Izjokošana un gatavība būt izjokotam aprīļa pirmajā dienā mudina būt modram, tomēr labs joks dāvā arī prieku un daudz smieklu. Veselīgi būtu bagātīgu smieklu devu patērēt arī ikdienā, jo – tici vai nē – tā var pasargāt no slimošanas!

Kamēr daudzi ar nepacietību gaida pirmās īstās pavasara vēsmas, daļa cilvēku šajā laikā var izjust emocionālās pašsajūtas pasliktināšanos un problēmu saasinājumu. Kas tam var būt par iemeslu un ko darīt sezonālās depresijas gadījumā?

Aptuveni četru līdz sešu gadu vecumā mazos pasaules izzinātājus sāk interesēt jautājumi par to, kā viņi piedzimuši, kā radušies. Ārste-psihoterapeite uzsver – bērnam tas ir tikpat ikdienišķs jautājums kā, piemēram, ko mēs šodien ēdīsim pusdienās. Tādēļ speciāliste aicina pārvarēt mulsumu un sniegt atbildes. 

“Konflikti ne vienmēr ir vērtējami kā kaut kas negatīvs un klaji nepatīkams, tie var arī būt atbalstāmi, pat vajadzīgi, un var palīdzēt stiprināt attiecības starp abām pusēm. No konfliktiem nevajag bēgt un to risināšanu atlikt, tas var problēmu tikai pastiprināt, ir jāprot ieklausīties un sarunāties, un censties nonākt pie kopsaucēja, kas abām pusēm ļauj justies kā ieguvējām,” uzsver eksperte.

Autoagresija jeb paškaitējums ir viens no veidiem, kā bērns tiek galā ar nepatīkamām izjūtām, – diemžēl bērna veselību un drošību apdraudošs. Kas šādu rīcību izraisa un kā bērnam palīdzēt emocijas izdzīvot veselīgā veidā, skaidro ārste-psihoterapeite.

Pēkšņa panikas lēkme var pārsteigt, izbiedēt un likt piedzīvot ārkārtīgi nepatīkamas sajūtas, turklāt tā var sākties jebkurā vietā un laikā. Reiz piedzīvota, tā bieži vien neaizmirstas un rada bailes ko tādu sajust atkārtoti.

Ikviens no vecākiem vēlas, lai viņa bērns izaug ne tikai fiziski vesels, bet arī emocionāli un psiholoģiski pilnvērtīgs. Tas ir būtiski, lai jau pieaugušā vecumā varētu pašrealizēties, nodrošinot veiksmīgu karjeru un laimīgu ģimenes dzīvi.

Lielākā vai mazākā mērā ikdienā stresu izjūt ikviens. Stress var būt noderīgs – palīdzēt koncentrēties aktīvai rīcībai, mobilizēt iekšējos resursus iespējami labāka rezultāta sasniegšanai, piemēram, sportā vai kādā citā svarīgā pārbaudījumā. Taču satraukums par karu, ekonomiskas un finansiālas grūtības, neskaidrība par rītdienu, slimības, arī gluži ikdienišķas neveiksmes summējas krietnā stresa devā, ko šajos ziemas mēnešos izjūt daudzi. 

Izplatītākie psihiskie traucējumi Eiropā ir trauksme, bezmiegs un depresija. Latvijā situācija ir līdzīga un, visticamāk, jāpiemin arī izdegšanas sindroms. Diemžēl daudzi palīdzību pie speciālistiem nemeklē, ļaujot problēmai samilzt līdz apmēriem, kad bez zālēm neiztikt.

Jaunā gada sākumā tradicionāli atskatāmies uz aizvadītā gada laikā paveikto un izvirzām sev jaunus mērķus vai uzņemamies kādu apņemšanos. Kā pareizi izvirzīt mērķus, kas piemēroti tieši tev, un kā tos veiksmīgi sasniegt?