, arī alkoholu, smagākus ēdienus. Kādas ir visbiežākās sekas, ko izraisa šāda svētku ēdienkarte? Kā plānot savu ikdienas ēdienkarti veselīgi? Ieteikumos dalās sertificēta uztura speciāliste un farmaceite.

Malnutrīcija jeb nepietiekamais uztures stāvoklis ir bieži sastopams onkoloģisko pacientu vidū, pēc literatūras datiem, tas skar 30–60% vēža pacientu. Visbiežāk malnutrīcija attīstās pacientiem ar gremošanas orgānu (aizkuņģa dziedzera, barības vada, kuņģa u. c.) audzējiem, kā arī pacientiem ar galvas un kakla (mutes dobuma, rīkles u. c.) audzējiem.

Ziemas sezonā, kad Latvijā nav pieejami sezonas dārzeņi un augļi, ēdienkartē īpaši svarīgi ietvert citus vērtīgus produktus. Viens no tādiem ir sēklas – tās ir veselīgas, sātīgas un satur lielu daudzumu uzturvielu. Katrai no sēklām ir savas unikālās īpašības un arī specifisks pagatavošanas veids. Vairāk par sešām "supersēklām", kuru iekļaušana ziemas ēdienkartē var uzlabot veselību, skaidro farmaceite.

Statistika Latvijā liecina, ka plānotie ķeizargriezieni ir diezgan izplatīti. Taču diemžēl ne vienmēr tiek izprasti to riski un iespējamās komplikācijas. Lai skaidrotu šo situāciju – kad ķeizargrieziens ir nepieciešamība, bet kad no tā labāk atteikties – padomos dalās ginekoloģe. Savukārt farmaceite sniedz ieteikumus brūces apkopei pēc operācijas.

Matu izkrišana ir normāla ikdienas izpausme, bet, kad tos kaudzēm sākam pamanīt uz spilvena, dušā vai pēc matu ķemmēšanas, tad tas var šķist diezgan biedējoši. Varbūt izklausīsies daudz, taču vidēji cilvēkam dienā izkrīt 50–100 mati un tas ir pilnīgi normāls process.

Brūnais cukurs ir veselīgāks nekā baltais – tas ir apgalvojums, ko reizi pa reizei var dzirdēt no cilvēkiem, kuri mēģina ieviest savā ikdienā veselīgu uzturu. Par cukura lietošanu, dažādiem cukura un saldinātāju veidiem, to ietekmi uz mums un mītiem, kas saistīti ar šo tēmu, stāsta uztura speciāliste un diabēta aprūpes māsa.

Ziemas laikā visbiežāk dzirdam ieteikumus par C vitamīna lietošanu, taču tas nebūt nav vienīgais svarīgais vitamīns organisma imunitātes stiprināšanai un vispārējai veselībai. Tāpat teju ikviens būs dzirdējis par D vitamīna nozīmi, taču kā ir ar pārējiem taukos šķīstošajiem vitamīniem – A, E un K? Kādu funkciju tie veic mūsu organismā un kā tos uzņemt? Ieteikumos par taukos šķīstošajiem vitamīniem dalās farmaceite.

Ko darīt, kad sāp kauli, locītavas, muskuļi vai saites? Iedzert pretsāpju tableti, doties pie ārsta vai varbūt samierināties ar sāpēm? Mediķi un farmaceiti ir vienisprātis – vispirms jānoskaidro – kur sāp, kā sāp, cik bieži sāp un cik stipri sāp, jo no tā atkarīga ārstēšanas taktika. Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz vadošie Latvijas neirologi, algologi, kā arī farmaceits.