Viens no iemesliem, kāpēc bērniem jo īpaši būtu jāvelta daudz laika miegam, ir viņu aktivitāte – ne tikai kustībās, bet arī domāšanā. Četru, piecu gadu vecumā – līdz skolas vecumam – bērni reizēm izsaka tik pārsteidzošas domas, ka tas pieaugušo pat – oh – atsēdina! Nu kā tas tā var būt, kā viņš tā var filozofēt? Tas nozīmē, ka bērns domā, fantazē – turklāt dažreiz pat ļoti pamatoti, kas mūs ļoti izbrīna. 

Nenoliedzami, tiešsaistes spēlēm ir ievērojama loma mūsdienu bērnu dzīvē. Taču daudzi vecāki ir saskārušies ar bērnu un pusaudžu pārliekas aizraušanās sekām. Pārāk daudz spēlējot tiešsaistes spēles, bērni kļūst nervozi un nejūtas savā ādā, novārtā tiek pamestas mācības, piemirsts par treniņiem un citiem ikdienas pienākumiem.

Vairums Latvijas bērnu savu pirmo sociālo tīklu profilu izveido pirms atļautā 13 gadu vecuma, liecina aptauja*. 21% bērnu sociālajos tīklos piereģistrējas jau astoņu gadu vecumā. Savukārt tikai 1% jauniešu līdz 17 gadu vecumam nav reģistrējušies nevienā sociālo tīklu vietnē. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā palīdzēt bērnam nepakļauties virtuālās dzīves ietekmei, bet dzīvot savu dzīvi.

Bērna runas un valodas attīstība sākas jau mātes grūtniecības laikā, taču pamati runas un valodas prasmēm tiek ielikti līdz trīs gadu vecumam. Tātad no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam bērna runas un valodas prasmēm ir jāpievērš vislielākā uzmanība, lai nepieciešamības gadījumā var laikus vērsties pie speciālista un sākt terapiju, ja tāda nepieciešama.

Par pavisam mazo bērnu traumām, sakropļošanas un arī nāves gadījumiem, kas notikuši mājās negadījuma vai nejaušas notikumu sakritības dēļ, ir atbildīgi tikai un vienīgi bērna vecāki! Punkts.

Pasaule mainās, iespējas kļūst arvien plašākas, un līdz ar to mainās arī tendences bērnu audzināšanā. Nemainīga paliek vien vecāku vēlme rūpēties un sniegt bērnam pašu labāko. Taču arī vecāki ar vislabākajiem nodomiem mēdz kļūdīties. Aptieku tīkla "Apotheka" piesaistītā pediatre Anna Birka stāsta par pieciem mūsdienu ikdienas ieradumiem, ar kuriem vecāki netīši var nodarīt kaitējumu bērnam. 

Rudens gadalaiks ierasti dāvā gan skaistas, raibas koku lapas, gan dažādus vīrusus, tādēļ ir svarīgi ne tikai pārkārtot savu garderobi, bet arī izvērtēt savas ģimenes ikdienas paradumus. 

Ilgi gaidītais satikšanās brīdis ar mazuli ir klāt! Viņš tikai ēd un guļ – tā varētu domāt. Tomēr mums jāapzinās – lai arī cilvēciņš ir ļoti maziņš, personība jau ir liela. Neskatoties uz to, ka mazulis, kurš tikko ieradies pasaulē, mums nevar pateikt, kā jūtas, viņu vērojot un iepazīstot, vecāki var sajust un attīstīt mazulim iemaņas, ar kurām viņš jau ir piedzimis.

Katra mazuļa ienākšana ģimenē ir laimes un rūpju apvīta. Taču ir bērniņi, kuri prasa īpašu uzmanību, jo dažādu apstākļu dēļ nākuši pasaulē agrāk par dabas nolikto laiku. Ne vienmēr jaunie vecāki tam ir gatavi, un ir jāmeklē iespējas, kā veicināt mazuļa attīstību, tostarp arī speciālistu palīdzība.

Mērķis ir tas, kas cilvēku motivē doties uz priekšu. Arī bērniem skaidra vīzija par to, ko viņi vēlas sasniegt, ir ceļš uz patstāvību, veselīgu pašapziņu un panākumiem pieaugot. Kāpēc, gatavojoties kļūt par sportistu, svarīgi uzstādīt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķus, stāsta fiziskās sagatavotības treneris.