Paratīfs: Simptomi, cēloņi, ārstēšana

Paratīfs ir akūta zarnu trakta un asinsrites infekciju slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam. Izšķir vairāku tipu paratīfu ierosinātājus – baktērijas, ko sauc par salmonellām (Salmonella paratyphi). Šī infekcija var rasties un izplatīties jebkurā pasaules vietā, tomēr vairumā gadījumu tā sastopama vietās ar nepietiekamu ūdens piegādi un sliktu sanitāriju.

Cēloņi

Paratīfa ierosinātāji ir salmonellas – nūjiņveida baktērijas, kas ir izturīgas ārējā vidē. Izšķir A un B tipa paratīfu ierosinātājus. Paratīfa A avots vai baktēriju nēsātājs ir slims cilvēks, savukārt paratīfa B – gan cilvēks, gan retākos gadījumos arī mājlopi un mājputni. Paratīfs B ir izplatīts visā pasaulē, bet retāk sastopamais paratīfs A galvenokārt Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā.

Ierosinātājs no organisma izdalās galvenokārt ar izkārnījumiem un urīnu. Inficēšanās visbiežāk notiek ar piesārņotu ūdeni vai pārtiku, arī sadzīviska kontakta ceļā. Biežāk piesārņotie pārtikas produkti ir piens un no tā pagatavotie produkti, savukārt inficēšanās ar dārzeņiem ir iespējama, ja tie audzēšanas procesā tiek apstrādāti ar piesārņotiem notekūdeņiem.

Ja inficētā persona pēc tualetes apmeklējuma rūpīgi nenomazgā rokas, tā var izplatīt baktērijas no savām rokām uz virsmām un priekšmetiem, kas pēc tam var nonākt saskarē ar pārtiku vai kam var pieskarties citi cilvēki.

Simptomi

Paratīfa B inkubācijas periods ilgst divas līdz astoņas dienas. Slimība sākas akūti, tai raksturīgi simptomi ir vēdersāpes, šķidra vēdera izeja un vemšana. Iespējama arī ķermeņa temperatūras paaugstināšanās un drebuļi, kas ir īslaicīgi. Parādās nespēks, galvassāpes, vāja ēstgriba, miega traucējumi, dažkārt arī klepus, iesnas, sāpes kaklā, herpētiski izsitumi uz augšlūpas. Var parādīties arī laringīts, angīna, bronhīts, retāk konjunktivīts.

Parasti ceturtajā līdz sestajā slimības dienā uz vēdera, krūtīm, muguras, rokām un sejas rodas dažādi izsitumi. Sākas stipra svīšana, vēdera uzpūšanās, parādās mēles aplikums, tā kļūst sausa. Samazinās arī urīna izdalīšanās. Nereti drudzis un citi slimības simptomi ir maz izteikti. Paratīfs B noris vieglāk nekā paratīfs A, komplikācijas vērojamas retāk, letalitāte zema.

Paratīfa nūjiņas bieži bojā tievo zarnu, retākos gadījumos patoloģiskas pārmaiņas skar resno zarnu. Dažreiz var notikt pārmaiņas arī kuņģī, kur veidojas plašas gļotādas nekrozes. Smagos gadījumos var iestāties kolapss. Retos gadījumos paratīfa ierosinātāji var radīt smadzeņu apvalku, vidusauss, plaušu un citu orgānu strutojošu iekaisumu.

Ārstēšana

Paratīfa ārstēšana un profilakse ir tāda pati kā vēdertīfam, tā var ietvert hospitalizāciju (slimniekam var būt nepieciešama specializēta un atbalstoša medicīniskā aprūpe vairāku dienu garumā), antibiotiku lietošanu (lai iznīcinātu baktērijas, samazinātu komplikāciju risku un paātrinātu atveseļošanās procesu), kā arī šķidruma pastiprinātu lietošanu (lai novērstu atūdeņošanos, ko izraisa caureja, vemšana un drudzis).