Onkoloģiskās slimības ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības biediem. It īpaši tādēļ, ka gandrīz ikvienam no mums ir bijis kāds radinieks, paziņa vai tuvinieks, kas zaudējis cīņu ar šo diagnozi. Nereti rodas jautājums – ja es varu pārmantot senču ārējo izskatu, vai varu pārmantot arī vēzi? Diemžēl, jā.

Krūts vēža skrīninga aptveri var uzlabot ar personalizētu pieeju, savukārt Valsts kontrole ar skatu no malas ir norādījusi uz būtiskākajiem trūkumiem onkoloģijā, kuru novēršana ir valsts pašas interesēs.

Precīzu ģenētisko datu iegūšana, uzglabāšana un analizēšana, rezultātā nosakot precīzāku terapiju molekulārā līmenī, ir ceļš uz tādu nākotni, kurā vēzis nebūtu letāla diagnoze, un, ja to nebūtu iespējams izārstēt pavisam, tad – hroniska slimība, ar kuru var sadzīvot.

Ir ļoti daudz nepatīkamu procedūru, uz kurām sievietes iet, piemēram, vaksācija, lāzerepilācija, injekcijas, ko lieto skaistumkopšanā, permanentais grims utt. Tās ir pat sāpīgas procedūras, bet dzemdes kakla vēža skrīninga citoloģijas uztriepes paņemšana tiek veikta ar mazu birstīti un pati procedūra, analīzes paņemšana ilgst piecas sekundes.

Diemžēl pēc ārstēšanas ir daudz cilvēku, kuri savā ziņā ir aizmirsti tādā kā nolemtībā, un sabiedrība bieži nezina, ka stomas nēsātājam ir bailes iziet no mājām, lai gan viņš varētu būt ekonomiski aktīvs un arī ar maisiņu pie vēdera dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, pat strādāt un maksāt nodokļus, ja valsts palīdzētu nebūt tik izolētiem un atkarīgiem no citiem.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā šobrīd dzīvo vairāk nekā 80 000 cilvēku, kuriem viņu dzīves laikā noteikta diagnoze – vēzis. Vēža ārstēšanas efektivitāte, kā arī cilvēka mūža paildzināšana, galvenokārt atkarīgi no atbilstoši piemērotas terapijas. 

Dzemdes kakla vēža profilakse un pacientu aprūpe ir unikāla ar to, ka ir zināms šī konkrētā vēža veida izraisītājs, tāpēc ar to iespējams cīnīties, un, laikus reaģējot priekšvēža izmaiņu gadījumā, sievietei pat netiek apdraudēta grūtniecība.

Šodien, 16. maijā, visā pasaulē tiek atzīmēta hereditārās angioedēmas jeb HAE diena, un Svetlana Pavāre, HAE paciente, pēc aicinājuma sirsnīga skolotāja, zinot savu garo ceļu līdz diagnozei, ir gatava dalīties pieredzē ar savu īsto vārdu, lai cilvēki sadzirdētu un uzzinātu vairāk par hereditāro angioedēmu.

Jau izsenis ir zināms, ka fiziskās aktivitātes ļoti pozitīvi ietekmē vispārējo veselības stāvokli, tostarp uzlabo sirds un asinsvadu veselību, mazina stresu un palīdz regulēt svaru. Nesenie pētījumi ir atklājuši fizisko aktivitāšu potenciālo nozīmi vēža metastāžu profilaksē, vēl vairāk uzsverot aktīvā dzīvesveida uzturēšanas nozīmi. 

Cilvēkiem, kam jādzīvo ar stomu, netrūkst baiļu un grūtību, kuras rada apjomu ierobežojumi, kādi ir noteikti valsts kompensētajiem stomas kopšanas līdzekļiem. Stomas lietotājiem vajadzētu par to runāt, taču šīs tēmas ir pārāk intīmas, un cilvēki par tām baidās vai kautrējas runāt, intervijā skaidro medmāsa ar ilggadēju pieredzi stomas pacientu aprūpē.