Cilvēka smadzenes mācīšanās laikā izjūt spēcīgas transformācijas. Jauni pētījumi liecina, ka visu veidu apmācību procesi, kas notiek darbā vai mājas apstākļos, izmaina smadzeņu šūnas. Par to raksta žurnāls The Free Press Journal.

Miegā saņemam informāciju, kura no zemapziņas tiek pārstrādāta cilvēkam saprotamā veidā. Ja diennaktī guļam apmēram septiņas stundas, tad divas no tām sapņojam.

Smadzenēs darbojas unikāla sistēma, kas regulē miega procesu, pārliecinājušies neirologi no Oksfordas universitātes Nervu ķēdes un uzvedības centra. Pētnieki uzskata, ka smadzenēs atraduši slēdzi, kas cilvēku nosūta sapņu pasaulē.

Dziedāšana korī vairākkārt uzlabo psiholoģiskās veselības rādītājus. Ar šādu atklājumu nācis klajā Oksfordas Brūka Universitātes pētnieks Niks Stjuarts. Kā atzīmē The Telegraph, pētījums tapis, apkopojot datus par 375 cilvēkiem, kas dziedāja patstāvīgi, deva priekšroku korim vai nodarbojās ar kādu no komandas sporta veidiem.

Multiplās sklerozes diagnozi psiholoģiski ir grūti pieņemt. Tā ir hroniska, progresējoša slimība, kuras gaita ir grūti prognozējama. Nupat vēl cilvēks bija vesels un spēcīgs, bet tagad jau ātri nogurst, pasliktinās redze un rodas kustību traucējumi.

Vinstons Čērčils savas garās un produktīvās dzīves laikā dzīvoja bailēs no, kā viņš pats dēvēja, "melnā suņa" - periodiskām paralizējošas depresijas lēkmēm.

Pēdējo 10 gadu laikā veiktie pētījumi norāda, ka vairākām sievietēm vidējos gados hroniskā stresa ietekmē rodas organisma traucējumi, sāpes un attīstās citi slimību simptomi.

Saskaņā ar žurnālā Science publicēto pētījuma rezultātiem, nabadzība negatīvi ietekmē cilvēku kognitīvās spējas, ierobežo viņu apziņu un izveido savdabīgu apburto loku. Ik dienu cīnoties par izdzīvošanu, tiek iztērēti prāta resursi. Visbiežāk no tā baidās vecāka gadagājuma cilvēki.

Mūsdienās bezmiegs ir kļuvis par vienu no ierastākajām sūdzībām, ar kādām pacienti dodas pie ārsta, taču ārsti jau sen ir noskaidrojuši: nespēja iemigt nav slimība, bet gan simptoms.

"Neiropātija ir viltīga slimība, jo cilvēks nejūt, ka viņš zaudē jušanas spējas. Tādēļ nereti slimību konstatē tikai, kad tā jau izraisījusi nopietnākus bojājumus," stāsta medicīnas centra DiaMed neiroloģe Sandra Vestermane.