Prāta spēles: vai no tām ir kāds labums?

Vairāku pētniecības centru sadarbības rezultātā veikts klīnisks pētījums par komerciālajām smadzeņu darbības trenēšanas programmām apliecinājis, ka prāta spēles nevajadzētu nopelt.

Vai tu regulāri kaut kur aizmirsti atslēgas vai kavē tikšanās reizes? Vai bieži aizmirsti sev labi pazīstamu cilvēku vārdus? Vai tev ir sajūta, ka tava atmiņa lēnām pasliktinās? Ja tā, iespējams, būsi apsvēris plaši reklamēto prāta spēļu spēlēšanu. Tādi tirgotāju izteikumi kā "sviedri līs tikai nosacīti, taču ieguvums būs īsts" un "tavas smadzenes būs tev pateicīgas" patiešām piesaista uzmanību. Taču, iespējams, ka tu prāto par to, vai tās patiešām ir izdotās naudas un iztērētā laika vērtas. Vai tad, kad būsi izdevis naudu, pāris reizes paspēlējis spēli, tavas smadzenes sāks atcerēties cilvēku vārdus, datumus un pinkodus?

Dažādas prāta spēles un smadzeņu treniņi veidoti, balstoties uz pierādījumiem par to, ka dzīvošana daudzveidīgos apstākļos, kad prāts tiek intensīvi stimulēts, izraisa pozitīvas pārmaiņas smadzeņu darbībā. Katram ir liels potenciāls pašam paaugstināt savu smadzeņu neiroplasticitātes spējas (tas ir, smadzeņu spēju izmainīties, jaunas pieredzes gūšanas laikā rodoties jauniem nervu savienojumiem), lai uzlabotu prāta spējas un novērstu ar novecošanu saistītu atmiņas zudumu parādīšanos. Labi zināmie ieguvumi no mācīšanās bērnībā, kas vēlākajā dzīvē samazina demences risku, devuši iemeslu teorijai par to, ka kognitīvo rezervju kapacitātes palielināšana var palīdzēt smadzenēm gadījumos, kad tajās rodas bojājumi. Turklāt, daži lieliski neirozinātnieki pēdējos gados strādājuši pie vislabāko tirgū pieejamo prāta spēļu izveidošanas.

Taču tepat slēpjas arī pamatīgas lamatas: vairumā veikto pētījumu par pētījuma objektu bijuši izvēlēti grauzēji. Tādēļ troksnī, kas sacelts ap prāta spēlēm, nesadzirdēts kļuvis jautājums par to, vai šie apgalvojumi ir patiesi arī attiecībā uz cilvēka smadzeņu darbību un novecošanu? Vai prāta spēles patiešām paātrina smadzeņu darbību un padara tās izturīgākas? Vai tās tiešām ir labākas par sen izmēģināto "recepti" – savas veselības uzturēšanu, būšanu aktīvam un iesaistīšanos apkārt notiekošajā? Citiem vārdiem sakot, vai tās tiešām ir par tām izdotās naudas vērtas?

Līdz šim vairāk nekā piecdesmit pētījumos tikuši vērtēti cilvēka smadzeņu trenēšanas gaitā gūtie ieguvumi, tomēr tikai niecīgā skaitā gadījumu veiktas pārbaudes par to, vai ieguvumi ir paliekoši un saglabājas arī turpmākās cilvēka dzīves laikā. Amerikas Geriatrijas biedrības žurnālā (Journal of the American Geriatrics Society) publicētie rezultāti par vienu no labākajiem pētījumiem tomēr ļauj domāt pozitīvi. Amerikāņu klīnikas Mayo Clinics pārstāvis Glens Smits (Glen Smith) un viņa kolēģi raksta, ka kognitīvā ziņā veseli vecāka gadagājuma cilvēki, kas trenēja smadzenes, uzlabojuši to audiālās informācijas apstrādes ātrumu par 58 procentiem (salīdzinājumā ar 7 procentiem kontroles grupas pārstāvjiem). Vairāku pētniecības centru veiktā IMPACT pētījuma gaitā 487 pieaugušie vecumā no 67 līdz 93 gadiem astoņas nedēļas pildīja Posit Science’s Brain Fitness Program smadzeņu treniņprogrammu, ar kuru, kairinot dzirdes orgānus, tika mēģināts uzlabot smadzeņu darbību. Smadzeņu treniņprogrammas pamatā bija doma par to, ka, mums kļūstot vecākiem, smadzenes zaudē spēju efektīvi apstrādāt maņu orgānu piegādāto informāciju (ne dzirdes vai redzes pasliktināšanās dēļ, bet deģeneratīvo izmaiņu dēļ smadzeņu asociatīvajā garozā), kas izraisa atmiņas pasliktināšanos. Kontroles grupā iekļautie cilvēki pildīja tradicionālākus kognitīvos mācīšanās uzdevumus, kuru vidū bija izglītojošu video skatīšanās par mākslas un vēstures tēmām. Pētījuma noslēgumā smadzeņu treniņprogrammā iesaistītās grupas pārstāvji uzrādīja arī labākus vispārējos kognitīvos un atmiņas rādītājus salīdzinājumā ar kontroles grupu, kaut arī atšķirība nebija tik ievērojama (četri procenti vs. divi procenti). Četrdesmit astoņi procenti no cilvēkiem, kas bija iesaistīti aktīvās mācīšanās grupā (vs. 40 procenti kontroles grupas pārstāvju) atzina arī to, ka ikdienas dzīvē pēc tam jutuši uzlabojumus, piemēram, augstāku pašapziņu, labāku spēju atcerēties iepirkumu sarakstos minēto un spēju labāk pievērsties sarunai trokšņainā vidē.

Bet ko vēsta šie atklājumi? Skaidrs, ka IMPACT pētījums demonstrējis to, ka gan iepriekš trenētas, gan dažas netrenētas kognitīvās spējas iespējams uzlabot pēc pāris mēnešu ilgiem treniņiem, kuru gaitā kairina maņu orgānus. Tomēr arī kontroles grupas pārstāvju spējas uzlabojās (kaut arī mazākā mērā), kas dod iemeslu domām par to, ka arī video skatīšanās (piem., pārraides par vēstures tēmām) var nākt par labu.

Vairāki pētījumi apstiprinājuši to, ka vingrošana un socializācija vecāka gadagājuma cilvēkiem var palīdzēt uzlabot to kognitīvās spējas, un abas šīs nodarbes veicamas viegli, piemēram, izejot pastaigā vai piezvanot draugam. Pat tik vienkārša nodarbe kā vienu nedēļu ilga žonglēšanas iemaņu apguve palielina pelēkās vielas daudzumu tajos smadzeņu apvidos, kas saistīti ar vizuālajām un motorajām aktivitātēm (pat tad, ja nekļūsi par labu žonglieri!). Kāda tad jēga vientulībā spēlēt dārgas prāta spēles, par kurām jāizdod nauda, un tā rezultātā atliek vien sēdēt uz sava gluteus maximus (sēžas muskuļa), vērties ekrānā un kustināt tikai savu rādītājpirkstu, ar kura palīdzību var nospiest peles pogu? Atbilde tomēr nav viennozīmīga. Nevar teikt, ka prāta spēles būtu labākas par tādām nodarbēm kā jaunas valodas apgūšana, jo neviens vēl nav veicis to zinātnisku salīdzinājumu. Taču varbūt gan skaļās reklāmas, gan solījumi (nemaz nerunājot par nenopietni izteiktajiem saukļiem) kombinācijā ar nelielu personisku finansiālo ieguldījumu ir tieši tas, kas kādam nepieciešams, lai iegūtu motivāciju uzsākt sistemātisku smadzeņu trenēšanu. Padomā, cik daudzkārt efektīvāk ir samaksāt par sporta kluba abonementu un tad just pienākumu turp doties (īpaši, ja arī treneris ir labā formā un pievilcīgs) salīdzinājumā ar tupēšanu savā garāžā pie hantelēm. No otras puses, varbūt prāta spēles rada nevajadzīgu frustrācijas sajūtu, garlaicību un pat palielinātu nošķirtības sajūtu.

Tomēr rodas arvien vairāk vairāk pierādījumu tam, ka spēles ne tikai uzlabo tās prasmes, kuru uzlabošanai tās ir izstrādātas, bet, iespējams, atstāj vispārīgu iespaidu arī uz citām kognitīvajām prasmēm un rada pozitīvas sekas arī ilgtermiņā. Iespējams, ka datorizētie smadzeņu treniņi ar laiku iegūs tādas kā kibervakcīnas nozīmi, un virtuālajā vidē sociāli sasaistīto spēlētāju kopīgie treniņi kļūs par veidu, kā smadzenes uzturēt mūžam jaunas. Bet līdz tam laikam smadzeņu darbību iespējams uzlabot arī lētākā un vieglāk pieejamā veidā: ēd dārzeņus un augļus, vingro, nevairies no jaunu nodarbju izmēģināšanas un daudz socializējies. Tavas smadzenes būs tev patiešām pateicīgas!