Steidzīgs rīta cēliens ar brokastu gatavošanu, bērnu pucēšanu un vešanu uz mācību iestādēm. Pēc tam daudzie darba pienākumi, kam seko ne mazāk spraigais pēcpusdienas un vakara cēliens – veikala apmeklējumi, bērnu izvadāšana uz pulciņiem, vakariņu gatavošana un virkne citu pienākumu. 

“Tāpat kā jūs nekad līdz galam neizpratīsiet, ja kāds jums mēģinās aprakstīt kādas iepriekš neredzētas, eksotiskas puķes smaržu vai sajūtas, aptaustot līdz šim nezināmu priekšmetu, tāpat ir ar mākslas terapiju. Tikai izlasot informāciju par mākslas terapiju, to līdz galam izprast nevar, tā ir jāpiedzīvo..."

Emociju kontrole ir katra cilvēka paša atbildība neatkarīgi no dzimuma, sociālā slāņa, vecuma, un nevienam nevajadzētu pieņemt par normu, ka kāds no ģimenes locekļiem ir emocionāls varmāka. Emocionālā vardarbība attiecībās ir iemācīta uzvedība, nevis dabiska savstarpējo attiecību risināšanas metode. 

Mēdz teikt, ka jūtas kāpj pāri prāta uzceltajiem žogiem. Taču, ieskatoties vērīgāk, var izrādīties, ka prāta žogs no tiem pašiem emociju ķieģeļiem vien ir būvēts. Cilvēki katru dienu piedzīvo virkni dažādu emociju, kas ietekmē pašsajūtu, attiecības un nereti liek vētraini reaģēt uz vienu vai otru notikumu.

Nomākts garastāvoklis, nevēlēšanās jebko darīt un mazkustīgums – to piedzīvo vismaz 40% Latvijas iedzīvotāju šoruden, liecina SKDS aptauja*. Tāpat katrs sestais atzīst, ka gada tumšajā laikā slimo, mokās ar miega traucējumiem un ir nervozi.  

Rudens ir laiks, kad cilvēkus pārņem skumjas, pasliktinās garastāvoklis, daudzi sāk dzīvot stresa un satraukuma stāvoklī. To veicina gan drūmums dabā, gan augstie komunālie maksājumi, daudzu preču un pakalpojumu sadārdzināšanās.

Strauji tuvojas valsts svētki, kad skolās un bērnudārzos nereti tiek rīkoti pasākumi ar audzēkņu piedalīšanos. Pēc tam pavisam drīz jau Ziemassvētki ar tiem piederīgo dzejoļu skaitīšanu. Bet ko iesākt, ja bērns baidās uzstāties? Ieteikumos dalās ārste-psihoterapeite.

Bailes no briesmoņiem, mošķiem vai jebkā cita biedējoša ir normāla bērna attīstības sastāvdaļa. Tomēr tikpat svarīgi arī šajā attīstības posmā neiestrēgt un spēt tikt šīm bailēm pāri. Kā to izdarīt, stāsta ārste psihoterapeite.

Ar stresu saistītu traucējumu izplatība pasaulē un Latvijā pieaug: to ietekmē gan ekonomiskā krīze, gan ieilgusī Covid-19 pandēmija, un karš Ukrainā, kā arī dažādas lielākas un mazākas personiskas krīzes. Par stresu ir runāts daudz, taču tagad ikdienā biežāk nekā agrāk ienāk arī tādas galējas stresa izpausmes kā adaptācijas traucējumi un posttraumatiskā stresa (PTSS) sindroms, ko Latvijā atpazīst vien retais.

Uzzinot, ka bērns kļuvis par pāridarītāju skolā, var rasties netaisnīguma sajūta un vēlme asi reaģēt uz apvainojumiem. Veselības ministrija aicina vispirms iegūt papildu informāciju par notikušo.