Mēdz teikt, ka jūtas kāpj pāri prāta uzceltajiem žogiem. Taču, ieskatoties vērīgāk, var izrādīties, ka prāta žogs no tiem pašiem emociju ķieģeļiem vien ir būvēts. Cilvēki katru dienu piedzīvo virkni dažādu emociju, kas ietekmē pašsajūtu, attiecības un nereti liek vētraini reaģēt uz vienu vai otru notikumu.

Nomākts garastāvoklis, nevēlēšanās jebko darīt un mazkustīgums – to piedzīvo vismaz 40% Latvijas iedzīvotāju šoruden, liecina SKDS aptauja*. Tāpat katrs sestais atzīst, ka gada tumšajā laikā slimo, mokās ar miega traucējumiem un ir nervozi.  

Strauji tuvojas valsts svētki, kad skolās un bērnudārzos nereti tiek rīkoti pasākumi ar audzēkņu piedalīšanos. Pēc tam pavisam drīz jau Ziemassvētki ar tiem piederīgo dzejoļu skaitīšanu. Bet ko iesākt, ja bērns baidās uzstāties? Ieteikumos dalās ārste-psihoterapeite.

Bailes no briesmoņiem, mošķiem vai jebkā cita biedējoša ir normāla bērna attīstības sastāvdaļa. Tomēr tikpat svarīgi arī šajā attīstības posmā neiestrēgt un spēt tikt šīm bailēm pāri. Kā to izdarīt, stāsta ārste psihoterapeite.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca radījusi animētu filmiņu sēriju “Kā rodas bērni?”. Videoklipi palīdzēs pirmskolas un sākumskolas vecuma bērnu vecākiem sagatavoties pirmajai sarunai par to, kā rodas bērni, kā arī sarunai par intīmo higiēnu un privātumu. Lai atbalstītu vecākus, ārsti arī sagatavojuši padomus, kā labāk runāt par šīm tēmām.

Uzzinot, ka bērns kļuvis par pāridarītāju skolā, var rasties netaisnīguma sajūta un vēlme asi reaģēt uz apvainojumiem. Veselības ministrija aicina vispirms iegūt papildu informāciju par notikušo.

Ir tikai normāli laiku pa laikam piedzīvot nemieru, it īpaši, ja dzīve ir saspringta. Tomēr pārmērīga, nepārtraukta trauksme un raizes, ko ir grūti kontrolēt un kas traucē ikdienas aktivitātēm, var liecināt par ģeneralizētu trauksmi. Ģeneralizētai trauksmei raksturīgi simptomi, kas ir līdzīgi panikas lēkmēm, obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem un citiem trauksmes veidiem, un tā var attīstīties kā bērnībā, tā arī pieaugušā vecumā.

Atsākot mācības, rūpes par bērniem ir nepieciešamas, bet tās noteikti vajadzīgas arī vecākiem! Rudens iestājas tik “negaidīti”, ka, skolas gaitām atsākoties, katru gadu šis laiks atkal no jauna satricina visu ģimeni!

Ļoti bieži vecāki, kuru ģimenē aug bērns ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu jeb UDHS un uzvedības traucējumiem, baidās stāstīt par savām grūtībām, jo sabiedrībā pastāv uzskats, ka šīs grūtības liecina – viņi ir slikti vecāki. Taču tas ir mīts, jo uzvedības traucējumi attīstās bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru ietekmē un ģimenei nav jāpaliek vienai ar savām grūtībām. 

Atbalstoša vide ģimenē ir vajadzīga ikvienam – gan bērniem, gan pieaugušajiem, taču bērnam tas ir īpaši būtiski personības veidošanās procesā, kā arī vieglākai komunikācijai ar vienaudžiem bērnu dārzā un skolā. Eksperti apkopojuši dažus noderīgus ieteikumus, kā bērnudārznieku un pamatskolēnu vecākiem veidot ciešāku saikni ar bērniem un laikus pamanīt, kad vajadzīga profesionāla palīdzība.