Kādā vecumā bērnam jāsāk runāt? Skaidro speciāliste
Raksta autore: Sabīne Mackeviča, audiologopēde "Bērnu veselības centrā" ("Veselības centrs 4" filiāle)
Bērna runas un valodas attīstība sākas jau mātes grūtniecības laikā, taču pamati runas un valodas prasmēm tiek ielikti līdz trīs gadu vecumam. Tātad no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam bērna runas un valodas prasmēm ir jāpievērš vislielākā uzmanība, lai nepieciešamības gadījumā var laikus vērsties pie speciālista un sākt terapiju, ja tāda nepieciešama.
Agrīnajā posmā runas attīstība sākas ar vokalizēšanu, kas izpaužas kā patskaņu "dziedāšana", mainot balss intensitāti un intonāciju. Šajā laikā bērniņš arī sāk veidot mērķtiecīgu acu kontaktu, smaidīt, ieklausīties runātājā un vērot mammas vai tēta seju, pētīt grimases. Sākot no triju mēnešu vecuma, mazulim vajadzētu aktīvi gugināt, kas izpaužas kā zilbju un zilbju virkņu veidošana, piemēram, "gugū, ekhe, agaga", kā arī veidot neartikulētas skaņas. Kad bērniņš ir sasniedzis piecu mēnešu vecumu, tad vecākiem vajadzētu pamanīt arvien jaunas skaņas, zilbes un zilbju virknes – to sauc par lallināšanu. Šis ir tas brīdis, kad bērns sāk veidot arī zilbju virknes, kuras bieži vien uzskata jau par pirmajiem vārdiem, piemēram, "mamama" un "tetete".
Pirmais vārds ar nozīmi parādās ap 12 mēnešu vecumu un parasti apzīmē kādu vajadzību (ēst, dzert, pievērst uzmanību). Pakāpeniski vārdu krājumam vajadzētu paplašināties, un gada un sešu mēnešu vecumā tas sasniedz vismaz 30 vārdus. Tomēr svarīgi sekot līdzi ne tikai aktīvajam, bet arī pasīvajam vārdu krājumam – tas ir, tie vārdi, kurus bērns pats vēl nesaka, taču saprot. Pasīvais vārdu krājums vienmēr būs lielāks par aktīvo, un, nesasniedzot divu gadu vecumu, bērnam jau vajadzētu saprast vienkāršas verbālas instrukcijas, piemēram, "atnes man bumbu", "iedod man karoti", "parādi, kur ir tavas ausis" un citas.
Divu gadu vecumā bērnam jāsāk veidot frāzes, tas ir, jāspēj izteikties, savienojot divus vārdus, piemēram, "mamma ņamma", "tētis te", "kaķis guļ" un citas. Tie var būt dažādu vai vienādu vārdšķiru vārdi, un aktīvais vārdu krājums šajā vecumā ir lielāks par 100, bet pasīvais – vairākiem tūkstošiem vārdu.
Sasniedzot trīs gadu vecumu, bērnam būtu jāsāk veidot teikumus no trim vai vairāk vārdiem, izmantojot dažādu vārdšķiru vārdus – lietvārdus, darbības vārdus un īpašības vārdus. Šajā vecumā bērna runa vēl var būt nedaudz neskaidra – tas ir normāli, taču, ja vecākus tas satrauc, tad labāk aiziet pie speciālista uz konsultāciju, kur bērna runas un valodas prasmes novērtēs objektīvi.
Kad jāsāk uztraukties?
Agrīnajā vecumposmā jāvēro ne tikai bērna runas prasmes, bet arī sociālā komunikācija, dzirdes uzmanība, spēlēšanās. Ja tiek novērots, ka bērniņš neveido acu kontaktu, nesmaida, neizrāda interesi par apkārt notiekošo, nespēlējas vai neizrāda vajadzības – tas varētu liecināt par to, ka runas un valodas attīstība kavēsies. Ja tiek pamanīta kāda no šīm pazīmēm, tad pie audiologopēda var vērsties pēc iespējas ātrāk, negaidot līdz gada vecumam. Savukārt, ja pēc viena gada (līdz divu gadu vecumam) bērns neveido vārdus ar nozīmi, nesaprot verbālas instrukcijas un bērnam ir grūtības komunicēt ar citiem cilvēkiem, tad noteikti jāvēršas pie audiologopēda, lai kopīgi, iespējams, veicot papildu izmeklējumus, noskaidrotu runas un valodas kavēšanās iemeslus un sāktu terapiju. Tieši tāpat jārīkojas, ja, sasniedzot triju gadu vecumu, bērns vēl neveido frāzes, tiek novērotas uzvedības izmaiņas, vajadzības izrāda ar žestiem vai velkot pieaugušos aiz rokas.
Noteikti nedrīkst salīdzināt savu bērnu ar citiem un paļauties uz to, ka gan jau pēc trim gadiem bērns sāks pēkšņi runāt. Jā, brīnumi notiek, taču 20–30% gadījumu bērniem, kuri līdz trim gadiem nerunā, vēlāk ir nopietni runas vai valodas traucējumi, mācīšanās traucējumi, komunikācijas, lasītprasmes un rakstītprasmes traucējumi, un to taču negrib sagaidīt neviens atbildīgs vecāks. Jo agrāk tiek sākta terapija, jo labākus rezultātus var gaidīt.
Kāda palīdzība jāmeklē?
Ja rodas aizdomas par runas attīstības traucējumiem, tas noteikti ir jāpārrunā ar savu ģimenes ārstu un jālūdz audiologopēda konsultācija. Pirmreizējā konsultācijā tiks ievākta anamnēze, noskaidrotas vecāku sūdzības un objektīvi izvērtētas bērna prasmes. Ja būs nepieciešami papildu izmeklējumi vai citu speciālistu viedokļi (neirologs, psihiatrs, psihologs, fizioterapeits u. c.), audiologopēds vecākus par to informēs. Kad tiks noskaidrots iemesls runas vai valodas aizturei, tad audiologopēds sāks runas vai valodas terapiju, kā arī apmācīs vecākus uzdevumiem mājās. Atbilstoši terapijas plānam tiks ieplānotas atkārtotas vizītes, kuru laikā audiologopēds varēs sekot līdzi bērna attīstības dinamikai.
Galvenie iemesli runas un valodas attīstības traucējumiem
Iemesli runas un valodas attīstības aizturei var būt daudz un dažādi, katram bērnam tie atšķiras. Tie var būt izolēti un kombinēti. Cēloņus attīstības traucējumiem var iedalīt trīs lielās grupās: prenatālie (grūtniecības laika), perinatālie (dzemdību laika) un postnatālie (dzīves laika). Tātad tas nozīmē, ka bērna runas un valodas attīstību var ietekmēt tas, kāda ir bijusi mātes veselība grūtniecības laikā – vai nav bijušas kādas saslimšanas, vīrusa infekcijas, alkohola lietošana vai smēķēšana, vai māte ir atradusies sociāli labvēlīgā vidē un nav bijusi stresa ietekmē. Šis ir iemesls tam, kāpēc audiologopēds pirmreizējas apskates laikā varētu uzdot jautājumus par grūtniecības norisi. Tieši tāpat kā par to, kā ir noritējušas dzemdības, – vai tās ir bijušas laikus, vai bērnam nav bijusi dzemdību trauma, kāds ir bijis vērtējums pēc Apgares skalas un citus ar dzemdību norisi saistītus jautājumus. Dzīves laikā radušies cēloņi runas traucējumiem var būt saistīti gan ar dažādām slimībām un traumām, gan sociāliem faktoriem jeb nelabvēlīgu vidi valodas attīstībai. Un šeit tiek pieskaitīti arī tie gadījumi, kad vecāki ar bērnu nerunā, nepievērš viņam pietiekami lielu uzmanību, kopā nespēlējas, nedod iespēju ikdienā satikties un komunicēt ar citiem bērniem utt.
Runas un valodas traucējumi skolas vecuma bērniem
Ja runas vai valodas traucējumi netiek koriģēti līdz skolas vecumam, tad, protams, tie saglabājas, arī bērnam sākot skolas gaitas. Pēc teorijas bērnam līdz sešu gadu vecumam būtu pareizi jāizrunā visas latviešu valodas fonēmas. Skolas vecuma bērniem var novērot traucējumus, kas saistīti ar lasīšanu, rakstīšanu vai mācīšanos, kā arī runas traucējumus, piemēram, artikulācijas traucējumus (skaņu izrunas traucējumus) vai stostīšanos (logoneirozi).
Bērns, kļūstot vecāks, sāk vairāk pievērst uzmanību savai un vienaudžu runai, salīdzināt sevi ar citiem. Ja bērnam ir artikulācijas traucējumi vai stostīšanās, viņam var sagādāt problēmas runāšana klases priekšā, iepazīšanās ar jauniem draugiem un citas situācijas, kurās viņš var justies nepārliecināts par savu runu. Šādās situācijās vecākiem būtu bērnam jāskaidro, ka ir iespējams apmeklēt audiologopēda nodarbības un šīs problēmas risināt. Visbiežāk šādos gadījumos runas terapijai ir pozitīva dinamika, jo atšķirībā no pirmsskolas vecuma bērniem pusaudžiem ir lielāka motivācija un mērķis uzlabot savu runu tā, lai viņi justos pārliecinātāki. Runas terapijai nav vecuma ierobežojuma, taču jāņem vērā – jo agrāk tiek sākta terapija, jo labāku rezultātu iespējams sasniegt.
Pirmreizēja vizīte pie audiologopēda – kas jāņem vērā un kā tai gatavoties?
Uz pirmreizēju konsultāciju vecākiem jāierodas kopā ar bērnu. Audiologopēds uzklausīs gan vecāku, gan bērna sūdzības un uzdos dažādus jautājumus – par grūtniecības un dzemdību norisi, par bērna agrīno attīstību, par sociālo vidi, kādā bērns atrodas ikdienā, par slimībām, par citiem izmeklējumiem, kas veikti iepriekš. Ja bērns ir veicis izmeklējumus, piemēram, dzirdes pārbaudi, neirologa apskati vai citus, tad noteikti šie izraksti uz konsultāciju ir jāņem līdzi. Ja vecākiem ir aizdomas, ka bērns varētu kautrēties vai baidīties pirmajā reizē ar speciālistu runāt, tad būtu vērts sagatavot video ierakstu, kurā dzirdama bērna runa, lai audiologopēdam rastos objektīvāks ieskats par bērna runas un valodas attīstību un iespējamajiem traucējumiem.
Konsultācijas laikā audiologopēds objektīvi izvērtēs gan runas, gan valodas attīstību – pārbaudīs aktīvo un pasīvo vārdu krājumu, izvērtēs bērna valodas sapratni un spēju izpildīt verbālas instrukcijas, kā arī prasmi atbildēt uz jautājumiem. Objektīvi tiks izvērtētas artikulācijā iesaistītās struktūras, tas ir, mēles, lūpu kustību amplitūda un spēks, mīmikas un košļāšanas muskulatūras darbība, mīksto aukslēju darbība, sakodiens un zobu stāvoklis. Audiologopēds novērtēs arī bērna prasmi veidot stāstījumu, izvērtēs fonoloģiskās funkcijas, lasītprasmi un rakstītprasmi.
Vadoties pēc sūdzībām un objektīvā vērtējuma, audiologopēds kopā ar vecākiem un bērnu vienosies par mērķi un izvirzīs attiecīgus uzdevumus, lai mērķi varētu sasniegt. Vecākiem jāņem vērā arī tas, ka speciālists noteikti terapijas laikā dos uzdevumus, kuri būs jāpilda arī mājās, un rekomendācijas, kas jāievēro ikdienā, lai pozitīva dinamika būtu vērojama pēc iespējas drīzāk.
Raksta avots: http://arsts.lv/jaunumi/sabine-mackevica-kada-vecuma-bernam-jasak-runat
