medicine.lv skaitļos

Lietotāji online178
Aktīvie uzņēmumi12424
Nozares raksti4334
Ekspertu atbildes20356
Sāpes rokās, plecos, mugurā: Kāpēc tās rodas, un kā ar tām cīnīties? : medicine.lv - Latvijas veselības portāls

Sāpes rokās, plecos, mugurā: Kāpēc tās rodas, un kā ar tām cīnīties?

muguras_sapes

Līdzīgi kā no siltajām zemēm jau atgriezušies gājputni, arī šopavasar aptiekās un pie ārstiem pamazām atgriežas zemes darbus mīlošie – ar sāpēm plecos, mugurā, rokās, tāpat ar sāpēm, kas izstaro uz kājām. Kāpēc tā notiek un ko darīt, skaidro VCA poliklīnikas "Pļavnieki" neiroloģe Dace Bērziņa un "Mēness aptiekas" farmaceite Ērika Pētersone.

Sāpes rokās

Visbiežāk to iemesls pēc lielas fiziskas piepūles ir vidusnerva saspiešana plaukstas pamatnes locītavā, karpālajā kanālā. Tā ir ierobežota telpa, kas nevar brīvi izplesties, jo no mugurpuses un sāniem to norobežo kauli, bet priekšpusē aizsargā stingra, plata saite. Kanāls ir aptuveni tik plats kā rokas īkšķis. Tajā atrodas deviņas pirkstu saliecējmuskuļu cīpslas un tikai viens nervs. Ilgstošas slodzes laikā pastiprinās asinsrite uz šiem muskuļiem, taču neierastās slodzes dēļ izveidojas pietūkums muskuļu cīpslu somiņās. Tāpēc šīs cīpslas aizņem vairāk vietas nekā parasti un saspiež nervu.

Sāpes plecu joslā

Viens no iemesliem sāpēm plecu joslā ir tieši izmaiņas plecu locītavas somiņā, pie plecu locītavas piestiprinātajās muskuļu cīpslās un to somiņās. Arī šajos gadījumos pārslodze izraisījusi tūsku saitēs, cīpslās. Ja tā ir ilgstoša, rodas iekaisums (bez strutām) un vēlāk šajās saitēs un cīpslās izgulsnējas kalcijs. Rezultātā pat neliela slodze pleca locītavā izraisa sāpes, jo izveidojies apkaļķojums (kalcināts) rada papildu berzi un kairinājumu.

Regulāra pleca locītavas pārslodze var radīt pat mikrotraumas saitēs, kā arī pašas somiņas iekaisumu. Kādreiz pārslodze kļūst par saites vai muskuļu cīpslas pārrāvuma iemeslu. 

Par bojājumu pleca locītavā liecina nelielas sāpes plecā, kas var būt vienlīdz jūtamas gan miera, gan kustību laikā. Sāpes izstaro no pleca lejup pa roku, tās var būt pēkšņas, asas, ceļot vai veicot satveršanas kustību. Citos gadījumos sāpes parādās naktī, dažkārt rodas pleca daļas muskuļu vājums un kustību ierobežojumi – biežāk grūtības veikt rokas kustības aiz muguras, piemēram, atliecot roku, lai uzvilktu žaketi.  

Cīpslu bojājuma gadījumā sāpes parasti ir izteiktākas naktī un jūtamas noteiktā vietā – augšdelmā, kur deltveida muskulis stiprinās pie plecu kaula. Traumu vai hronisku saslimšanu rezultātā plecu kaulu locītava var pakāpeniski iet bojā, jo tiek bojāts skrimslis, kas pasargā no locītavas kaulu tiešas saskares. Skrimslim nodilstot, kauli saskaras un kustību laikā berzējas viens pret otru. Berzēšanās izraisa locītavas iekaisumu, sāpes un rezultātā arī kustību ierobežojumus.

Plecu joslas sāpju gadījumos ļoti reti tieši ir bojāts nervs vai nervu pinums.

Sāpes mugurā

Biežākie sāpju iemesli mugurkaula kakla daļā ir muskuļu spazmi (miofasciāls sindroms), akūts vai hronisks mugurkaula mazo locītavu (fasešu locītavu) kairinājums ar sāpju sindromu. Sāpes šajā zonā var rasties spondilozes, mugurkaula kanāla sašaurinājuma dēļ; daudz retāk to cēlonis ir disku bojājums, traumatisks bojājums, kura dēļ cietušas nervu struktūras.

Mugurkaula lejasdaļā visbiežāk sāpes izraisa fasešu locītavu patoloģija spondiloze ar spondilofītu radītiem kairinājumiem, kā arī skriemeļu un starpskriemeļu disku bojājumi. Arī jostas daļā ir vērojami mugurkaula dziļo muskuļu spazmi ar sāpēm, īpaši pēc neierastas slodzes vai ilgstoša piespiedu slodzes stāvokļa. Retāk sāpes izraisa citi procesi mugurkaulā – piemēram, reimatoloģiskas saslimšanas, iekaisumi, jaunveidojumi.

Nedaudz par muskuļu spazmiem

Kakla daļā muskuļu spazms pēc lielas slodzes biežāk veidojas trapecveida muskuļos, kāpņveida muskuļos, zem lāpstiņas esošos muskuļos.

Trapecveida muskulis ir liels, plats un spēcīgs, tā piestiprināšanās vietas ir pakausis, atslēgas kauls, lāpstiņa un kakla, augšējie krūšu skriemeļi. Spazms šajā muskulī izraisa sāpes virs atslēgas kaula, virs un zem lāpstiņas, tās var izstarot pa roku. Aina ļoti atgādina pleca locītavas iekaisumu, īpaši, ja rodas arī tirpšana rokā. Kādreiz sāpes var izstarot uz pakausi, deniņiem, aiz auss, uz apakšžokli, nereti maldinot arī ārstus par iespējamu sejas trīszaru nerva bojājumu. Sāpes pastiprinās, ja galvu cenšas pagriezt uz sāpīgo pusi, tās izstaro arī uz lāpstiņu.

Arī kāpņveida muskuļa spazms izpaužas kā sāpes lāpstiņas iekšpusē, var radīt nespēku plecā. Kādreiz tas izraisa sāpes krūškurvja priekšpusē, kas līdzinās sirdstriekas lēkmei, ja šis muskulis savilkts kreisajā pusē.

Zem lāpstiņas esošo muskuļu savilkums arī var atgādināt pleca locītavas bojājumu, jo sāpju dēļ pacients nevar pakustināt roku ne uz sāniem, ne uz aizmuguri.

Sāpes skaustā, kakla sānu daļā, kas izstaro no skausta līdz pat lāpstiņām, ir saistītas ar mugurkaula dziļo muskuļu spazmu. Nereti ir pat sataustāmi sāpīgi muskuļu savilkti mezgliņi gar mugurkaulu.

Ja strādāts, nesot smagumu izstieptās rokās, tas ilgstoši turēts vai celts uz augšu, sāpes mugurā starp lāpstiņām var rasties platā muguras muskuļa sasprindzinājuma dēļ.

Jostas daļā muskuļu spazms vērojams tieši gar mugurkaulu bojājuma pusē, bieži gan abpusēji, bet asimetriski. Aptaustot muguru, savilktā muskulī var sajust gan pretestību, gan dažreiz pat stingrus un sāpīgus kamoliņus vai joslas. Parasti spazms muguras dziļajos muskuļos  neizraisa sāpju izstarojumu uz kājām, taču var pastiprināt arī citas muguras patoloģijas ainu, kuras gadījumā iespējama nervu iesaistīšana.

Muguras lejasdaļas un sāpes muguras kakla daļā var provocēt fasešu locītavu patoloģija (fasetes ir mazas locītavas, kas atrodas starp muguras skriemeļu smailajiem izaugumiem). Šīs sāpes novēro, ja  mugurkaulam ir pārlieku liela slodze darbā, stāvot kājās vai ceļot lielus smagumus. Jau pats kairinājums fasešu locītavās var izraisīt sekundāru mugurkaula dziļo muskuļu spazmu, jo no fasetēm iestiepuma signāls informē, ka mugurkaula skriemeļu savstarpējās attiecībās ir kādas izmaiņas, kuras vajadzētu piekoriģēt. Organisms pats cenšas stabilizēt mugurkaulu, tādēļ rodas muskuļu spazms, kas fiksē mugurkaulu. Diemžēl šo sāpju novēršanai nepieciešams ilgāks laiks un paša cietēja lielāka iesaiste. Dažkārt ar pretsāpju līdzekļiem vien nepietiek.

Ja sāpes izstaro

Mugurkaula kanāla sašaurinājums (stenoze), spondiloze ar nervu atveru sašaurinājumiem, skriemeļu un starpskriemeļu disku izmaiņas, kas rada nervu struktūru kairinājumu un/vai saspiedumu, ir sāpes, kas jūtamas ne tikai bojājuma zonā, bet izstaro arī rokās vai kājās. Mēdz būt, ka sāpes izjūt kājā vai rokā, bet pati mugura nesāp. Dažkārt tas mulsina slimnieku, tomēr atbilst patiesībai. Ja ņem vērā, ka pat bez fiziskas slodzes mugurkaula garums diennakts laikā var mainīties par 1,5 centimetriem (no rīta garāks, vakarā īsāks), tad, cilājot smagumus, spraugas starp skriemeļiem noteikti kļūst mazākas. Samazinoties spraugai starp skriemeļiem, sašaurinās atvere, caur kuru iznāk nerva saknīte. Ja šajā vietā saknīte tiek kairināta, rodas sāpes, bet, ja saknīte tiek piespiesta, rodas arī jušanas traucējumi un vājums nerva inervācijas zonā ķermenī. 

Kā novērst sāpes?

Ir labi zināt, kāpēc rodas sāpes, bet daudz labāk, ja zināms, kā tās var novērst. Pavasarī, sakopjot savu dārziņu, mēdzam teikt: ko sēsi, to pļausi. Šo teicienu var attiecināt uz veselību. Pirms plānotas neierastas fiziskās slodzes organismam varētu uzdāvināt rīta rosmi ar stiepjošajiem vingrojumiem. Tā kā slodzes ietekmē spraugas starp skriemeļiem samazinās, ir lietderīgi tās palielināt jau pirms slodzes. Arī pabeidzot darbu, kamēr vēl nav izveidojies pamatīgs muskuļu spazms un pietūkušas mugurkaula fasešu locītavas, ļoti ieteicams pastiept mugurkaulu. Stiepšanās pamatprincips: rokas stiept uz augšu, bet papēžus uz leju. Vislabāk to darīt guļus uz muguras, taču izņēmuma kārtā var arī stāvot, pārmaiņus stiepjot vienu, tad otru  ķermeņa pusi. Atceroties, ka svarīga ir nevis liekšanās uz sāniem, bet gan stiepšanās uz augšu.  

Lai izvairītos no karpālā kanāla sindroma, kura iemesls ir nerva saspiešana pēc neierastas fiziskas slodzes, ļoti svarīgi ir darīt visu iespējamo, lai noņemtu tūsku. Pirmām kārtām palīdzēs plaukstas locītavas mazkustīguma (imobilizācijas) nodrošināšana. Dažreiz to panāk, izmantojot elastīgo saiti, taču daudz labāk ir lietot specifiskas ortozes, jo ar elastīgo saiti var papildus saspiest locītavu un pastiprināt nevēlamo efektu. Šajā situācijā  imobilizācija jāpanāk ar masu, apjomu, lai grūtāk kustināt plaukstas locītavu, nevis ar spiedienu. Tūsku labi palīdz mazināt sālsūdens kompreses. Ūdenī izšķīdušā sāls lielā koncentrācija piesaista šķidrumu, mazinot šķidruma daudzumu muskuļu cīpslu somiņās. Līdzīgu efektu nodrošina arī spirta šķīduma (aptuveni 40%) kompreses.

Ja nepieciešama terapija

Ja sāpes nav izdevies novērst, svarīgi atcerēties, ka pirmajās trijās dienās nevajadzētu sāpošo vietu sildīt vai karsēt, jo tas palielina tūsku bojātajā zonā. Nevajadzētu veikt masāžu, manuālo terapiju vai slinga terapiju, jo tas var pastiprināt muskuļu spazmu un sāpes. No fizikālajām procedūrām akūtā periodā palīdzēs tikai magnetoterapija, kas mazina tūsku; citas fizikālās procedūras nebūs efektīvas un var izraisīt pat pretēju efektu.  

Kakla daļas sāpju gadījumā vēlams nēsāt mīksto apkaklīti (fiksatoru), kas ierobežo galvas kustīgumu un mazina noslogojumu, tādējādi atslābinot muskuļus. Līdzīga fiksācija lietojama arī muguras jostas un krustu daļas sāpju gadījumā. Ar šo apkaklīti vai jostu staigā akūtā perioda pirmajās trīs līdz piecās dienās, guļus stāvoklī tās noņemot (izņēmums pēc ārsta rekomendācijas ir kakla mīkstā fiksācija). Turpmākā periodā šīs fiksācijas lieto slodzes laikā.  Kādreiz fiksāciju, īpaši jostas daļas korseti, slodzes laikā iesaka lietot vairākus gadus. 

Ja sāpju remdēšanai lietojami medikamenti, svarīgi ievērot diennaktī pieļaujamo devu un zāļu lietošanas ilgumu. Bezrecepšu medikamentam ibuprofēnam ir gan pretsāpju, gan pretiekaisuma efekts, taču, ja tas nedod vēlamo rezultātu, pievienojami vēl citi pretsāpju līdzekļi (paracetamols, citi analgētiķi). Svarīgi ņemt vērā, ka mājās jau iepriekš esošie pretiekaisuma līdzekļi (zāļu lietošanas instrukcijās tos apzīmē kā NSPL), ko ārsts kādreiz izrakstījis, lietojot kopā ar ibuprofēnu vai aspirīnu, pastiprina viens otra darbību ne tikai pozitīvā ziņā, bet arī ar izraisītajiem blakusefektiem, un var radīt citas veselības problēmas. Uzmanīgi šie pretsāpju preparāti jālieto, ja iepriekš nozīmēti medikamenti, kas šķidrina asinis.

Muskuļu spazma mazināšanai nepieciešamie medikamenti pieejami tikai ar recepti, taču izmisuma gadījumā, kad ārsts un recepte nav pieejama, kādreiz palīdz drotaverīns kombinācijā ar magnija preparātiem.

Daudz labāku  pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu lietošanas efektu var sasniegt, ja papildus lieto B grupas vitamīnus. Katram B grupas vitamīnam (B1–B12) organismā ir sava funkcija attiecībā, bet liela daļa no tiem piedalās nervu šķiedras mielīna veidošanā un arī nodrošina normālu vielmaiņu nervu šūnās.  

Nenodarbojies ar pašārstēšanos, jo tā var ielaist arī nozīmīgākus veselības traucējumus. Mīli savu ķermeni un rūpējies par to sadarbībā ar savu ārstu un farmaceitu!

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Reimatoloģija / kaulu, locītavu un saistaudu slimības":

Uzņēmumi nozarē "Reimatoloģija / kaulu, locītavu un saistaudu slimības"

Gončara V. ārsta traumatologa-ortopēda prakse

Gončara V. ārsta traumatologa-ortopēda prakse

Dr. Valdis Gončars ir ārsts traumatologs-ortopēds ar ilggadēju pieredzi. LU pasniedzējs un pētnieks ortopēdijas nozarē. Strādā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā un privātpraksē poliklīnikā Via Una, Rīgā, Katrīnas dambis 10. Dr. Valdis Gončars specializējas lielo locītavu endoprotezēšanā, locītavu deformāciju un kaulu deformāciju ārstēšanā, artroskopiskā ķirurģijā, pēdu deformāciju korekcijā un pēdas ķirurģijā. Ārsts savā darbā praktizē locītavu bioloģiskās ārstēšanas metodes - nātrija hialuronāta injekcijas šūnu terapiju, kā arī augšanas faktoru injekcijas locītavu deformāciju ārstēšanai.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Refleksoloģija jeb dzīves enerģijas iekustināšana

Refleksoloģija jeb dzīves enerģijas iekustināšana

Sens ķīniešu sakāmvārds vēsta, ka smaids cilvēkam sākas no pēdām. Tā ir patiesība! Pieskaroties pēdām, notiek iedarbība uz refleksu zonām, kas ir saistītas ar noteiktiem iekšējiem orgāniem, dziedzeriem un audiem, un, lutinot un masējot pēdas, mēs varam ietekmēt arī mūsu garīgo veselību. 

Sejas aizsargvairogi, bezkontakta dezinfekcijas stends – latvieši pandēmijas laikā ražo modernus aizsarglīdzekļus

Sejas aizsargvairogi, bezkontakta dezinfekcijas stends – latvieši pandēmijas laikā ražo modernus aizsarglīdzekļus

Disinfeq komanda piedāvā modernus augstas kvalitātes sejas vairogus, drošības barjeras un jau drīzumā prezentēs īpašu jaunumu – bezkontakta dezinfekcijas stendu.  

Video

Ārsti aicina visus Latvijas iedzīvotājus būt uzmanīgiem svētku brīvdienās (VIDEO)

Ārsti aicina visus Latvijas iedzīvotājus būt uzmanīgiem svētku brīvdienās (VIDEO)

Ārsti Pēteris Apinis, Andrejs Ērglis un Roberts Fūrmanis sirsnīgi uzrunā visus Latvijas iedzīvotājus par to, ko ikvienam svarīgi atcerēties svētku brīvdienu laikā. Roberts Fūrmanis, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, anesteziologs, reanimatologs: "Mums priekšā ir daudz skaistu dienu, siltas, patīkamas dienas, taču es aicinu Latvijas iedzīvotājus šīs dienas nepadarīt par traģēdiju."

Produktu testi

Testa rezultāti: Soluro® DUO ar D-mannozi – dubulttrieciena produkts urīnceļiem

Testa rezultāti: Soluro® DUO ar D-mannozi – dubulttrieciena produkts urīnceļiem

Maijā medicine.lv sadarbībā ar Latvijas farmācijas uzņēmumu "Solepharm Pharmaceuticals" piedāvāja testēt uztura bagātinātāju – Soluro® DUO ar D-mannozi urīnceļu veselībai.

"Spasmoil" – dabīgs risinājums vēdera diskomfortam

"Spasmoil" – dabīgs risinājums vēdera diskomfortam

Jūnijā medicine.lv sadarbībā ar Latvijas farmācijas uzņēmumu SIA "Lotos Pharma" piedāvā testēt dabīgu līdzekli vēdera disomforta mazināšanai "Spasmoil".

VENOLUX – uztura bagātinātājs un gels nogurušām kājām

VENOLUX <b>– </b>uztura bagātinātājs un gels nogurušām kājām

Jūnijā medicine.lv sadarbībā ar SIA SILVANOLS piedāvā testēt VENOLUX kapsulas un VENOLUX gelu - kāju vieglumam un labai vēnu veselībai ilgtermiņā.

Uzņēmējs runā

Licencēta jauna studiju programma – Optometrija

optometrista_asistents_majaslapa

2020. gada maijā Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža ir licencējusi pavisam jaunu studiju programmu "Optometrija" – to absolvējot, students iegūst kvalifikāciju "Optometrista asistents".

Uzņēmums, kura darbības sfēra var būt līdziga raksta tematikai:

Gončara V. ārsta traumatologa-ortopēda prakse

Gončara V. ārsta traumatologa-ortopēda prakse

Darba laiks

  • P.-
  • O.-
  • T.-
  • C.1600-1900
  • P.1500-1700
  • S.-
  • Sv.-
  • Maksas konsultācijas katru ceturtdienu

Apraksts

Dr. Valdis Gončars ir ārsts traumatologs-ortopēds ar ilggadēju pieredzi. LU pasniedzējs un pētnieks ortopēdijas nozarē. Strādā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā un privātpraksē poliklīnikā Via Una, Rīgā, Katrīnas dambis 10. Dr. Valdis Gončars specializējas lielo locītavu endoprotezēšanā, locītavu deformāciju un kaulu deformāciju ārstēšanā, artroskopiskā ķirurģijā, pēdu deformāciju korekcijā un pēdas ķirurģijā. Ārsts savā darbā praktizē locītavu bioloģiskās ārstēšanas metodes - nātrija hialuronāta injekcijas šūnu terapiju, kā arī augšanas faktoru injekcijas locītavu deformāciju ārstēšanai. 
Vairāk

Atslēgvārdi

Valda Gončara privātprakse, ārstu privātprakses, Valdis Goncars,
Valdis Gončars, ārsts, pieredzējis ārsts, labs ārsts, labs ārsts Rīgā,
ārsts traumatologs, trumatoloģija, traumatologs, labs traumatologs,
traumatologi, traumatologi Rīgā, traumatologs Rīgā, labs traumatologs Rīgā,
traumatologa konsultācija, traumatologs ortopēds, labs traumatologs ortopēds,
traumatologs ortopēds Rīgā, traumatoloģijas, ķirurgs, labs ķirurgs,
ķirurgs Rīgā, labs ķirurgs Rīgā, ķirurģija, ķirurgs Gončars,
ārsts ortopēds, ortopēds, labs ortopēds, ortopēds Rīgā, ortopēdija,
ķirurgs ortopēds, labs ķirurgs ortopēds, saišu plastikas operācijas,
pēdu deformāciju operācijas, artroskopija, ceļa locītavas artroskopija,
locītāvu bioloģiskās ārstēšanas metodes, locītavu endoprotezēšana,
locītavu endoprotezēšana Rīgā, pēdas ķirurģija, pēdas ķirurģija Rīgā,
labs pēdas ķirurgs, pēdas korekcija, hialuronskābes injekcijas šūnu terapija,
hialuronskābes injekcijas, šūnu terapija, augšanas faktoru injekcijas
locītavu deformāciju ārstēšanai, artroskopiskā ķirurģija,
artroskopiskā ķirurģija Rīgā, locītavu injekcijas, ceļa un
gūžas locītavu endoprotezēšana, ceļa locītavu endoprotezēšana,
gūžas locītavu endoprotezēšana, ceļa un gūžas locītavu endoprotezēšana Rīgā,
artrožu un locītavu sāpju ārstēšana, locītavu sāpju ārstēšana,
ceļa locītavu sāpju ārstēšana, artrožu un locītavu sāpju ārstēšana Rīgā,
locītavu bioloģiskās ārstēšanas metodes, endoprotezēšana,
endoprotezēšana Rīgā, gūžas locītavas endoprotezēšana, gūžas
locītavas endoprotezēšana Rīgā, ceļa locītavas endoprotezēšana,
ceļa locītavas endoprotezēšana Rīgā, gūžas endoprotezēšana,
gūžas endoprotezēšana Rīgā, meniska operācija, meniska, meniska operācija Rīgā,
menisks, menisks operācija, menisks operācija Rīgā, gūžas operācija,
locītavas, gūža, ceļa locītava, gūžas operācija Rīgā, krusteniskās
saites operācija, krustenisko saišu ārstēšana, krustenisko saišu
traumu ārstēšana, osteoartrīts ārstēšana, osteoartrīta ārstēšana,
sāpes locītavās ārstēšana, locītavu sāpes ārstēšana, artoze ārstēšana,
artrīts ārstēšana, artrīta ārstēšana, ceļgala saites ārstēšana,
ceļa locītavas traumas ārstēšana, pēdas deformācija, locītavu
deformācijas novēršana, mehāniski bojājumi, sporta traumas,
sporta ārsts, kaulu lūzumi, ārsta konsultācijas, sāpju ārstēšana,
lielo locītavu endoprotezēšana, lōcītavu artropiskā ķirurģija,
pēdas kaulu deformācija, pēdas kaulu deformācijas korekcija,
pēdas kaulu deformācijas ārstēšana, poliklīnika VIA UNA, GO-ON injekcijas,
procedūru kabinets.
Vairāk

Saistītie resursi

Foto 5

Traumatologs ortopēds Valdis Gončars, ķirurgs Rīgā, ķirurgs ortopēds, veic locītavu endoprotezēšanu Rīgā, artroskopisko ķirurģiju, pēdu ķirurģiju

Mājas lapa internetā