Sākoties mācību gadam, vecākiem ir jānodrošina ne tikai nepieciešamie mācību līdzekļi, bet arī jātiek galā ar bērnu satraukumu. Tas mammām un tētiem rada tikpat lielu stresu kā atvasēm. Daži Veselības centru apvienības psiholoģes Jekaterinas Vinteres un “Mēness aptiekas” farmaceites Jutas Namsones padomi, lai palīdzētu to pārvarēt.

“Man vajag baldriāna tableti, citādi es 1. septembri nepārdzīvošu!” – šādi un līdzīgi vecāki dalās ar savām trauksmes sajūtām sociālo mediju grupās.

“Stresu mazinošo un veselīgu miegu veicinošie līdzekļi pastāvīgi ir biežāk pieprasīto preparātu skaitā, taču augusta pēdējās nedēļās un septembrī aptiekās ir īpašs vilnis,” stāsta farmaceite. Viņa novērojusi, ka vecāki piedzīvo patiesu trauksmi, ko rada gan sagurums no visa skolai nepieciešamā sarūpēšanas, gan no bērnu reakcijām, kas pat vienā ģimenē var būt ārkārtīgi atšķirīgas. Menedžējot šo fizisko un emocionālo slodzi, pieaugušie izsīkst, dažkārt meklē palīdzību arī aptiekā vai pat pie psihiskās veselības speciālista.

Drošo ligzdu pametot

Gatavošanās jaunajam mācību gadam bērniem, vecākiem un citiem ģimenes locekļiem var būt ļoti aizraujoša, taču tas var būt arī milzīgs trauksmes vai stresa cēlonis, jo lielākā daļa cilvēku, saskaroties ar pārmaiņām, kļūst nervozi. Neatkarīgi no tā, vai bērni dodas uz pamatskolu, vidusskolu vai augstskolu, ierastās mājas vides atstāšana var izraisīt baiļu izjūtu ne tikai skolēnam, bet visai ģimenei, jo sevišķi gadījumos, kad tā būs pirmā reize katru dienu un uz tik ilgu laiku atstāt “ligzdu”.

“Patiešām, bērnu attieksme par jauno mācību gadu ir dažāda pat ģimenes ietvaros. Viena no atvasēm ir sajūsmā par skolas gaitu sākšanos, draugu satikšanu un gaidāmajiem piedzīvojumiem, bet otra, runājot par skolu, izjūt pastiprinātu satraukumu, jo sevišķi, ja skolas gaitas uzsāk pirmklasnieks. Ja pirmajā gadījumā vecāku kreņki vairāk saistīti ar “pareizā” apģērba un somas iegādi, lai tā gan nepārsniegtu budžeta iespējas, gan atbilstu pusaudža vēlmēm, tad otrajā nav brīnums, ka mātes un tēvi burtiski sagumst zem “kā es varu palīdzēt viņam tik ļoti neraizēties?” jautājuma nastas,” skaidro psiholoģe. Viņa teic, ka noderīgi būtu, ja vecāki spētu bērnu pārliecināt, ka tas, ko viņš jūt, ir normāli. Trauksme, mainoties ikdienas videi un rutīnai, var rasties jebkuram un jebkurā vecumā. Psiholoģe sniedz vairākus praktiskus padomus, kā atvieglot ģimenei un skolēnam pirmo skolas dienu satraukumu.

6 praktiski ieteikumi, kā sagatavoties skolai

1. Uzdod uzvedinošus jautājumus

Mēģini saprast, kas par skolas sākšanos bērnu satrauc.

• Vai viņš ir noraizējies par jaunu draugu iegūšanu?
• Vai uztraucas par saskarsmi ar skolotājiem?
• Vai ir bažas par mācību procesu?
• Vai ir gaidāmi kādi jauni, iepriekš nebijuši ikdienas pienākumi, kas var izraisīt trauksmi, piemēram, braukšana ar sabiedrisko transportu, agrie rīti, pulciņu nodarbības utt.

Dažreiz var būt palīdzoša arī tikai iespēja runāt par šīm detaļām un noformulēt raizes.

2. Sniedz atbalstu

Daudz palīdzēsi, ja izrādīsi savu mīlestību un atbalstu. Ir svarīgi ļaut bērnam sajust, ka jebkurā situācijā tu esi pirmais, pie kura bērns var vērsties pēc palīdzības. Atgādini, ka neatkarīgi no tā, kā viņam skolā ies, tu viņu mīli un atbalstīsi.

Dalies pieredzē ar bērnu par situācijām, kurās pats biji noraizējies par kaut ko jaunu savā dzīvē, kā rīkojies un juties šajās reizēs. Kamēr bērnam nav izveidojusies sava pieredze par skolu, viņš paļausies uz tavējo. Mēģini runāt par to pozitīvi un sirsnīgi. Palūdz, lai vecākais brālis vai māsa, vai kāds radu vai draugu bērns dalās pieredzē, kā pārvarēja savas bailes. To darot, mazais skolēns sapratīs, ka daudzi jūtas līdzīgi un viņš nav viens. Svarīgi palīdzēt bērnam saprast, ka ir normāli uztraukties un ka viņš var ar to tikt galā. Tāpat būtu noderīgi, ja vecākie skolēni dalītos atmiņās, kas bija labākais viņu skolas ikdienā, esot tādā vecumā. Tas var palīdzēt radīt priekšstatu, ka skola nenozīmē tikai uztraukumu un pārbaudījumus.

3. Izspēlējiet situācijas

Pārrunā ar bērnu, kāda varētu būt viņa skolas diena. Jūs jau iepriekš varat sagatavoties, piemēram, apmeklējot skolu un satiekoties ar skolotājiem (par to noteikti vēl var pagūt vienoties, jo skolotāji ir atgriezušies skolā). Varētu palīdzēt arī jaunās klases apskate, skolas stadiona, rotaļu laukuma un pat autobusa pieturas apmeklēšana, visu sīkumu ceļā uz skolu iepazīšana. Ja novadā, kurā dzīvojat, bērnam ceļš būs jāmēro ar skolas autobusu, noskaidro visu par to, kā tas notiks, un, ja iespējams, iepazīstini bērnu ar kādu no citiem braucējiem, varbūt arī ar šoferi. Parasti informācijā par skolas autobusa kursēšanu ir norādīta kontaktpersona, pie kā iepriekš var noskaidrot interesējošos jautājumus.

4. Izmantojiet sociālos medijus

Nebūt nav slikta ideja uzmeklēt sociālajos tīklos tuvākajā apkārtnē dzīvojošos jaunos klases biedrus. Sazinies ar viņu vecākiem! Ja neizdodas atrast tieši viņus, satiecieties ar citiem vecākiem un bērniem, kuriem ir līdzīgas rūpes, un pavadiet dažas stundas sarunās vai, piemēram, rotaļlaukumā.

5. Uzsāc režīma maiņu laikus

Izveido rutīnu jau pirms skolas sākuma. Sāc modināt bērnu agrāk. Ne tikai mazajam skolniekam, bet arī vecākiem nenāks par ļaunu saprast, kā laikus tikt galā ar rīta cēlienu, cikos jāplāno brokastis, cik daudz laika aizņem rīta higiēna, apģērbšanās un cita rosība. Mēģini ikdienā ieviest arī dažas mājasdarbiem līdzīgas nodarbes, lai to veikšana neradītu šoku.

6. Runā ar bērnu par mācību un zināšanu nozīmi

Sagatavošanās skolai ietver arī palīdzību bērnam veidot pareizu attieksmi pret mācīšanos. Nodarbības skolā bērnam jāuztver kā kaut kas svarīgs, pret ko vajadzētu izturēties ar lielu atbildību. Šādu attieksmi var veidot jau pirms skolas gaitu uzsākšanas. Jāatzīst, ka bieži vien tieši vecāki devalvē mācīšanās un zināšanu nozīmi, balstoties uz personīgo pieredzi, piemēram, apgalvojot, ka matemātika vai ķīmija dzīvē nenoder. Taču bērns mācīsies sev un iegūs pats savu pieredzi, tādēļ būtu jāatturas šādi ietekmēt viņa attieksmi pret mācībām.

Psiholoģe uzsver: “Uzskaitītās darbības var palīdzēt gan pašiem, gan bērniem apzināties, kas gaidāms, pakāpeniski izprast, kāda būs skolas ikdiena un atvieglot pārejas posmu, bērna adaptāciju skolā. Taču, lai kā jūs censtos, pirmklasnieks vienalga saskarsies ar stresu, ko rada jauna ikdiena, stingrākas prasības, mājasdarbi rotaļu vietā. Viņam ir ārkārtīgi nepieciešama jūsu uzmanība un atbalsts.”

Kā ar tiem baldriāniem?!

Sarunas ar, iespējams, pārbijušos vai pārlieku satrauktu (arī priecīgi satrauktu) bērnu ir liels pārbaudījums vecākiem. Jums ir nepieciešama situācijas risināšanas pieredze. “Jūs nevarat runāt satraukumā. Nedrīkstat būt neizgulējies vai ātri uzliesmojošs nervu kamols šajā bērnam tik svarīgajā laikā,” uzsver farmaceite Juta Namsone. Tikai vesels un līdzsvarots skolēns būs arī sekmīgs. Taču tas var izrādīties teju neizpildāms uzdevums, ja blakus būs pārlieku noraizējušies vai pārguruši vecāki. Farmaceite atgādina, ka stress ir pie vainas arī imunitātes kritumam. Ja tas turklāt sakrīt ar rudenīgi vēsāka laika iestāšanos un atgriešanos iekštelpās, kas, kā zināms, saistīta ar dažādu vīrusu infekciju strauju pieaugumu, slimošana būs klāt kā likts. Tādēļ farmaceite iesaka sākt ar vienkāršāko – darīt visu, lai mazinātu trauksmi un stresu. Tam noderēs, piemēram, relaksējoša zāļu tēja ar medu. “Paturi prātā, ka aptiekā pieejamās drogas ir audzētas īpašos apstākļos un kaltētas tā, lai nezaudētu ārstnieciskās īpašības. No nomierinošajām drogām vai tēju maisījumiem, kas stiprinās nervu sistēmu, ir kumelīte, ķimene, melisa, mātere un piparmētra var palīdzēt novērst nemieru, nervu spriedzi un uzlabot miega kvalitāti pārmērīga uzbudinājuma gadījumā. Tējas baudīšanu ar rāmām sarunām var padarīt par visas ģimenes rituālu, lai noslēgtu dienas cēlienu un sagatavotos naktsmieram, jo daudzas nomierinošās augu tējas ir patiešām garšīgas un patiks arī bērniem, piemēram, piparmētras vai mežrožu augļi, kam papildus ir organismu spēcinoša iedarbība bagātīgā vitamīnu satura dēļ.

Ja nu ar tējām vien nav līdzams, lūdz padomu ģimenes ārstam vai jautā farmaceitam kādu nervu sistēmu stiprinošu un garīgās spējas veicinošu līdzekli, kas pieejami dažādās zāļu formās, proti, tabletēs, kapsulās vai sīrupā. Pieejami ir dabīgo augu kompleksi, kuru sastāvā ir mātere, vilkābele, baldriāns, melisa, apiņi. Tie var sekmēt emocionālo līdzsvaru, uzlabot garastāvokli un mazināt trauksmi.

Magnija un B6 vitamīna preparāti var palīdzēt mazināt nogurumu, nespēku un veicināt normālu enerģijas vielmaiņu. Ja īpašu trauksmi pirms skolas izjūt pirmklasnieks, var mēģināt lietot magniju laktāta formā, kas būs saudzējošāks gremošanas sistēmai.

Nevajadzētu aizmirst arī par imunitāti, it īpaši tagad, kad tuvojas rudens. Vispirms gan būtu jāveic asins analīze, lai saprastu, kā organisma trūkst, noteiktu D vitamīna līmeni, kam ir būtiska loma organismā. Tas ne tikai veicina normālu kalcija un fosfora uzsūkšanos, bet arī palīdz uzturēt zobu un kaulu veselību, veicina normālu imūnsistēmas un muskuļu darbību.

Dažreiz imūnsistēmas normālas darbības uzturēšanai var noderēt sīrupi, kas satur, piemēram, plūškoku, cinku, selēnu, granātkoka augļus u.c.), vai sūkājamas ledenes ar beta glikānu, C vitamīnu, plūškoku, košļājamās tabletes ar minerālvielu un vitamīnu kompleksu, kas ietver B grupas vitamīnus, C, D, E ,A vitamīnu, selēnu, dzelzs u. c.”

Ja bērna vai tava trauksme nemazinās pēc kopīgām sarunām vai adaptācijas darbību izmēģināšanas, konsultējies ar pediatru, ģimenes ārstu, psihologu. Stress ir normāla dzīves sastāvdaļa, ko nevar pilnībā novērst, taču daudzas veiksmīgas stratēģijas to var mazināt.