Mentālās veselības jautājums nereti tiek aktualizēts rudenī – gada tumšākajā laikā, kad laikapstākļi Latvijā nelutina, un tas tiešā veidā ietekmē arī mūsu mentālo labsajūtu. Tomēr arī vasaras sākums ir piemērots laiks, lai uzsāktu veselīgus ieradumus.

Bērnu vasaras brīvlaiks vecākiem nereti sagādā raizes: atvaļinājums darbā ir vien dažas nedēļas, bet bērni mājās veselus trīs mēnešus. Ar ko viņi nodarbosies, kas pieskatīs? Kā plānot vasaru, lai tā būtu bez raizēm gan bērniem, gan vecākiem? Konsultē ārste psihoterapeite.

Eksāmeni, noslēguma darbu aizstāvēšana, sesija, iestājpārbaudījumi… Šis laiks var būt īsts izaicinājums tiem, kas mācās un studē, radot augstu stresa līmeni, ietekmējot miega kvalitāti un arī visu ikdienu. Kā šajā posmā tikt galā ar satraukumu? Konsultē psihoterapeits un klīniskā farmaceite.

“Ar sauli vien pietiek, lai justos labāk!” tā nereti cilvēki izjūt pavasara iestāšanos. Tomēr daudziem pavasaris nāk ar nogurumu, nespēku, miegainību un virkni nepatīkamu emociju. Lai atgūtu spēku un dzīvesprieku, būtiski gan izprast, kas rada izsīkumu, gan iedzīvināt vienkāršas metodes patīkamu emociju atgūšanai.

Vēl pavisam nesen depresiju, panikas lēkmes, vai emocionālo izdegšanu daudzi uztvēra kā kaut ko izdomātu, nenopietnu, un psihologa apmeklējumu uzskatīja par vājuma un pat muļķības pazīmi. Taču tagad rūpes par savu mentālo jeb psihisko veselību ir kļuvušas par pozitīvu tendenci dažāda vecuma cilvēkiem. Kāpēc ir tik svarīgi sargāt no saslimšanas ne tikai savu ķermeni, bet arī psihi?

Izjokošana un gatavība būt izjokotam aprīļa pirmajā dienā mudina būt modram, tomēr labs joks dāvā arī prieku un daudz smieklu. Veselīgi būtu bagātīgu smieklu devu patērēt arī ikdienā, jo – tici vai nē – tā var pasargāt no slimošanas!

Kamēr daudzi ar nepacietību gaida pirmās īstās pavasara vēsmas, daļa cilvēku šajā laikā var izjust emocionālās pašsajūtas pasliktināšanos un problēmu saasinājumu. Kas tam var būt par iemeslu un ko darīt sezonālās depresijas gadījumā?

Aptuveni četru līdz sešu gadu vecumā mazos pasaules izzinātājus sāk interesēt jautājumi par to, kā viņi piedzimuši, kā radušies. Ārste-psihoterapeite uzsver – bērnam tas ir tikpat ikdienišķs jautājums kā, piemēram, ko mēs šodien ēdīsim pusdienās. Tādēļ speciāliste aicina pārvarēt mulsumu un sniegt atbildes. 

“Konflikti ne vienmēr ir vērtējami kā kaut kas negatīvs un klaji nepatīkams, tie var arī būt atbalstāmi, pat vajadzīgi, un var palīdzēt stiprināt attiecības starp abām pusēm. No konfliktiem nevajag bēgt un to risināšanu atlikt, tas var problēmu tikai pastiprināt, ir jāprot ieklausīties un sarunāties, un censties nonākt pie kopsaucēja, kas abām pusēm ļauj justies kā ieguvējām,” uzsver eksperte.

Autoagresija jeb paškaitējums ir viens no veidiem, kā bērns tiek galā ar nepatīkamām izjūtām, – diemžēl bērna veselību un drošību apdraudošs. Kas šādu rīcību izraisa un kā bērnam palīdzēt emocijas izdzīvot veselīgā veidā, skaidro ārste-psihoterapeite.