Amiotrofā laterālā skleroze (ALS) ir strauji progresējoša nervu sistēmas slimība, kas ietekmē smadzeņu un muguras smadzeņu nervu šūnas, izraisot muskuļu kontroles zudumu. Tā tiek dēvēta arī par Lū Gēriga slimību, kas nosaukta beisbola spēlētāja vārdā, kuram tā tika diagnosticēta. ALS bieži sākas ar muskuļu raustīšanos un vājumu ekstremitātēs vai neskaidru runu. Nav zināms, kāpēc rodas amiotrofālā laterālā skleroze, un tā diemžēl vienmēr ir letāla.

Pandēmija ir pamatīgi ietekmējusi mūsu ikdienas ieradumus, dienas režīmu, aktivitāšu intensitāti un kopējo labsajūtu. Atrodoties lielākoties mājās, mēs mēdzam, pašiem nemanot, pieņemties svarā vai, tieši otrādāk, strauji zaudēt ķermeņa masu. Mainoties mūsu režīmam, būtu jāmainās arī ēšanas paradumiem, citādi, pieaugot stresa līmenim, pašizolācijas laikā var rasties virkne veselības problēmu. 

Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā pēc HIV inficēto cilvēku skaita uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā 2020. gada 1. septembrī kopējais HIV inficēto personu skaits bija 8126, no kuriem 2168 ir HIV infekcijas AIDS stadijā. Turklāt tendences liecina, ka HIV inficēto pacientu skaits turpina pieaugt – Latvijā katru gadu tiek atklāti aptuveni 300 jauni HIV infekcijas gadījumi.

Ņemot vērā šī brīža epidemioloģisko situāciju un iedzīvotāju pieprasījumu, Ģenētikas centrs iVF Riga ir atvēris jaunu Covid-19 analīžu nodošanas punktu Uriekstes ielā 1. Analīzes ar iepriekšēju pierakstu iespējams nodot gan klātienē, gan vienojoties par izbraukuma vizīti.

Diagnoze "cukura diabēts" ir dzīvesveids, ar kuru nākas sadzīvot ne tikai pašam slimniekam, bet arī līdzcilvēkiem. Ārste pediatre un sertificēta uztura speciāliste skaidro, kā sadzīvot ar cukura diabētu ne tikai mazajam pacientam, bet arī cilvēkiem, kuri ikdienā ir ar viņu kopā. 

Attālinātais darbs nosaka, ka daudz vairāk laika pavadām pie datora – ierasto klātienes sapulču vietā tās noris tiešsaistē, bieži vien arī komunikācija ar kolēģiem "pārceļas" uz video zvaniem. Acu diskomforts, biežāka acu mirkšķināšana un pat galvassāpes – tās ir vien dažas no sekām acu veselībai, ko rada neskaitāmas stundas pie datora ekrāna.

Ikviens no mums kaut reizi ir domājis par to, kāda ir patiesā cukura ietekme uz mūsu ķermeni. Gan sabiedrībā, gan ekspertu vidū ir raisījušās dažādas diskusijas par to, vai cukurs būtu jāiekļauj uzturā vai tomēr jāsaka stingrs "Nē!". Speciāliste skaidro, ka vairumā gadījumu šo mulsumu un diskusijas rada tas, ka atsevišķas produktu grupas, kuru sastāvā ir cukurs, piemēram, augļi vai medus, tiek definētas kā "veselīgi produkti", kurus var ēst bez mēra. 

Serotonīns ir ķīmiska viela, ko izstrādā cilvēka ķermenis un kas nepieciešama nervu šūnu un smadzeņu normālai darbībai. Bet pārāk daudz serotonīna var izraisīt simptomus, kas var būt no viegliem (drebuļi un caureja) līdz pat smagiem (muskuļu stīvums, drudzis un krampji). Serotonīna sindroms rodas, ja tiek lietoti medikamenti, kuru dēļ ķermenī uzkrājas pārāk daudz ķīmiskā serotonīna.

Rudens un ziema ir tas laiks, kad pastiprināti jāpievērš uzmanība ādas stāvoklim. Tāpat kā mēs nomainām savas vasaras drēbes pret siltajām, tā arī āda būtu jāsagatavo gaidāmajām laika pārmaiņām. Visintensīvāk laika apstākļi uz ādu iedarbojas, kad valda ļoti sauss gaiss un zemas temperatūras, tātad ziemā, bet arī rudenī āda reaģē, jo iekštelpās gaiss ir silts un sauss apkures dēļ, bet, izejot ārā, sastopamies ar vēju un vēsu gaisu.

Bērna piedzimšana var izraisīt spēcīgas emocijas, sākot no uztraukuma un prieka līdz pat bailēm un trauksmei. Bet šis notikums var izraisīt arī kaut ko pavisam negaidītu – depresiju. Lielākā daļa jauno māmiņu pēc dzemdībām piedzīvo pēcdzemdību melanholiju, kas parasti ietver garastāvokļa svārstības, raudulīgumu, trauksmi un grūtības gulēt. Bet dažas jaunās māmiņas piedzīvo smagāku, ilgstošu depresijas formu, kas pazīstama kā pēcdzemdību depresija.