Pētījums: Latvijā katrs 10. jaunietis ir atkarīgs no filmu un seriālu skatīšanās

Katrs desmitais (10%) jaunietis Latvijā ikdienā pārmērīgi aizraujas ar filmu un seriālu skatīšanos, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss". Eksperti norāda, ka atkarība no filmām un seriāliem negatīvi ietekmē gan mentālo, gan fizisko veselību, taču pats bīstamākais šajā vecuma posmā ir atkarības radītā sociālā trauksme – cilvēks zaudē sociālās prasmes, kļūst noslēgts, savukārt tas rada problēmas veidot karjeru un ģimeni.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomātikas un psihoterapijas klīnikas ārsts – psihoterapeits, docents dr. med. Artūrs Utināns skaidro, ka pārmērīga seriālu un filmu skatīšanās rada sociālo trauksmi –  veicina izolētību, sociālā kontakta samazināšanos, pazemina pašvērtējumu. Rezultātā cilvēkā rodas bailes, pat trauksme no atraidījuma un jaunietis nonāk apburtajā lokā – izvēlas palikt vientulībā, noslēgtā, no reālās dzīves atrautā vidē un, jo ilgāk šādā vidē uzturas, jo grūtāk atgriezties normālā dzīvē. "Filmu un seriālu atkarība novērojama visās vecuma grupās, bet īpaši bīstama tā ir jauniešiem: 18–24 gadu vecums ir brīdis, kad jaunajam cilvēkam ir jānosprauž dzīves mērķi, jādomā par karjeras un ģimenes veidošanu, taču ja visa cilvēka enerģija un laiks veltīts televizora vai datora ekrānam, karjera un ģimene kļūst mazsvarīga".

Filmu un seriālu skatīšanās cena – iedzīvošanās veselības problēmās

Farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene skaidro, ka pārāk daudz pie televizora, datora vai citām ierīcēm pavadīts laiks arī no fiziskās veselības skatupunkta patiesībā ir daudz bīstamāks nekā varētu domāt. "Nopietnākais apdraudējums veselībai ir mazkustīgums, kas negatīvi ietekmē veselību un izraisa dažādu saslimšanu risku, piemēram, būtiski palielina sirds slimību un otrā tipa cukura diabēta risku, rada asinsrites traucējumus, nelabvēlīgi ietekmē imūnsistēmu un vispārējo veselību. Tāpat ilgstoša filmu un seriālu skatīšanās pasliktina acu veselību – ilgstoša acs muskulatūras sasprindzināšana, acu sausums veicina redzes bojājumus – un palielina mugurkaula deformācijas risku. Filmas un seriāli var kalpot par izklaidi, taču to skatīšanai veltītajam laikam jābūt samērīgam, tik daudz, lai daļu brīvā laika varētu veltīt fiziskām aktivitātēm," stāsta farmaceite.

Atkarības iestāšanās pazīme – izmaiņas uzvedībā

Psihoterapeits arī skaidro, ka filmu un seriālu skatīšanās normas robežās ir pieļaujama, taču pastāv šaura robeža, kad šķietami nevainīga nodarbe pārtop atkarībā. Ir grūti definēt precīzus parametrus, pēc kuriem noteikt, kad iestājusies atkarība, piemēram, konkrēts stundu skaits, kas pavadīts pie ekrāna – ir jāvēro izmaiņas cilvēka uzvedībā. Atkarība visbiežāk tiek konstatēta brīdī, kad tā būtiski mainījusi ikdienas paradumus, prioritātes, sākusi traucēt izpildīt pienākumus, parādījies izteikts fokuss uz vienu lietu – dzīve tiek pakārtota filmu un seriālu skatīšanai. Cilvēkam, kurš nokļuvis atkarībā, sāk zust laika izjūta, ierobežojas rīcībspēja un lemtspēja.

Sākuma stadijā atkarību var pārvirzīt uz citām aktivitātēm, kas rada apmierinājuma sajūtu

Filmu un seriālu skatīšanās atkarība ir cieši saistīta ar tā saucamā laimes hormona dopamīna izdalīšanos smadzenēs. Dopamīns izdalās tad, kad cilvēks dara sev tīkamas lietas – tās rada baudas sajūtu un līdz ar to arī vēlmi atkārtoti saņemt baudu. Dopamīnu veidošanos var veicināt, pietiekami daudz guļot un regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. "Problēma sākas tad, kad tiek izvēlēts vieglākais ceļš labsajūtas gūšanai – ja cilvēks negūst baudu, piemēram, no skriešanas, vingrošanas, basketbola, futbolu un citām sporta spēlēm, tad vajadzību pēc apmierinājuma un laimes sajūtas meklēs neveselīgās aktivitātēs. Ja filmu un seriālu skatīšanās atkarība konstatēta savlaicīgi, to var pārvirzīt uz citām aktivitātēm, kas rada apmierinājuma sajūtu, piemēram, sportu," skaidro eksperts.

Par pētījumu

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.