Nekonstatēti nervu bojājumi var radīt dzīvībai bīstamas sekas
Salšana, tirpšana un dedzināšana ir nervu bojājumu pirmās pazīmes, kas apstiprinās slimības diagnozē 50-70% gadījumu, norāda AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Jugla" elektromiogrāfijas speciāliste Ilze Kļaviņa.
Polineiropātijas riska grupā ir pacienti, kuriem nereti slimības cēlonis ir profesionālā darbība - kravas automašīnas vadīšana vai darbs celtniecībā, ceļu būvē, kā arī cilvēki ar diabētu vai glikozes tolerances traucējumiem.
Polineiropātija ir slimība, kuras simptomi ir atkarīgi no pacienta vecuma un saslimšanas ilguma, kā arī no cukura līmeņa asinīs. "Sākotnēji var būt neliela tirpšana, salšana vai dedzināšana. Reizumis pacienti naktīs nevar gulēt vai mierīgi sēdēt, jo kājās ir tāds kā nemiers vai nejutīgums. Daži nevar noiet basām kājām pat pa maziem akmeņiem vai vairās no pieskārieniem jebkurai ķermeņa daļai," skaidro Kļaviņa. Ārste piebilst, ka tirpšana, piemēram, vairumā gadījumu ir novērojama abās rokās vai rokā un kājā. Ja tirpst tikai viena roka, tad problēmai ir meklējams cits cēlonis.
Primārās grupas, kas pakļautas lielākam riskam gūt nervu bojājumus, ir 2.tipa diabēta pacienti, saslimušie ar laima slimību, kā arī tie, kas savā profesionālajā darbībā saskaras ar vibrācijām vai toksiskām vielām. "Īpaša uzmanība ir jāpievērš diabēta slimniekiem, kuriem slimības ilgums ir lielāks par diviem gadiem. Tas ir periods, kad agrīna diabētiskās neiropātijas diagnostika un uzreiz uzsākta ārstēšana var saglabāt bojātā nerva funkcijas," skaidro ārste Kļaviņa. Viņas prakse liecina, ka polineiropātiju agrīnā stadijā konstatē tikai 10-15% pacientu. Nereti diabēta pacienti, kuri nav pievērsuši uzmanību šai problēmai, attopas brīdī, kad kāju pēdas un pirksti kļuvuši nejutīgi, jo bojātie nervi vairs nevar raidīt signālus. Tas nozīmē, ka ir viegli gūt savainojumu pat, griežot nagus, un par to nenojaust. Šīs grupas pacientiem problēmu vēl vairāk pastiprina sliktā brūču dzīšana. Piemēram, ielaisti kāju savainojuma izraisīti slimības gadījumi var beigties ar kājas amputāciju.
Kā liecina statistika, uz katru konstatēto diabēta pacientu ir divi nekonstatētie gadījumi, kas nozīmē, - reizumis cilvēks var pat nenojaust, ka ir nopietni pakļauts nervu bojājumu veidošanās riskam. AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Pulss 5" neiroloģe Inga Kalere uzskata, ka ir gadījumi, kad neirometrijas izmeklējums var izglābt cilvēkam dzīvību, jo parāda problēmu pēc noteiktiem simptomiem, kuri ļauj diagnosticēt cukura diabētu, kas saistīts arī ar sirds asinsvadu slimībām. Ir gadījumi, ka cilvēks var nejust smagas sirdslēkmes, jo sāpes netiek uztvertas nervu bojājumu dēļ. "Izvērtējot asins analīžu, neirometrijas un citu izmeklējumu rezultātus, ārsti var nonākt pie diagnozes, par kuras esamību pacients nav zinājis, bet jau ir ar to sadzīvojis gadiem," atzīst neiroloģe. Daktere Kļaviņa uzsver, ka, veicot neirometrijas izmeklējumu, pacientam būtu jāapzinās, ka apmēram 15 minūšu ilga koncentrēšanās uz strāvas impulsiem, kas tiek raidīti uz rokām un kājām, ir veids, kā ārstam palīdzēt nonākt līdz problēmu cēloņiem, lai noteiktu turpmāko nepieciešamo ārstēšanos.
Vēl viena grupa, kurai vajadzētu pievērst uzmanību simptomiem, kas vēsta par nervu bojājumiem, ir cilvēki, kam ārsti konstatējuši glikozes tolerances traucējumus jeb prediabētu. Ja ilgāku laiku ir bijusi roku vai kāju tirpšana, dedzināšana, bet uz to nav reaģēts, un tad simptomi izzuduši paši no sevis, iespējams, ka nerva bojājums jau ir neatgriezenisks, jo tas ir atmiris.
