Jaunā gada tuvošanās nereti mudina mūs ņemt rokā pierakstu blociņus un sākt rakstīt jaunas apņemšanās nākamajam gadam. Iespējams, kāds arī paņem rokā pērnā gada blociņu, saliek plusus un mīnusus – kas izdevies un kas nē –, izvērtējot, kāpēc kaut kas nav sasniegts.

Tas taču ir labi – visu pirms svētkiem paspēt, turklāt izdarīt ideāli, lai pašam, kolēģiem un tuvajiem cilvēkiem prieks! Tomēr perfekcionisms visur un vienmēr nav iespējams, turklāt pārlieka koncentrēšanās uz absolūti ideālu rezultātu var izrādīties milzīga slodze psihei un ar laiku kaitēt arī fiziskajai veselībai. 

Ziemassvētki ir sena tradīcija, kas ir cieši saistīta ar kaut kā jauna sākumu. Neatkarīgi no tā, vai svētkus svinam kristietības vai senlatviešu tradīciju garā, velkam dedzināt bluķi vai lūkojamies pēc Betlēmes zvaigznes, Ziemassvētki ievada jaunu periodu un liek atvadīties no tā, kas ir bijis un pagājis. 

Steidzīgs rīta cēliens ar brokastu gatavošanu, bērnu pucēšanu un vešanu uz mācību iestādēm. Pēc tam daudzie darba pienākumi, kam seko ne mazāk spraigais pēcpusdienas un vakara cēliens – veikala apmeklējumi, bērnu izvadāšana uz pulciņiem, vakariņu gatavošana un virkne citu pienākumu. 

Asins ziedošana jauniešiem ir iespēja justies vajadzīgiem un pašiem pieņemt lēmumu iesaistīties sabiedrības norisēs. Tie ir īpaši būtiski priekšnoteikumi dzīves posmā, kad ne tikai jāatrod sevi, bet arī sava vieta sabiedrībā.

Emociju kontrole ir katra cilvēka paša atbildība neatkarīgi no dzimuma, sociālā slāņa, vecuma, un nevienam nevajadzētu pieņemt par normu, ka kāds no ģimenes locekļiem ir emocionāls varmāka. Emocionālā vardarbība attiecībās ir iemācīta uzvedība, nevis dabiska savstarpējo attiecību risināšanas metode. 

Mēdz teikt, ka jūtas kāpj pāri prāta uzceltajiem žogiem. Taču, ieskatoties vērīgāk, var izrādīties, ka prāta žogs no tiem pašiem emociju ķieģeļiem vien ir būvēts. Cilvēki katru dienu piedzīvo virkni dažādu emociju, kas ietekmē pašsajūtu, attiecības un nereti liek vētraini reaģēt uz vienu vai otru notikumu.

Nomākts garastāvoklis, nevēlēšanās jebko darīt un mazkustīgums – to piedzīvo vismaz 40% Latvijas iedzīvotāju šoruden, liecina SKDS aptauja*. Tāpat katrs sestais atzīst, ka gada tumšajā laikā slimo, mokās ar miega traucējumiem un ir nervozi.  

Strauji tuvojas valsts svētki, kad skolās un bērnudārzos nereti tiek rīkoti pasākumi ar audzēkņu piedalīšanos. Pēc tam pavisam drīz jau Ziemassvētki ar tiem piederīgo dzejoļu skaitīšanu. Bet ko iesākt, ja bērns baidās uzstāties? Ieteikumos dalās ārste-psihoterapeite.

Bailes no briesmoņiem, mošķiem vai jebkā cita biedējoša ir normāla bērna attīstības sastāvdaļa. Tomēr tikpat svarīgi arī šajā attīstības posmā neiestrēgt un spēt tikt šīm bailēm pāri. Kā to izdarīt, stāsta ārste psihoterapeite.