Ārsts: Veģetatīvās distonijas pacienti pārsvarā runā par fiziskajām sajūtām, bet - kā ir ar patiesajām emocijām?

depresija

Raksta autors: Artūrs Miksons, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs, psihoterapeits

"Manai mammai/tētim/māsai/brālim arī ir/bija veģetatīvā distonija – visu laiku sirds sitās, ģīboņi uznāca, trīcēja, elpot nevarēja." "Mēs visi ģimenē tādi nervozi, tas mums laikam gēnos."

Bieži nākas dzirdēt šādas un līdzīgas frāzes ikdienas praksē. Viena kopīga īpašība visiem veģetatīvās distonijas pacientiem ir, ka netiek runāts par patiesajām izjūtām – emocijām, bet gan par fiziskajām sajūtām. Proti, aprakstot dažādas dzīves situācijas, pārsvarā tiek lietoti vārdi, lai aprakstītu ķermeni, – sitas sirds, elpa aizraujas, es trīcu, svīstu, ģībstu utt. Taču tikpat kā netiek runāts par to, ka esmu nobijies, sakautrējies, jūtos vainīgs, man skauž, esmu greizsirdīgs, esmu priecīgs, esmu laimīgs, aizkaitināts, apvainojies... Un pavisam reti nākas dzirdēt – esmu dusmīgs/-a. Jā, protams, dažas no šīm jūtām tiek pieminētas, lai aprakstītu pašu veģetatīvo distoniju, kas nemanot ir kļuvusi par dzīves centrālo elementu. Rodas dabisks jautājums – bet kādas jūtas valda citās tavas dzīves jomās? Un pēc šī jautājuma pacients parasti apjūk.

Kā gan līdz šādam stāvoklim cilvēks ir nonācis, ka grūti aprakstīt, kā jūtas? Un kāda tam vispār ir saistība ar veģetatīvo distoniju? Šādu jautājumu man bieži uzdod pacienti.

Jūtas – tā ir smadzeņu neirofizioloģija, kas reaģē uz apkārtējas vides stimulu un pilda savu funkciju, gribam mēs to vai ne. Katram no jūtu veidiem nāk līdzi arī somatisks (fizisks) komponents, piemēram, kad jūtamies neērti un sakautrējamies, tad nosarkstam, kad esam sabijušies, tad sirds sitas ātrāk, rokas trīc, svīstam, elpošana paātrinās, kad esam dusmīgi, tad saspringst muskuļi, galvā parādās spiediens utt. Bet kāpēc mēs runājam par fiziskām sajūtām vairāk nekā emocionālajām? Tamdēļ, ka esam iemācīti tā darīt un reaģēt vai gluži vienkārši tikai tā mēs varējām adaptēties kādam dzīves posmam, no kura tā arī neatgriezāmies atpakaļ pie jūtām.

Nelielai atkāpei. Iedomāsimies situāciju – bērns, kurš bērnībā satraumējis kāju. Traumas dēļ ir bijis nenozīmīgs kaula lūzums vai plīsums, kas radikāli funkciju neietekmē, taču ir sāpes. Šo situāciju var risināt dažādi – bērnu aizved pie speciālista, tiek konstatēta problēma – noteikta ārstēšana, rehabilitācija, un, visticamāk, paliekošu seku nebūs. Taču var būt arī otrs variants – "nav jau tik traki". Nu jā, nedaudz sāp, bet paiet jau var. Dažas dienas atslodze, un pāries. Dažas dienas paiet, taču sāpes vēl saglabājas. Bērns, iespējams, kaut ko saka vecākiem, iespējams – ne. Pieņemsim, ka viņš adaptējas situācijai – nevienam neko nestāsta, liekas kustības neveic, kas radītu sāpes, vai neslogo kāju un dzīvo tālāk. Laiks paiet, un kaut kā jau tas kauls sadzīst. Taču ķermenī jau ir notikušas izmaiņas – muskuļu disbalanss, stājas izmaiņas, gaitas izmaiņas – tā teikt, homeostāze, kas bija pirms lūzuma, vairs nav tāda kā agrāk. Gadi iet uz priekšu, un lūzuma fakts tiek aizmirsts. Šad tad intensīvāku slodžu laikā trauma liek sevi manīt, taču tai mirklī tas vairs netiek saistīts ar traumu – vienkārši sāp celis, sāp pēda, kaut kā to muskuli nedaudz velk, un ar šādām sūdzībām cilvēks pats mēģina tikt galā vai nonāk pie speciālista – kurš pasaka pacientam ko tādu, ko viņš dzird pirmo reizi: "Jums nevis pašā muskulī ir vaina, bet tajā, ka ir sekas pēc traumas..." "Kā – nav muskulī? Bet man taču muskulis sāp! Tā trauma jau bija pirms cik – pirms 10 gadiem?" Grūti noticēt tam, ko ārsts saka, – jo nākas sev atzīt, kur ir īstā problēmas sakne.

Tas pats ir ar veģetatīvo distoniju. Tikai stāsts ir cits.

Bērns piedzīvo vecāku šķiršanos, strīdus mājās, brāļa vai māsas slimošanu, pilnīgu klusumu mājās un nerunāšanu vienam ar otru, regulāru nosodījumu vai kaunināšanu par to, ka uzvedas "kā bērns". Un katrā no šīm situācijām, iedomāsimies, bērna jūtas tiek ignorētas – viņam netiek jautāts, viņš netiek uzklausīts, – "mēs par to nerunāsim", "meitenes vai puiši tā neuzvedas". Tāpat kā iepriekš lūzuma gadījumā bērns adaptēsies situācijai, par savām izjūtām nerunās, taču par sajūtām gan – "man sāp vēders", "man sāp galva", "man ir sirdsklauves, un es trīcu", jo tas ir drošāk un to vecāki nenosodīs – varbūt pat pievērsīs vairāk uzmanības un samīļos mani? Un paskat, jo biežāk man ir šīs fiziskās sajūtas, jo biežāk man vecāki ir blakus, vai, tieši pretēji, var izvairīties no kādas situācijas – ar simptomu, nevis paužot savas izjūtas un izsakot skaidri, ko es vēlos un ko ne. Paiet gadi, un adaptācija ir pārtapusi par neapzinātu ieradumu, kā tikt galā ar situācijām dzīvē. Tieši tāpat kā pēc lūzuma mainījās gaita un stāja – pavisam lēnām un nemanot. Un tālāk dzīvē, saskaroties ar emocionālām grūtībām, simptoms izlec priekšplānā – tas notiek tik automātiski, ka cilvēks nemaz nepaspēj aizdomāties, ka īstenībā problēma ir nevis sirdī, plaušās vai nervos, bet gan iegūtā un iemācītā emocionālā pieredzē apspiest un neizpaust savas izjūtas un tikt galā ar dzīvi caur simptomu un slimošanu.

Un tieši tāpat kā gadījumā ar lūzumu, arī veģetatīvās distonijas gadījumā pacientam ir grūti noticēt tam, ko ārsts viņam saka – "jums vaina nav sirdī, tas viss ir jums galvā". "Kādā vēl galvā? Man tie simptomi ir īsti, es tos neizdomāju." Un simptomi patiešām ir īsti – tie traucē, ietekmē ikdienu, miegu, attiecības, darbu, hobijus utt. Taču nevis tāpēc, ka sirds nezina, ko darīt, vai tāpēc, ka kāds nervs izdomājis dzīvot savu dzīvi, bet gan tāpēc, ka ķermenis un prāts reaģē uz situācijām dzīvē, kā tas agrāk ir adaptējies. Un, tā kā jaunas shēmas nav, kā tikt galā ar problēmu vai krīzi, tad neapzināti jāķeras pie tās, kas ir pazīstama, – pie simptoma.

Kā gan ar šo visu var tikt galā? Un pārtraukt burvju apli, pa kuru iets jau gadiem?

Sākt varētu ar vizīti pie ārsta psihoterapeita vai psihiatra, kurš izvērtēs, kāda ārstēšana ir nepieciešama. Tai obligāti nav jābūt medikamentozai, kā arī nav obligāti gadiem ilgi iet pie psihoterapeita.

Katrs gadījums ir individuāls.

Vienā gadījumā ir nepieciešams īss psihoterapijas kurss, kurā pacients nonāk kontaktā ar savām izjūtām, spēj ar tām tikt galā, arvien vairāk sāk tās izpaust ne tikai vizītes laikā, bet arī ārpus tās, rezultātā vajadzība pēc simptoma kā komunikācijas veida mazinās, un veģetatīvā distonija sāk pamazām zust. Tas nenozīmē, ka ķermeniskās reakcijas nekad vairs neatkārtosies – šad tad tās var būt, taču tas nenozīmē, ka terapija bijusi neveiksmīga vai veltīga.

Otrā gadījumā nepieciešama ilga psihoterapija, lai vispār sāktu runāt par jebkādām izjūtam vai tās sāktu atpazīt, jo doma vien par tām rada tik lielu satraukumu, ka gribas mukt no terapijas pēc iespējas tālāk.

Trešajā gadījumā veģetatīvās reakcijas ir tik izteiktas, ka nepieciešama medikamentoza terapija papildus psihoterapijai, taču nevis ar mērķi, ka tās izārstēs veģetatīvo distoniju, bet gan mazinās simptomus, lai nedaudz dotu pacientam atslodzi, sakopotu spēkus, lai sāktu lēnām tikt galā ar emocionālajām grūtībām, kuras pirms tam vienmēr tika risinātas ar simptomu.

Ja no paaudzes paaudzē ir veģetatīvā distonija – ir vērts aizdomāties, par ko mēs īsti ģimenē nerunājam jau pēdējos 20, 30, vai 50 gadus – par nāvi, par atkarībām, par šķiršanos? Varbūt ir vērts pārraut burvju apli un beidzot sākt uzdot jautājumus un par to atklāti runāt – nevis kādu kauninot, meklējot vainīgo vai sodot, bet gan izpaužot, kā mēs jūtamies – verbāli, nevis ar simptomu. Un, ja nav skaidrs, kā to darīt vai kas īsti ar mani notiek, – tad vērsties pie speciālista.

Raksta avots: http://arsts.lv/jaunumi/arturs-miksons-vegetativa-distonija

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Kardioloģija / sirds un asinsvadu sistēma":

Nedēļas tēma

Vientulības sajūta – sērga Latvijā, kas ir steidzami jārisina

Vientulības sajūta – sērga Latvijā, kas ir steidzami jārisina

Zinātnieki ir nonākuši pie atziņas, ka vientulība ir ne tikai sen zināmu garīgu slimību pamatā, bet kalpo par cēloni daudzām fiziskām saslimšanām. Īpaša riska grupa ir gados veci cilvēki. SIA "Mājas aprūpe" cenšas radīt pozitīvas izmaiņas vientuļo senioru ikdienā un risināt vecu cilvēku vientulības problēmu Latvijā, dažādojot ikdienas aktivitātes un veicinot viņu komunikāciju ar ārpasauli. 

Aktuālie piedāvājumi

Video

Produktu testi

Testa rezultāti: "Hypnosols Sleep Support" – iemigšanai, veselīgam miegam un diennakts ritma saglabāšanai

Testa rezultāti: "Hypnosols Sleep Support" – iemigšanai, veselīgam miegam un diennakts ritma saglabāšanai

Jūnijā medicine.lv sadarbībā ar zīmolu "Dr. Pakalns SELECT" piedāvāja testēt produktu iemigšanai, veselīgam miegam un diennakts ritma saglabāšanai – "Hypnosols Sleep Support".

Testa rezultāti: Silvanols GoLife – unikāls vitamīnu, mikro- un makroelementu komplekss sievietēm un vīriešiem

Testa rezultāti: Silvanols GoLife – unikāls vitamīnu, mikro- un makroelementu komplekss sievietēm un vīriešiem

Maijā medicine.lv sadarbībā ar SIA "Silvanols" piedāvāja testēt unikālu vitamīnu, mikro- un makroelementu kompleksu sievietēm un vīriešiem.

Testa rezultāti: "Pharmaceris Puri-Sebostatic" – dziļi attīrošas putas sejai

Testa rezultāti: "Pharmaceris Puri-Sebostatic" – dziļi attīrošas putas sejai

Aprīlī medicine.lv sadarbībā ar "Pharmaceris" piedāvāja testēt dziļi attīrošas putas sejai "Puri-Sebostatic".

Uzņēmējs runā

Vientulības sajūta – sērga Latvijā, kas ir steidzami jārisina

majas_aprupe

Zinātnieki ir nonākuši pie atziņas, ka vientulība ir ne tikai sen zināmu garīgu slimību pamatā, bet kalpo par cēloni daudzām fiziskām saslimšanām. Īpaša riska grupa ir gados veci cilvēki. SIA "Mājas aprūpe" cenšas radīt pozitīvas izmaiņas vientuļo senioru ikdienā un risināt vecu cilvēku vientulības problēmu Latvijā, dažādojot ikdienas aktivitātes un veicinot viņu komunikāciju ar ārpasauli. 

Uzņēmums, kura darbības sfēra var būt līdziga raksta tematikai:

Kontakti

  1. 64161915
  2. 26467747
  3. 64161917
  4. 26431450
  5. 64161912
  6. ligatne.rehcentrs@gmail.com

Darba laiks

  • P.800-1700
  • O.800-1700
  • T.800-1700
  • C.800-1700
  • P.800-1700
  • S.900-1600
  • Sv.900-1600
  • MEDICĪNA: P.-Pk. no 8:00-17:00; S.-Sv. no 9:00-16:00

Juridiskie dati

  1. 40003273506
  2. LV40003273506
  3. 20.11.1995
  4. Līgatnes nov., Līgatnes pag., "Skaļupes", LV-4110
  5. 2018
  6. 1

Apraksts

Pirmatnīgas dabas ieskauts Rehabilitācijas centrs “Līgatne” – veselības atgūšanai un profilaksei, veselīgai atpūtai, garšīgām brīvdabas maltītēm, aktīvai izklaidei un piedzīvojumiem meža takās! Centru ieskauj kupls mežs, kuru caurvij gleznainām ainavām rotātas un dabas dzīvības caurstrāvotas pastaigu takas. Taču lielākā uzņēmuma vērtība ir augsti kvalificētais un pieredzes bagātais personāls, kas strādā multifunkcionālā medicīniskās rehabilitācijas komandā (fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsti, fizioterapeiti, ergoterapeiti, audiologopēds, psihologs, deju terapeits, fizikālās medicīnas un ūdensdziedniecības procedūras, masieri u.c. speciālisti). Centrs ir piemērota ārstēšanās vieta gan pacientiem ar mugurkaula, kaulu locītavau un palielināta svara problēmām, gan psihoemocionālas pārslodzes, gan daudzu citu slimību ārstēšanai un profilaksei. 
Vairāk

Atslēgvārdi

Rehabilitācijas programmas, rehabilitācijas ārsti, veselības uzlabošanas programmas,
veselības uzlabošana, skaistumkopšanas programmas, ēdināšanas pakalpojumi,
ēdināšana, viesnīcas pakalpojumi, telpas semināriem, telpas konferencēm,
konferenču telpas, ballīšu telpas, telpas ballītēm, telpas svinībām,
telpas vecpuišu ballītei, telpas vecmeitu ballītei, pazemes bunkura apskate,
centrālās nervu sistēmas slimības, centrālās nervu sistēmas
slimības ārstēšana, perifērās nervu sistēmas slimības, perifērās
nervu sistēmas slimību ārstēšana, sirds un asinsvadu sistēmas slimības,
sirds un asinsvadu sistēmas slimību ārstēšana, plaušu slimības,
mugurkaula slimības, locītavu slimības, muskuļu slimības, vielmaiņas traucējumi,
palielināts svars, psihoemocionāla pārslodze, stress, hronisks sāpju sindroms,
rehabilitācija pēc operācijas, ārstu konsultācijas, speciālistu konsultācijas,
rehabilitologs, fizikālās medicīnas ārsts, rehabilitācijas medicīnas ārsts,
internists, funkcionālo speciālistu konsultācijas, nodarbības,
fizioterapeits, ergoterapeits audiologopēds, psihologs, ajūrveida,
podologs, krioterapija, baseins, vingrošana baseinā, arodslimības,
arodslimību ārstēšana, medicīniskā palīdzība rehabilitācija,
rehabilitācija, skaistumkopšana, rehabilitācijas centrs, muguras ārstēšana,
rehabilitalogs, fizioterapeita konsultācijas, muguras masāža,
zemūdens masāža, dūņas, dūņu aplikācijas, pērļu vannas,
nūjošana, kaulu locītavu ārstēšana, muskuļu slimību ārstēšana,
cīpslu traumu ārstēšana, artrozes, artrīti, kāju vannas, roku vannas,
rehabilitācija pēc insulta, insults, pēc miokarda infarkta, rehabilitācija
pēc miokarda infarkta, valsts apmaksāta programma, sirds un asinsvadu,
slimību ārstēšana, pēc sirds operācijām, paaugstināta asinsspiediena
ārstēšana, palielināta cukura līmeņa ārstēšana, palielināta
svara ārstēšanai, vielmaiņas uzlabošana, elektrokardiogramma,
enerģijas atjaunošana, pacienti ar izsīkuma sindromu, ajūrvēda,
Leilani masāža, karsto akmeņu terapija, apkakles masāža, krustu masāža,
pēdu masāža, augšstilbu masāža, plaukstu masāža, apakšdelmu masāža,
masāža, ārstnieciskā vingrošana, vingrošana fizioterapeita pavadībā,
SPA, SPA programmas, medicīniskās SPA atpūtas programmas ikvienam,
pirts, pirtis, pirts rituāli, pirts kopā ar pirtnieku, zāļu tējas,
zāļu tēju kūres, sulas, sulu kūres, sauna, SPA diviem, Spa nedēļas nogalei,
medicīniskā atpūtas programma dāmām, medicīnas tūrisms, cirkulārā duša,
riteņbraukšana, distanču slēpošana, kalnu slēpošana, slēpošanas kalns Līgatnē,
telpas svētkiem, telpas atpūtai, telpas banketiem, banketu telpas,
relaksācijai, telpas relaksācijai, svētku galdu klāšana, aukstais galds,
siltais galds, galdu klāšana, konditoreja, tortes, semināru telpas,
teipošana, pīlings, skrubis, sejas ādas attīrīšana, jūras sāls,
vannas skaistumkopšana, vannas procedūras, manikīrs, pedikīrs,
dāvanu kartes, ekskursijas, tūrisms, padomju laika slepenais bunkurs,
ballīte slepenajā bunkurā, realitātes spēle Objekts X, Gaujas Nacionālais parks,
Pastaigu takas, velomaršuti, futbols, volejbols, basketbols, pikniku vietas,
ragavu noma, Vidzeme, Latvia, Cēsis, Valmiera, Limbaži, Madona,
Valka, Smiltene, Gulbene, Balvi, Līgatne, Latvija, Baltija, Rīgas rajons,
Sigulda, viesnīca, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts,
fizioterapija, profesionālitāte, profesionāla palīdzība, uzticama palīdzība,
uzticami speciālisti.
Vairāk

Saistītie resursi