Katru gadu 1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā Bērnu aizsardzības diena, kurā sabiedrībai tiek atgādināts par dažādiem ar bērnu fizisko un psiholoģisko labsajūtu saistīti jautājumi. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad Covid-19 izraisītā krīze un sociālās distancēšanās ierobežojumi iedzīvotājiem ir radījusi pastiprinātu trauksmi, nedrošību, kā arī ietekmējusi tuvinieku savstarpējās attiecības. 

Šī gada marta sākumā visā pasaulē un Latvijā strauji mainījās ierastais ikdienas ritms – iedzīvotāji tika aicināti iespēju robežās strādāt no mājām, savukārt bērniem pirmo reizi vajadzēja pierast pie mācībām attālināti – pie viedierīču ekrāniem. Par to, kā pareizi bērniem un jauniešiem mācību procesā atpūtināt savas acis, kā arī to, ko lietas labā var darīt vecāki, stāsta optometriste.

Pārejot uz mācībām attālināti, bērni un pusaudži vairāk laika pavada pie viedierīcēm - telefoniem, planšetēm un datoriem. Lai arī vecākiem maldīgi var šķist, ka bērns mājās ir pasargāts noemocionālām sadursmēm ar saviem vienaudžiem, uz kibermobingu ārkārtējā situācija neattiecas. 

Līdz šim tik pašsaprotama lieta kā roku mazgāšana pēdējās nedēļās kļuvusi teju par karstāko aktualitāti. Kā par šiem jautājumiem runāt ar bērniem dažādos vecumos un kā panākt, lai bērni ievērotu higiēnas prasības, stāsta ārste-pediatre.

Lai novērstu riskus, kas saistīti ar nepiemērota satura nonākšanu līdz mazgadīgajam, eksperti iesaka savlaicīgi viedierīcēs iestatīt drošības risinājumus, piemēram, opciju "Droša meklēšana" (ang. Safe browsing) meklētājprogrammā Google vai "Ierobežotais režīms" (ang. Restricted mode) platformā Youtube. Eksperti apkopojuši soļus, kā rīkoties, ja bērns tomēr ir saskāries ar nepatīkamu saturu tiešsaistē.

Laikā, kad roku mazgāšana ir īpaši aktuāla, svarīgi pārliecināties, lai to pareizi darītu ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Sakot – "ziepes" – , jau sen vairs nedomājam tikai ierasto balto ziepju gabaliņu. 

Pirmdien, 16. martā, Latvijas skolās sākas ikgadējais pavasara brīvlaiks, tomēr šogad, valstij atrodoties ārkārtas stāvoklī saistībā ar Covid-19 vīrusa pandēmiju, tas noritēs krasi atšķirīgi no citiem gadiem. Kā rīkoties un no kā izvairīties šajā skolēnu brīvlaikā? Šie jautājumi šobrīd raisa apjukumu daudziem vecākiem.

Ar mūsdienu tehniskajām iespējām nedzirdība vairs nenozīmē nolemtību: savlaicīgi atklāti un atbilstoši koriģēti dzirdes traucējumi nav šķērslis mācībām vispārizglītojošā skolā, dejošanai, sportošanai, valodu un mūzikas apguvei. To redzam arī mūsu pirmo kohleāro implantu lietotāju vidū, kuri sekmīgi studē ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. 

"Epilepsijas un miega medicīnas centrs" (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca) sadarbībā ar Latvijas Universitāti veicis pētījumu par Latvijas jauniešu miega paradumiem. Pētījumā piedalījās 1052 jaunieši vecumā no 12 līdz 19 gadiem no 11 Latvijas skolām.Pētījumā noskaidrots, ka 54% jauniešu uzskata, ka guļ par maz, bet 35% jauniešu Latvijā ir pastiprināta dienas miegainība. 

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem pasaulē katru gadu mirst 17,9 miljoni cilvēku sirds asinsvadu slimību dēļ, kas ir biežākais nāves cēlonis. Sirds asinsvadu slimības izpausmes un simptomi ir pamanāmi, cilvēkam novecojot, taču svarīgi ir veikt profilaktisko darbu riska faktoru novēršanai / mazināšanai jau no dzimšanas.