Bakteriālā vaginoze (BV) ir maksts iekaisuma veids, ko izraisa bakteriālā infekcija – nevis rauga sēnīte – un kas rodas, ja makstī ir izjaukts mikrofloras dabiskais līdzsvars. Ar bakteriālo vaginozi galvenokārt saslimst sievietes reproduktīvā vecumā, taču tā var skart jebkura vecuma sievietes. BV cēlonis nav pilnībā skaidrs, taču dažas darbības kā, piemēram, neaizsargāts sekss vai pārāk bieža mazgāšanās palielina risku.

Cēloņi

Normāli veselā makstī ir skāba vide (pH līmenis parasti ir no 3,8 līdz 4,5). Šis skābums galvenokārt rodas no Lactobacilli – labajām baktērijām, kas izdala ūdeņraža peroksīdu, kā arī pienskābi. Skābā vide palīdz cīnīties pret “sliktajām” baktērijām, sēnītēm un visu citu, kas varētu apdraudēt maksts veselību.

Gadījumā, ja maksts mikroklimats izmainās un tiek izjaukts dabiskais mikroorganismu līdzsvars, var samazināties skābes līmenis, kas veicina slikto baktēriju vairošanos, kā rezultātā var rasties bakteriālā vaginoze.

Bakteriālās vaginozes rašanos ietekmē arī vairāki riska faktori. Piemēram, gadījumā, ja ir vairāki seksa partneri vai mainās seksa partneris; jauna partnera ienākšana dzīvē var veicināt maksts infekciju rašanos. Tāpat arī pārāk bieža maksts skalošana ar ūdeni vai pārmērīga mazgāšana ar ķermeņa kopšanas līdzekļiem var izjaukt tās dabisko līdzsvaru. Tas var izraisīt “slikto” baktēriju savairošanos, kā rezultātā izraisot bakteriālo vaginozi.

Simptomi

Bakteriālās vaginozes pazīmes un simptomi var būt ūdeņaini, pelēcīgi, balti vai zaļgani izdalījumi no maksts; nepatīkams maksts aromāts (spēcīga, zivs smakai līdzīga smarža ir viens no galvenajiem maksts infekcijas simptomiem). Dažkārt tā var būt arī maksts nieze vai dedzināšana urinēšanas laikā. Pēc dzimumakta šie simptomi var palikt vēl intensīvāki.

Jāņem vērā, ka daudzām sievietēm ar bakteriālo vaginozi nav nekādu īpašu pazīmju vai simptomu. Lai gan tā nav infekcijas slimība, sievietes, kuras piedzīvojušas bakteriālo vaginozi, var ar to saskarties arī turpmāk.

Ārstēšana

Lai maksts būtu vesela, ir ieteicams lietot tikai tādus maksts kopšanas līdzekļus, ko ieteicis ginekologs, kā arī izvēlēties mazgāšanās līdzekļus, kas neietekmēs maksts dabisko pH līdzsvaru.

Lai ārstētu bakteriālo vaginozi, ginekologs var izrakstīt dažādu veidu medikamentus; atsevišķos gadījumos bakteriālo vaginozi ārstē ar antibiotikām, kuras izraksta ārsts. Farmaceits var ieteikt labāko risinājumu, lai varētu iespējami ātri izārstēties un atbrīvoties no bakteriālās vaginozes simptomiem. 

Ja ir parādījušies BV simptomi, parasti nav nepieciešams nozīmēt ārstēšanu arī vīriešu kārtas seksa partnerim, taču jāņem vērā, ka bakteriālā vaginoze var tikt nodota starp seksa partnerēm – sievietēm. Jo sevišķi būtiski veikt pārbaudes ir grūtniecēm, ja parādījušies augšminētie simptomi, lai samazinātu priekšlaicīgu dzemdību risku.