medicine.lv skaitļos

Lietotāji online161
Aktīvie uzņēmumi12229
Nozares raksti1461
Ekspertu atbildes21477
Covid-19 ietekme uz cilvēka psihisko veselību: Skaidro psihiatrs : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Covid-19 ietekme uz cilvēka psihisko veselību: Skaidro psihiatrs

Freepik.com/ freepik
Foto: Freepik.com/ freepik

Raksta autors: Prof. Māris Taube, psihiatrs, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors

Covid-19 ietekme uz cilvēku veselību joprojām nav līdz galam izpētīta, jo nav pagājis pietiekami daudz laika, lai varētu novērtēt slimības vēlīnās sekas. Tomēr uz virkni  jautājumu var atbildēt jau šodien. Diemžēl neapstrīdama un negatīva ir Covid-19 ietekme uz cilvēka psihisko veselību. To iedala atkarībā no tā, vai vīruss tiešā veidā ietekmē galvas smadzenes, vai arī ietekme uz cilvēka psihi ir netieša.

Diemžēl Covid-19 vīruss tiešā veidā ietekmē cilvēka galvas smadzenes un ir nervu sistēmas infekcija. Tas caur elpceļiem un asinsriti nokļūst cilvēka galvas smadzenēs, radot tām virkni problēmu – organisms var pārlieku aktīvi reaģēt uz vīrusu, ar to cīnīties, radot pārmērīgu, pašam organismam kaitējošu iekaisumu. Tāpat vēlākā periodā, kad vīrusa aktīvā darbība beidzas, organisma atbildes reakcija var turpināties, organismam maldīgi cīnoties ar paša šūnām. Vīrusa uzbrukuma rezultātā  skābekļa trūkums var radīt arī būtiskas sekas mūsu galvas smadzenēm.

Tiešā vīrusa ietekme uz galvas smadzenēm var būt noteiktas smadzeņu daļas bojāeja jeb infarkts, kā rezultātā cilvēks var zaudēt kādas prasmes vai spējas. Biežākais cēlonis infarktam ir trombu jeb aizsprostojumu veidošanās asinsvados, kā rezultātā asinis nepieplūst noteiktam smadzeņu reģionam un tas iet bojā. Tiešās vīrusa ietekmes sekas ir tā saukto kognitīvo funkciju traucējumi. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir grūti koncentrēties, viņš nespēj, piemēram, izsekot kādas filmas sižetam, lasīt grāmatu, jo zūd domas pavediens. Kognitīvā funkcija ir arī atmiņa. Cilvēks var neatcerēties nesenus notikumus, kur nolicis lietas, aizmirst ko izdarīt. Šādu kognitīvu traucējumu dēļ ir grūtāk organizēt savu dzīvi, ieplānot noteiktas ikdienas darbības, piemēram, paredzēt un dienas laikā veikt vairākus secīgus uzdevumus. Cilvēks var kļūt viegli aizkaitināms, dusmoties, kas sākotnēji apkārtējos var izraisīt neizpratni un pārsteigumu.

Arī ožas un garšas zudums ir tieša vīrusa ietekme uz galvas smadzenēm, jo galvas smadzenes ir sarežģīta un savstarpēji saistīta sistēma. Visas smaržas, garšas, ko sajūtam, nonāk galvas smadzenēs, kur tās tiek analizētas, lai mēs spētu pareizi rīkoties, neapdraudētu sevi. Garšu, smaržu zudums rada arī psiholoģisku diskomfortu.

Kopumā diemžēl vairāk nekā trešdaļai pacientu pēc Covid-19 pārslimošanas būs kādi simptomi, kas saistīti ar vīrusa ietekmi uz galvas smadzenēm. Bez jau minētajiem ožas un garšas traucējumiem, var būt muskuļu vājums, galvas sāpes, slikta dūša, vemšana. Šie traucējumi lielākoties tomēr pāriet četru līdz sešu mēnešu laikā.

Diemžēl ir smagi gadījumi, kad cilvēkam var attīstīties jau nopietnāki traucējumi. Izpētīts, ka 12 mēnešu laikā pēc Covid-19 pārslimošanas katram desmitajam var attīstīties demence, kas izpaužas nopietnā atmiņas zudumā, nespējā par sevi parūpēties, dzīvot patstāvīgi un neatkarīgi. Demences attīstību sekmē tas, ka vīruss iznīcina galvas smadzenes. Cilvēkam izteikti trūkst skābekļa, piemēram, stāvoklis bijis tik smags, ka pacients atradies intensīvās terapijas nodaļā, vīrusa izraisītais iekaisums bijis ļoti spēcīgs, bojāti citi orgāni – sirds, nieres, aknas, kas nespēj vairs palīdzēt cilvēka svarīgākajam un jūtīgākajam orgānam – smadzenēm. Tāpat jāatceras, ka ārstēšanas laikā mēs saņemam medikamentus, kam ir gan nenoliedzami pozitīvā un dzīvību glābjošā ietekme, gan arī negatīvās iezīmes.

Otra būtiskā Covid-19 ietekme uz cilvēka psihi saistās ar netiešo vīrusa ietekmi. Te runa ir vairāk par psiholoģiskajām sekām, ko rada gan vīruss, gan arī ar to saistītie ierobežojumi, piemēram, mājsēde, iespēja apmeklēt pasākumus.

Viena no Covid-19 sekām ir depresija. Tā nozīmē pazeminātu garastāvokli, interešu un prieka trūkumu, pesimistiskas domas par nākotni, zemu pašvērtējumu, grūtības koncentrēties, miega un ēstgribas izmaiņas, kas ilgst vismaz divas nedēļas. Depresijas riskam vairāk pakļauti cilvēki, kuriem jau pirms Covid-19 bijušas šīs slimības epizodes. Depresijas cēloņi var būt meklējami pašā cilvēkā – viņa gēnos, personībā, un, protams, labvēlīgu augsni depresijai rada Covid-19 izraisītā spriedze, neskaidrība, tuvu un pazīstamu cilvēku smaga saslimšana un pat nāve, nedrošība, nespēja pilnvērtīgi dzīvot un strādāt. Izpētīts, ka depresija samazina organisma spēju pretoties vīrusam, radot papildus draudus cilvēkiem, kuri, kā jau minēts, vēl pirms Covid-19 atklāšanas slimoja ar depresiju.

Trauksme jeb patstāvīga nemiera, baiļu sajūta bez redzama iemesla arī ir viena no neretām Covid-19 vīrusa infekcijas sekām. Trauksmes vai depresijas simptomus pēc Covid-19 pārslimošanas novēro aptuveni trešdaļa pacientu.

Diemžēl pastāv tieša saistība starp depresiju un pašnāvības mēģinājumiem vai izdarītajām pašnāvībām. Aptuveni 80% cilvēku, kuri izdarījuši pašnāvību, sirga ar depresiju. Pēc Covid-19 pārslimošanas katram desmitajam pacientam novērotas pašnāvības domas. Covid-19 vīrusa epidēmija nav pirmā nopietnā epidēmija cilvēces vēsturē. Pašnāvību skaits pieauga arī gan bieži pieminētās Spāņu gripas, gan Ebola vīrusa izplatības laikā. Šis fakts šķiet loģisks, jo dzīve epidēmiju laikā ir ļoti grūta. Tomēr Covid – 19 laikā saņemti visnotaļ interesanti pašnāvību dati. Amerikas Savienotajās Valstīs novērojama pašnāvību samazināšanās, taču zinātnieki nesteidz priecāties par šo faktu, jo viņi  novērojuši, ka būtiski pieauga nāves no vielu pārdozēšanas, kas liek uzmanīgi aplūkot šos rādītājus. Arī Latvijā sākotnējie dati liecina, ka pašnāvību skaits nepieaug, iespējams, pat samazinās. Grūti vēl izdarīt secinājumus, taču, iespējams, šāda situācija ir tādēļ, ka iedzīvotājiem bija plaša informācija par iespējamajām psihiatriskajām un psiholoģiskajām problēmām, bija pieejama palīdzība un cilvēki arī centās meklēt palīdzību, paši palīdzot sev rast izeju. Dažādu kataklizmu ietekme uz cilvēku veselību nereti redzama ar nobīdi laikā – pēc gada vai diviem, tādēļ arī Latvijā tomēr jābūt piesardzīgi optimistiskiem un gataviem palīdzēt cilvēkiem.

Diemžēl negatīvas un paliekošas sekas, var atstāt arī pārdzīvotie ierobežojumi. Cilvēks ir sociāla būtne, kurai vajag komunicēt, kontaktēt, runāt, izjust fizisku saskarsmi ar sev tuviem un ne tik tuviem cilvēkiem. Vientulība, Covid -19 laikā zaudēts darbs, izjukušas attiecības, pastiprināta alkohola lietošana, kas nebija reta parādība Covid -19 pandēmijas mājsēdes laikā, var raisīt pašnāvības domas un mēģinājumus.

Medicīnas terminoloģijā jau izdala tā saukto “ilgo Covid”. Tas nozīmē, ka vīruss atstāj sekas, kas var ilgt mēnešiem. Šobrīd apzināts ap 200 simptomiem, ko pacientiem pēc Covid-19 vīra infekcijas pārslimošanas var novērot ilgstoši. Izteikts nogurums, atmiņas un koncentrēšanās grūtības, bezmiegs, reibonis, depresija, trauksme, sāpes ausīs ir tikai neliela daļa no tiem.

Atsevišķa kategorija, kas pakļauta Covid -19 ietekmei, bija un ir medicīnas darbinieki, kuri pirmie saskārās ar šo jauno sērgu. Nenormēts, smags, riskants darbs neērtos aizsargtērpos rezultējies apstāklī, ka trešdaļa medicīnas darbinieku izjūt emocionālu izsīkumu, izdegšanas pazīmes. Tieši Covid-19 saista ar depresiju, trauksmi un bezmiegu mediķu vidē.

Kā tad cīnīties ar Covid-19 izraisītajām sekām un ko darīt?

Skaidrs, ka konkrētas, iepriekš minētās veselības problēmas ir jāārstē ģimenes ārsta vai speciālista vadībā. Tomēr ir virkne priekšnosacījumu, kas var ļaut mazināt psihiskās veselības vēlīnās problēmas. To sauc par psihiskās veselības determinantēm.

  • Izglītība. Augstāka izglītība nodrošina labāku spēju rūpēties par savu veselību, uzklausīt speciālistu padomus, spēt izprast savas izjūtas;
  • Mājoklis. Krīžu situācijās ir liela nozīme tam, ka cilvēkam ir stabila un droša dzīves vieta, nav risku to zaudēt. Mājokļa problēma ir aktuāla Āfrikas valstīs, taču nav sveša arī Latvijā;
  • Nodarbinātība. Darbam ir ļoti liela nozīmē cilvēka dzīvē, ko nereti nenovērtējam. Tas sniedz materiālus ieguvumus, ļauj nopelnīt, rada pārliecību un lietderības sajūtu, paaugstina pašvērtējumu. Diemžēl tādu krīžu laikā kā Covid-19 izraisītā, tiek nozīmīgi ietekmēta ekonomika, cilvēki zaudē darbu un stabilitāti dzīvē;
  • Veselība. Nav noslēpums, ka Covid-19 ilgstošo seku risks ir augstāks cilvēkiem, kuri slimo arī ar citām slimībām, piemēram, cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu, asins slimībām un citām. Tādēļ ļoti būtiska ir laba fiziskā veselība, slimību laicīga un efektīva ārstēšana.  Ne mazāk svarīga ir veselības aprūpes kvalitāte un pieejamība, - pacientam palīdzība jāsaņem tad, kad tā ir nepieciešama;
  • Rase. Diemžēl noteiktām etniskām grupām pasaulē ir sarežģītāk saņemt palīdzību, nepietiek līdzekļu vai apkārtējo izpratnes. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs spāņu populācijā mirstība no Covid-19 sekām bija būtiski augstāka. Svarīgi, lai mēs izprastu arī varbūt nedaudz atšķirīgu uzskatu vai dzīves stila cilvēku vajadzības un viņiem palīdzētu;
  • Uzturs. Te ietverta doma, ka ikvienam cilvēkam nepieciešams nodrošināt pārtikas pieejamību, kā arī jālieto veselīgs un sabalansēts uzturs. Jāpatur prātā, ka aptaukošanās, kā arī ar to saistītais cukura diabēts, ir nopietni riska faktori smagām Covid -19 vīrusa sekām;
  • Vide. Kaimiņattiecības. Varbūt tikai Covid -19 vīrusa pandēmijas un ierobežojumu laikā mēs apzinājāmies, cik ļoti reizēm ir nepieciešamas labas attiecības ar kaimiņiem, jo brīdī, kad slimības vai ierobežojumu dēļ nav iespējams aiziet uz aptieku vai pārtikas veikalu, tieši šie, fiziski tuvu esošie cilvēki, bija vienīgais glābiņš.

Kādas vēl stratēģijas mēs varam izmantot, lai mazinātu psiholoģisko spriedzi, ko gan īstermiņā, gan ilgtermiņā rada Covid -19?

Šādas stratēģijas ir:

  • izvirzīt mērķi. Arī situācijā, kad, šķiet, neko nav iespējams prognozēt un paredzēt, mums ir iespējams sev izvirzīt kaut nelielus, bet konkrētus un sasniedzamus mērķus. Covid -19 laikā daudzi pievērsās sporta aktivitātēm, apguva ko jaunu, satuvinājās ar savām ģimenēm, uzrakstīja pirmo grāmatu, dzejoļu krājumu;
  • lasīt un rakstīt. Psihoterapijā ir pat speciālas tehnikas, kad cilvēks rakstot, izliek uz papīra savas izjūtas. Dienasgrāmatas rakstīšana, ikdienas plānošana var palīdzēt saglabāt dienas struktūru un ierasto dzīvi apstākļos, kas no mums neatkarīgu un negaidītu iemeslu dēļ ir ļoti mainījušies;
  • īstenot radošas aktivitātes. Gan muzicēšana, gan gleznošana, gan pērļošana, gan citas radošas aktivitātes ļauj mums piepildīt katru dienu ar ko skaistu, ļauj nedomāt par ikdienas rūpēm, pašiem gūt gandarījumu;
  • sazvanīties ar tuviniekiem. Covid -19 krīze un mājsēde daudziem lika pārvērtēt attiecību nozīmi, vērtību un tās uzlabot. Iespējams, kāds biežāk nekā parasti aizdomājās par saviem radiniekiem, tuviniekiem. Īpaši vērtīgi ir sazvanīties, īsziņas vai e - pasta vēstules šajā situācijā varbūt atstājot citai reizei;
  • veikt fiziskās aktivitātes un meditatīvas procedūras. Fiziskai aktivitātei mūsu dzīvē ir ļoti liela nozīme. Piemēram, depresijas gadījumā tā ir gan kā profilakse, gan ārstēšana. Fiziskās aktivitātes var būt piemērotas ikvienam – no vienkāršas ātras pastaigas, līdz maratona skriešanai un sporta spēlēm. Meditatīvās tehnikas var būt ļoti palīdzošas, piemēram, apzinātības tehnikas, kad cenšamies izjust savu ķermeni, koncentrēties uz elpošanu, koncentrēt domas uz savām sajūtām, kad ejam vai vienkārši sēžam krēslā. Ir pieejamas arī daudzas telefona aplikācijas, kas var būt noderīgas;
  • cerēt. Cerība ir galvenais mūsu ierocis. Katrai nelaimei reiz pienāk gals, zinātne attīstās un spējam atrisināt ļoti daudzas medicīnas mīklas. Krīzes nāk un iet, bet kopā mēs visas tās varam pārvarēt.

Raksta avots: www.arsts.lv

  •  

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Neiroloģija / nervu sistēmas saslimšanas":

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Video

Izglītojošā video aicina pievērst uzmanību ādas veselībai (VIDEO)

Izglītojošā video aicina pievērst uzmanību ādas veselībai (VIDEO)

Noslēdzot šī gada melanomas modrības kampaņu “Dzimumzīmei vajag uzmanību”, melanomas pacientu atbalsta biedrība “Soli priekšā melanomai” ir sagatavojusi izglītojošu video, kāpēc ikvienam ir svarīgi veikt ķermeņa ādas pašpārbaudes un kā laikus atklāt bīstamo ādas vēzi.

Produktu testi

RUUTe dabiska eļļa, cietais šampūns un kondicionieris veseliem un mirdzošiem matiem

RUUTe dabiska eļļa, cietais šampūns un kondicionieris veseliem un mirdzošiem matiem

Janvārī un februārī Medicine.lv sadarbībā ar zīmola RUUTe® izveidotāju Inesi Vasiļevsku piedāvā testēt matu kopšanas komplektu – dabisku eļļu veseliem matiem, cieto šampūnu ar zilajiem māliem un kondicionieri mirdzošiem matiem ar rabarbera ekstraktu.

Testa rezultāti: Maska sejas un kakla ādai Riox NEO CO2 Carbon Mask

Testa rezultāti: Maska sejas un kakla ādai Riox NEO CO2 Carbon Mask

Decembrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Baltic Beauty Prof" piedāvāja testēt masku sejas un kakla ādai Riox NEO CO2 Carbon Mask.

Aloe Body Lotion – labākais ķermeņa losjons 2022. gadā

Aloe Body Lotion – labākais ķermeņa losjons 2022. gadā

Janvārī un februārī Medicine.lv sadarbībā ar Alveja.lv piedāvā izmēģināt 2022. gada labāko ķermeņa losjonu ar alveju "Aloe Body Lotion".

Testa rezultāti: CELLTERMI PEPTOSOME REPAIR ESSENCE MIST – izsmidzināms līdzeklis ādas atjaunošanai un intensīvai mitrināšanai

Testa rezultāti: CELLTERMI PEPTOSOME REPAIR ESSENCE MIST – izsmidzināms līdzeklis ādas atjaunošanai un intensīvai mitrināšanai

Novembrī un decembrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Baltic Beauty Prof" piedāvāja testēt ādu atjaunojošu izsmidzināmo līdzekli CELLTERMI PEPTOSOME REPAIR ESSENCE MIST.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Uztura bagātinātājs "Mamita", dr. V. Veisas viedoklis: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Uztura bagātinātājs

Uztura bagātinātājs grūtniecēm "Mamita" ir neaizstājamu omega -3 taukskābju komplekss vienā kapsulā. Vai grūtniecēm papildus jālieto vitamīni, atbild ginekoloģe, dzemdību speciāliste Vija Veisa.

Intas Dinsbergas klīnika – integrēta pieeja sievietes veselībai: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Intas Dinsbergas klīnika – integrēta pieeja sievietes veselībai: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Klīnikā pieejams plašs speciālistu, diagnostikas un procedūru spektrs, lai sieviete visos sievietes dzīves periodos varētu saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus vienuviet.