Zilumi: Kā tie atšķiras, un kad nepieciešama ārsta palīdzība?

„Ikvienam būtu jāzina atšķirība starp parastu zilumu, kam var nepievērst lielu vērību, un tādu, kas ir trauksmes signāls,” norāda "Mēness aptiekas" farmaceits Vadims Brižaņs.

Kā rodas zilums?

Ja zem ādas plīst asinsvadi, parasti pie vainas ir sasitums. Tā kā sasituma dēļ āda paliek vesela, pušuma nav, asinīm, kas izkļuvušas no asinsvadiem, nav iespējas iztecēt. Tās sarec, mainot ādas krāsu traumētajā vietā. Sasitumi var būt viegli vai sāpīgi, un, ja sasista, piemēram, locītava, var ietekmēt kustību amplitūdu un locītavu veselību ilgtermiņā.

Zilums no ziluma atšķiras

Lielākoties par zilumiem var neuztraukties un tikt ar tiem galā mājas apstākļos. Taču ir gadījumi, kad zilums var liecināt par kaut ko nopietnāku, kam jāvērš īpaša uzmanība.

“Plakanu, zilgansarkanu zilumu, kas veidojas, kad asinis nokļūst ādas augšējos slāņos, sauc par ekhimozi. Uzskatāmākais tā piemērs ir zilums zem acs. Savukārt hematoma veido tādu kā zemādas pacēlumu. Sasituma vieta parasti ir pietūkusi, uzpampusi un/vai sāpīga. Tāds ir, piemēram, puns pierē. Jāņem vēra, ka hematoma nav tas pats, kas asiņošana organismā vai ārpus tā,” skaidro farmaceits.

Zilumam uzsūcoties, ar dzelzi bagāta viela asinīs – hemoglobīns – sadalās citos savienojumos. Tieši šis process liek zilumam mainīt krāsu.

Ziluma varavīksne:

• uzreiz pēc traumas – sarkans,
• vienas, divu dienu laikā kļūst purpursarkans vai zili melns,
• pēc piecām līdz 10 dienām var kļūt zaļgans vai dzeltenīgs,
• 10–14 dienu laikā – dzeltenbrūns vai bāli brūngans.

Aptuveni divu nedēļu laikā zilumam vajadzētu pilnībā izzust.

Kā ārstēt zilumu?

Auksta komprese uzreiz pēc sasituma var palīdzēt mazināt pietūkumu un asins izplūduma izmērus. Aukstums palēnina asinsriti šajā apgabalā un mazāk asiņu izplūst audos. Tāpēc pirmā palīdzība sasituma gadījumā – ievainotajai vietai nekavējoties uzlikt aukstu kompresi, piemēram, dārzeņu paciņu no saldētavas, kas ietīta dvielī.

“Sportistiem un aktīvu bērnu vecākiem, kam ar ikdienas traumām nākas saskarties biežāk, noderēs aptiekās nopērkamie aukstuma elementi, ko uzglabā saldētavā un var lietot atkārtoti. Aukstuma komprese jātur 15 līdz 20 minūtes, tad jāietur 30 minūšu pauze un pēc pārtraukuma jāuzliek atkārtoti.

Tāpat aptiekā iespējams iegādāties kādu no preparātiem, kas var veicināt ziluma uzsūkšanos. Tādi ir, piemēram, heparīnu saturoši geli, kas mazina tūsku, kavē iekaisuma veidošanos, uzlabo mikrocirkulāciju, kā arī veicina hematomu uzsūkšanos. Šos gelus nedrīkst lietot, ja ir vaļēja brūce, – tādā gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, jo katrs gadījums ir atšķirīgs,” saka farmaceits un piebilst, ka aptiekās var palīdzēt izvēlēties arī tonējošu līdzekli ziluma maskēšanai. Daži no tiem ir ar dezinficējošām īpašībām, kas noder, ja ziluma vietā uz ādas ir kāda skramba.

Pacelt un sildīt

Farmaceits iesaka atpūtināt savainoto ekstremitāti un, ja iespējams, pacelt to augstāk par sirds apvidu. Piemēram, ja sasists apakšstilbs, vislabāk ir apgulties un pacelt kāju augstāk, atbalstot miera stāvoklī. Tas novērsīs asiņu uzkrāšanos sasistajā vietā, palīdzēs mazināt pietūkumu un ziluma apmērus. Pēc divām dienām sasistajai vietai var uzlikt sildošu kompresi. Ja nepieciešams (sasistā vieta ļoti sāp), var iedzert kādu bezrecepšu pretsāpju līdzekli.

Kādos gadījumos nepieciešama ārsta palīdzība?

• Ja ir aizdomas par sastiepumu vai kaulu lūzumu;
• Ja zilums nākamajā dienā ir kļuvis lielāks;
• Traumētā ekstremitāte piepampst un kļūst stīva;
• Zilums nepāriet vairākas nedēļas vai atkal parādās bez iemesla;
• Zilums ir acu rajonā un ir redzes traucējumi vai grūtības skatīties dažādos virzienos;
• Zilumu iegūts, sasitot galvu, ķermeņa augšdaļu krūšu kurvja apvidū vai vēderu.

Ja zilumi veidojas bieži

Var būt nozīme gan vecumam, gan dzimumam, gan gēniem. Ar gadiem āda kļūst plānāka un zaudē daļu zemādas tauku slāņa. Līdz ar to, nav spilvena, kas aizsargātu asinsvadus, un tie var vieglāk plīst. Arī asinsvadu sieniņas kļūst trauslākas, zaudē elasticitāti. Novērots, ka sievietēm sasitumi un tiem sekojoši zilumi mēdz gadīties biežāk, īpaši, uz augšdelma, augšstilba. Dažkārt bieža zilumu veidošanās var nākt mantojumā jeb būt ģimenes anamnēzē.

Ne vienmēr tas ir parasts zilums

Par zilumu var noturēt arī cita veida plankumu. “Lielus, purpursarkanus izsitumus uz ādas (ko izraisa mazo asinsvadu zemādas asiņošana) sauc par aterosklerotisko purpuru. Nelielus sarkanus vai violetus plankumus sauc par petehijām. Iemesli, kas var izraisīt asins plankumus vai vieglus zilumus ir:

• asiņošanas traucējumi, piemēram, hemofilija vai Villebranda slimība,
• aknu slimība, piemēram, ciroze,
• trombocitopēnija (ja asinīs nav pietiekami daudz trombocītu),
• onkoloģiska slimība, piemēram, leikēmija, Hodžkina slimība vai multiplā mieloma.”

Vai pie biežas zilumu rašanās varētu būt vainojama diēta?

Folijskābe, folāts un vitamīni C, K un B12 piedalās asins recēšanas procesos. Ja cilvēks ar uzturu nesaņem pietiekami daudz nepieciešamo mikroelementu, tas var ietekmēt zilumu rašanos. Ja trūkst C vitamīna, vēlams iekļaut uzturā vairāk citrusaugļu. Liellopu gaļa un brokastu pārslas ir labs B12 vitamīna avots. Zaļie lapu salāti, kāposti, spināti, ir K vitamīna un folātu jeb dabiska B9 vitamīna avots.

Ja ar uzturu vitamīnus un minerālvielas neizdodas uzņemt, ir vērts aprunāties ar ģimenes ārstu vai pieredzējušu farmaceitu, kurš ieteiks, kā uzturu bagātināt.

Medikamentu lietošana un zilumi

“Antitrombocītu līdzekļi, beta blokatori, aspirīns, kortikosteroīdi un ķīmijterapija, kas tiek lietota onkoloģiskas slimības ārstēšanā, var izraisīt zilumiem līdzīgas pēdas uz ādas (zemādas asins izplūdumus). Tomēr pirms konsultēšanās ar savu ārstu, nevajadzētu pārtraukt lietot zāles. Ārsts izanalizēs zilumu rašanās iemeslu un izlems, par terapiju,” skaidro farmaceits.

Kā izvairīties no zilumiem?

Diez vai ir iespējams pasargāt sevi no sadzīves situācijās iegūtiem zilumiem, taču ir daži ieteikumi, kā mazināt risku sasisties, iesaka fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Veselības centru apvienībā Guna Vītoliņa.

• Ieslēdz naktslampu, lai tumsā nepakluptu!
• Novāc šķēršļus savā ceļā, piemēram, nenostiprinātus paklājus.
• Atbrīvo gaiteni vai citas šaurākas vietas mājās no liekām mēbelēm un ikdienā nelietotiem priekšmetiem, aiz kā var aizķerties, paklupt.
• Sportojot, izmanto aizsarglīdzekļus – ķiveri, ceļu un elkoņu sargus.
• Vajadzības gadījumā izmanto palīglīdzekļus.