medicine.lv skaitļos

Lietotāji online283
Aktīvie uzņēmumi12813
Nozares raksti12233
Ekspertu atbildes21477
Psihoterapija / psihiatrija: medicine.lv
Daudz dažādu simptomu - vai veģetatīvā distonija?
Labdien! Jau ilgāku laiku ir grūtības norīt ēdienu, liekas, ka process apstājas un tad mazliet ir panika, bet vienmēr kaut kā izdodas. Ir kamols kaklā arī, mēdzu mirkšķināt acis un kustināt ausis, raukt pieri. Citreiz arī atraugājoties ēdiens vai skābums uznāk līdz rīklei. Pa retam arī uznāk sirds skriešana mežonīgā tempā, kas pāriet. Ir grūti arī ievilkt elpu, caur žāvām var, bet ne vienmēr. Vai tā varētu būt veģetatīvā distonija vai kaut kas cits? Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Spriežot pēc simptomiem, iespējams, tā ir veģetatīvā distonija, bet ir jāveic izmeklēšana, lai varētu precīzi uzstādīt diagnozi. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Jums nevajadzētu nodarboties ar pašdiagnosticēšanu iespējamai slimībai. Ir jāvēršas pie speciālista. Iesakām vispirms apmeklēt savu ģimenes ārstu, kurš Jums palīdzēs noskaidrot, pie kāda tieši speciālista Jums doties pēc palīdzības....
Kā ārstēt seksuālo atkarību?
Labdien! Esmu seksuāli atkarīgs. Ģimene jūk ārā, darbā arī tūlīt būs problēmas. Mani interesē tikai sekss - masturbēt katru dienu, izmantoju prostitūtu pakalpojumus, skatos pornofilmas, sekss ar sievu ir katru dienu un pat vairāk. Kļūstu agresīvs, esmu sācis bieži lietot alkoholu utt. Kur meklēt palīdzību? Varbūt nepieciešama arī pāra terapija? Sieva ir gatava palīdzēt un atbalstīt. Paldies!
Atbild:
D. Balodis
Labdien! Ar seksuālām atkarībām diez vai kāds nodarbojas tieši. Pāru terapija būtu labs risinājums, bet vajadzētu paskatīties pie endokrinologa, kas notiek ar dzimumhormoniem, to līmenis varētu būt paaugstināts un tas var izsaukt pastiprinātas seksuālas vēlmes. Ar cieņu,...
Vai tas ir trauksmes sindroms vai kas cits?
Labdien! Kopš aprīļa nomāc iekšēja trauksme/nemiers. Sākās ar "tirpuļojošu" sajūtu krūtīs pie pusdienu galda - iekšēja trauksme un paātrināta sirdsdarbība, kas eskalējās uz sliktu pašsajūtu. Pieceļoties kājās, pastaigājot, sajūta mazinājās un pārgāja. Kopš tā laika jūtos kā izsists no sliedēm. Cīnos arī ar sociālu nemieru - izvairos no publiskām/sabiedriskām vietām. Piemēram, nevaru īsti nosēdēt teātra izrādē, jo sāk pārņemt ''slikta pašsajūta'', kas izpaužas roku svīšanā, paātrinātā sirdsdarbībā un sajūtā, ka kuru katru brīdi ar mani kaut kas varētu notikt - zaudēt samaņu u.tml. Kopsummā mājās jūtos krietni labāk, taču, arī esot mājās, mēdzu saskarties ar ''dīvainu sajūtu'', it kā kaut kas nebūtu līdz galam kārtībā - neskaidrāka galva u. tml. Pirms gandrīz nedēļas uznāca arī tāds kā nervozs krateklis, kur viss ķermenis sāka nekontrolējami viegli raustīties. Pacēlās arī asinsspiediens uz ~156/90. Iedzēru 1 "Lexotanil", pēc kā simptomi 10-15 minūšu laikā mazinājās, tai skaitā asinsspiediens samazinājās uz ~133. Vai tas izklausās pēc kāda trauksmes sindroma vai kā cita? Esmu bijis uz ehokardiogrāfiju (viss kārtībā), galvas un kakla doplerogrāfiju (viss kārtībā), magnētisko rezonansi galvas smadzenēm un kakla daļai, kur slēdziens sekojošs: -------------------- Kakla fizioloģiskā lordoze saglabāta, ar nelielu izliekumu pa kreisi, apakšējā daļā. Mugurkaula iniciālas deģeneratīvas pārmaiņas, nedaudz saasinātām skriemeļu ķermeņu kontūrām. Starpskriemeļu diski ar dehidratāciju, saglabāta augstuma. Pastiprinātus disku dorsālus izvelvējumus kanālā, kas radītu ietekmi uz durālo maisu kakla daļā neredz. Viegls foramināls sašaurinājums labā pusē C4-C5, C5-C6 līmenī. TH2-TH3 diska lēzena protrūzija, paramediāni labā pusē, līdz 3,00 mm, ar nelielu iespiedumu durālā maisa priekšējā kontūrā. Muguras smadzenēs kakla daļā patoloģiskus perēkļus struktūrā neredz. -------------------- Darbs pie datora, ilgas stundas pavadu sēdus. Esmu arī pamanījis, ka vakarpusē jūtos možāks/galva paliek skaidrāka. Vai tas izklausās pēc pastāvīgas trauksmes/nemiera izpausmēm? Ko Jūs ieteiktu darīt? Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre
Labdien! Pēc apraksta atbilst trauksmes, panikas, veģetatīvas somatoformas disfunkcijas pazīmēm. Būtu vēlams vērsties pēc palīdzības pie psihiatra, jo aprakstītie simptomi ir jāvērtē kompleksi konsultācijas laikā. Iespējams, radīsies lielāka skaidrība par kopsakarībām simptomu izpausmē, to rašanās iemesliem un sekām, lai veidotu kompleksu pieeju ārstēšanā - gan ar medikamentiem pie nepieciešamības, gan pašpalīdzības metodēm. Taču vispirms būtu jārealizē sakārtots dienas režīms - konkrētas...
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, ārste-psihiatre
Labdien! Izskatās pēc veģetatīvās nervu sistēmas problēmām. Ieteicama konsultācijas pie ārsta - psihiatra. Uz konsultāciju pie psihiatra var pierakstīties, zvanot uz tālruni 27088877. Sīkāku informāciju var apskatīties www.vs888.lv. Ar cieņu,...
Vai izdegšana var būt vainojama pie attiecību pasliktināšanās?
Labdien! Ir problēmas attiecībās - mans draugs ir zaudējis šo te ''mīļuma'' sajūtu, nezinu, kā lai to nodefinē. Tādā līmenī, ka rodas sajūta, vai būt ar mani kopā. Cik zinu, šādi mirkļi attiecībās var būt, bet šis velkas jau kādu laiku, viņš jūtas ļoti izdedzis. Viņš pastāvīgi jūtas slikti. Viņš pēc dabas ir perfekcionists, pedants, liels karjierists un raujas ''melnās miesās'', lai sasniegtu karjeras kāpumu. Pēdējā laikā tas viss ir bez rezultātiem, viņš ir pārguris. Darbus apvieno ar mācībām. Pa nakti dažkārt jāstrādā, tad atbrauc brīvdienā, paguļ dažas stundas un laižas darīšanās tālāk. Dzīvo vienā istabā ar cilvēku, kurš bieži krīt uz nerviem, bet nav naudas, lai dzīvotu savādāk. Pirms laika mums bija nopietnas problēmas, kas vilkās apmēram pusgadu. Šo problēmu sakarā esam ļoti daudz rājušies, es visvairāk. Tad arī šīs tukšās sajūtas vienam pret otru bija, protams, daudz. Taču tagad it kā viss ir kārtībā, ja neskaita manas daudzās prasības un dusmas, par ko esmu savukārt dusmīga uz sevi, jo zinu, ka, lai arī viņa rīcība nav bijusi diez ko laba, es, manuprāt, par daudz viņu stostu, kas, iespējams, arī viņu noēd. Viņam gribas visu, kā labāk. Viņam ir daudz vainas apziņas par to, kāds bijis pret mani, saka, ka es viņam esmu pārāk laba. Par to, ka nedzīvojam kopā, kā gribējām, par ko viņa vīrieša instinkts (nest finansiālu atbildību) un viņa pašapziņa, protams, arī cieš. Šobrīd viņš ir pilnīgi ''nost''. Pret mani vairākas nedēļas neko nejūt. Negrib par to runāt, bet nākot galvā visādas sliktas domas - kā būtu bez manis u.tml. Tā kā abi esam jauni un ar ne to lielāko pieredzi, es vēlējos atrast un, iespējams, apstiprināt atbildi man esošajam jautājumam - vai izdegšana un šīs visas vainas apziņas var būt par iemeslu tam, ka pret mani neko nejūt? Paldies!
Atbild:
Beāte Šternberga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste
Labdien! Attiecību problēmu risināšanā vislabāk palīdzēs psihologs, kurš konsultē ģimenes. Viņš arī palīdzēs tikt skaidrībā, vai tiešām visu kopdzīves problēmu pamatā ir izdegšana, kā arī kopā ar Jums meklēs situācijas risinājumu, jo nepietiks vien ar apstiprinošu vai noliedzošu atbildi uz Jūsu uzdoto jautājumu. Ja rodas sūdzības par veselību, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā nosūtīs Jūs pie speciālista....
Vai ir normāli, ka trauksmes ārstēšanai izraksta epilepsijas zāles?
Labdien! Jau ilgu laiku, no skolas laikiem, mokos ar trauksmi. Nu jau ir par traku. Nevaru piemeklēt zāles. Gribēju ko vieglu. Padzēru "Spinomin", nelīdz, padzēru "Adaptol", arī nepalīdz, "Noofen" arī. Tagad ieteica "Trileptal". Bet lasu, ka tās ir epilepsijai. Bail pat dzert. Bet padzēru, liekas, ka trauksme ir mazinājusies. Bet tāpat baidos dzert šīs zāles, ka nepiemetas epilepsija vai kas cits. Vai trauksmes ārstēšanai ir normāli, ka izraksta epilepsijas zāles? Vēlos atrast tādu līdzekli, kas ārstē trauksmi, bet nebojā redzi un atmiņu, un apetīti, jo no visām lietotajām zālēm nenormāli pieauga apetīte. Paldies!
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Par vienu un to pašu ārstniecības līdzekļu pielietojumu dažādās medicīnas nozarēs ne vienmēr var gūt pietiekamu priekšstatu, lasot pievienotās lietošanas instrukcijas. Ir tādas zāles, kas vienlaikus tiek izmantotas kādā specialitātē vienu traucējumu ārstēšanai, bet tām ir pierādījumos balstīts efekts arī citā nozarē. Spilgts piemērs ir antidepresants "Duloxetunum", kas vienlaikus ir ļoti efektīvs arī diabētiskās perifēriskās neiropātijas izraisītu sāpju ārstēšanai. Daudzi no...
Kādu speciālistu izvēlēties ar šādām problēmām?
Labdien! Meklējot internetā speciālistus, mazliet apjuku par to, kas man būtu vajadzīgs visvairāk, proti, Latvijā, cik noprotu, ir iespēja ar ģimenes ārsta norīkojumu tikt pie klīniskā psihologa. Bet tas neattiecoties uz konsultatīvajiem psihologiem. Kā šie psihologi atšķiras? Man kopš bērnības ir obsesīvi kompulsīvie traucējumi un “maladaptive daydreaming” (neatradu latvisko nosaukumu), no kura, savukārt, man sākusies derealitāte pēdējā pusgada laikā. Tās ir lielās problēmas, kuras velkas man līdzi gadiem un kurām es ilgi nevarēju atrast atbildi. Tas radies laikā, kad man bija problēmas ģimenē, precīzāk, problēmas ar tēti. Tētis man vienmēr bijusi jūtīga un īpaša tēma. Dēļ tēta man ir arī zems pašvērtējums un daudzas šīs “mazvērtības” izpausmes sāk parādīties ikdienā daudz. Esmu nolēmusi sākt tam ķerties klāt un ķidāt bērnības traumas, jo nu man šis viss ir pamatīgi apnicis. Es meklēju bezmaksas psihologa opcijas. Kur tādas es varu dabūt? Man ir 17 gadi. Varbūt man būtu arī psihiatrs vajadzīgs vai kāds no psihologa vai psihoterapeita pakalpojumiem? Paldies!
Atbild:
Inese Zārdiņa, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Diagnostikas un rehabilitācijas daļas vadītāja
Labdien! Ir ieteicams vispirms vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtēs sūdzības un izlems, kāda palīdzība turpmāk nepieciešama. Bet var vērsties arī tieši pie mums. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā visi psihologi ir klīniskie psihologi. Nepieciešamo ārstniecības programmu, ietverot tajā arī klīniskā psihologa apmeklējumu un citus izmeklējumus diagnozes precizēšanai, izveido psihiatrs pirmās konsultācijas laikā, un šo ārstniecību apmaksā no valsts budžeta. Psihiatrs ir tiešās...
Kādas ir alternatīvas lietotajām zālēm miega un garastāvokļa uzlabošanai?
Labdien! Esmu ilgus gadus lietojusi Kventiaksu - gan kā miega, gan kā garastāvokli uzlabojušu līdzekli. Gadu gaitā Kventiakss ir pamatīgi iedragājis sirds veselību, man miera stāvoklī vairākas reizes dienā pulss ir krietni pāri 100 sitieniem! Dažreiz ir pavisam zems pulss. Sakarā ar to man ir norīkojums uz 24 stundu holtermonitoringu. Kardiologs pateica, ka pēc rezultātu saņemšanas jāierodas pie viņa uz pieņemšanu ar visām zālēm, kuras es lietoju. Lasīju Kventiaksa instrukciju un tur tiek rakstīts tieši tas, kas man ir ar sirdi. Aizvietot ar analogiem ir neloģiski, jo tie arī nopietni traucē sirdsdarbību. Ko Jūs varētu ieteikt miegam un garastāvokļa uzlabošanai, lai sirdsdarbība netiktu traucēta? Varbūt pa šiem gadiem ir kāds jauns līdzeklis apritē, vai arī kāds cits, kas glābs manu sirdi? Bez miega līdzekļiem es nevaru iemigt, un pa vidu vēl depresija traucē. Manu diagnozi neviens konkrēti pareizi nevarēja nosaukt, bet tika nolemts, ka man ir bipolārie traucējumi. Es ļoti gaidu pieredzējuša speciālista ieteikumu. Mūsu psihiatre ir pavisam jauna, neilgi strādā šajā specialitātē. Ļoti ceru un gaidu Jūsu atbildi! Paldies!
Atbild:
Baiba Brokāne-Čekstere, ārste-psihiatre
Labdien! Caur internetu, bez speciālista - psihiatra konsultācijas uz Jūsu jautājumiem diemžēl atbildēt un ieteikt citus medikamentus nevar. Ja ir kas neskaidrs par uzstādīto diagnozi, varat apmeklēt citu speciālistu. Ar cieņu,...
Atbild:
Dace Simsone, ārste-psihiatre
Labdien! Lai pārrunātu konkrētu medikamentu maiņu, būs tomēr nepieciešama klātienes, personīga konsultācija pie psihiatra. Ja nav pārliecības par šo psihiatru, kas Jūs ir konsultējis, jādodas pie cita. Attālināti, tikai no apraksta, terapiju nevar nozīmēt....
Atbild:
Beāte Šternberga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste
Labdien! Pēc kardiologa apmeklējuma ar saņemto slēdzienu ieteicams doties pie psihiatra, lai speciālists iepazītos ar informāciju par Jūsu veselību, Jūsu sūdzībām un varētu piemeklēt nepieciešamo terapiju....
Kāpēc pie liela stresa pazūd spēja kustēties?
Labdien! Kāda varētu būt mana diagnoze, ja lielā stresā pazūd spēja kustēties? Kustināt varu tikai acis. Piemēram, uzbrūkot varmākam, palieku pēdējās kustības pozā un nespēju neko pakustināt, pilnībā pazūd arī balss. Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre
Labdien! Tā ir dabiska, instinktīva ķermeņa reakcija uz briesmām. Klasiski izšķir 3 šādas reakcijas uz briesmām: cīņa, bēgšana, sastingšana. Jūsu ķermenis instinktīvi izvēlas sastingumu. To zinot, varat ne tikai stresainās situācijās trenēties šo sastingumu vairāk apzināties, bet arī uztrenēt veidus, kā ātrāk mazināt šo nekustīgumu, sastingumu....
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Diemžēl caur interneta uzstādīt diagnozes nevar. Ieteicama vizīte pie neirologa vai pie psihiatra. Ar cieņu,...
Vai veģetatīvā distonija var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos?
Labdien! Man ir 32 gadi. Ar veģetatīvo distoniju jau cīnos 5 gadus. No rīta pieceļoties jau ir nemiers un paaugstināts asinsspiediens 147/80, pulss 67 (dzeru asinsspiediena zāles 2,5mg/0,625). Darot parastus ikdienas darbus, jūtu, ka paliek dulla galva un sākas panika, asinsspiediens tajā brīdī paceļas jau līdz 160/88, bet, pasēžot 10 minūtes, nokrīt līdz 143/76. Vai to tiešām izraisa VĢ vai jāmeklē cita vaina? Nostaigāju 24 stundas ar asinsspiediena monitorēšanu, pa dienu vidējais asinsspiediens ir 146/80, bet līdzko aizmiegu, tas ir perfekts ,un dienas vidējais mērījums ir labs. Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste-psihiatre
Labdien! Stress ir paaugstināta trauksme, veģetatīvā distonija tai skaitā, kas var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos. Tas jāārstē kompleksi, bet pamatā veģetatīvā distonija ir nemiers. Ar cieņu,...
Atbild:
Veselības salons 88
Labdien! Ja ir pārbaudīta sirds, sirds asinsvadu sistēma un problēmas nav atklātas, tad Jūsu minētās sūdzības patiešām var izraisīt veģetatīvā distonija. Tad ir jābaro, jāstiprina, jānomierina veģetatīvo nervu sistēmu, kā arī pēc palīdzības var vērsties pie psihiatra, kas strādā ar veģetatīvo distoniju. Mūsu medicīnas iestādē strādā ārsts - psihiatrs, kas palīdz veģetatīvās distonijas pacientiem. Tāpat varam piedāvāt veikt vispārēju organisma izmeklēšanu, kuras laikā mēs varēsim saprast, vai pie...
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Trauksme un baiļu sajūtas pamatā mums ir dotas, lai mēs varētu izdzīvot kādās bīstamās situācijās: “sist vai bēgt”. Šādās situācijās organismā notiek dažādu ķīmiski aktīvu vielu, tajā skaitā arī adrenalīna, izsviede, lai to nodrošinātu. Tas nosaka asinsspiediena paaugstināšanos un sirdsdarbības pastiprināšanos. Ja cilvēks sirgst ar kādiem trauksmes traucējumiem, nestabils spiediens vai sajūta, ka zāles īsti nedarbojas, nav reta parādība. Noteikti nepieciešama trauksmes traucējumu...
Vai šizofrēnija?
Labdien! Vai būtu pamats domāt, ka man ir šizofrēnija, ja vairāk nekā gadu man ir paniskas bailes no zirnekļiem? Tās izpaužas kā histēriska raudāšana, ir bailes, ka tie mani nogalinās. Vai būtu pamats domāt, ka man ir šizofrēnija, ja nepārtraukti ir domas, ka mani kāds nolaupīs, vai, kad tumsā eju iekšā savā mājā, tur kāds būs un mani nogalinās? Pirms 2 gadiem es nebaidījos staigāt viena pati, tagad es, ieejot mājās, no tās nevaru otrreiz iziet, jo man ir šīs domas. Cilvēki smejas par manām bailēm un domām, sakot, ka vienkārši jāpārstāj šādi domāt, bet tā nav lieta, ko varu kontrolēt. Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste-psihiatre
Labdien! Šizofrēnijas diagnozi nevar uzstādīt no konkrētas fobijas, kas pēkšņi radusies. To jāvērtē kontekstā ar brīdi, kad tas notiek, citiem dzīves notikumiem, veselības stāvokli kopumā, kā arī, iespējams, citiem simptomiem. Vislabāk būtu vērsties pie psihiatra uz konsultāciju klātienē. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Bailes no zirnekļiem jeb arahnofobija ir viena no visizplatītākajām fobijām pasaulē un noteikti pati par sevi neliecina par šizofrēnijas esamību. Fobijas jeb bailes no kaut kā nav racionālas, cilvēks to apzinās, bet ar saprašanu vien nepietiek, lai tiktu no tām vaļā. Var sākt ar konsultāciju pie psihologa vai psihoterapeita, lai noteiktu labāko ārstēšanas taktiku. Ja ar nemedikamentozām metodēm netiek panākts nepieciešamais efekts (tas noteikti prasīs laiku) vai ja arahnofobiju pavada vēl citi...
Ko nozīmē vaskulāra encefalopātija?
Labdien! Vēlējos uzzināt, ko nozīmē vaskulāra encefalopātijas aina? Vai tā ir vaskulāra demence vai ir nianses, kas atšķir šīs slimības? Cik ātri (aptuveni) progresē slimība? Kā tā izpaužas? Vai ir iespējams, ka cilvēks pilnīgi izmainās, paliek bailīgs, reti vai vispār neiziet ārā no mājām, sākas smaga depresija, nemaz neapzinoties, ka viņam ir šī slimība? Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Vaskulāra encefalopātija nozīmē, ka asinsvadu sieniņu apkaļķošanās dēļ, bieži arī aterosklerozes dēļ, tiek traucēta smadzeņu asins apgāde, kā rezultātā rodas smadzeņu darbības traucējumi, pasliktinās atmiņa un koncentrēšanās spējas, kas izraisa arī grūtības pareizi novērtēt apkārtējo situāciju un arī savas slimības apzināšanos. Šie traucējumi vieglākos gadījumos ir niecīgi un slimnieks viegli piemērojas apstākļiem. Ir novērojamas pārmaiņas personībā. Dziļākas encefalopātijas...
Vai no baktērijām var rasties halucinācijas?
Labdien! Kādas halucinācijas cilvēkam var rasties no baktērijām, piemēram, no tādām, kas radušās uz ilgstoši virtuves izlietnē stāvējušiem nenomazgātiem traukiem? Vai var rasties, piemēram, tādas halucinācijas, kuras var likt domāt, ka kāds ir man kaut ko sliktu izdarījis, vai ka kādam pret mani ir kādi slikti nolūki? Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Netīri trauki neizraisa halucinācijas. Ar cieņu,...
Atbild:
Beāte Šternberga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste
Labdien! Baktērijas halucinācijas nerada. Bet, ja ir pastiprināts aizdomīgums, kas rada trauksmi, vispirms ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, izstāstīt savas sajūtas, kurām pamatā varētu būt arī kādi dzīves sarežģījumi un to radītais stress. Ģimenes ārsts tad pateiktu, kurp doties – pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra – jautājuma detalizētākai izvērtēšanai....
Vai slimnīcai ir pienākums piesaistīt psihologu vai psihoterapeitu pacientam, kurš ir iestājies stacionārā ar pamatslimību un ļoti smagu depresiju?
Labdien! Vai slimnīcai ir pienākums piesaistīt psihologu / psihoterapeitu pacientam, kurš ir iestājies stacionārā ar pamatslimību un ļoti smagu depresiju? Cilvēks dēļ depresijas pret ārstēšanu izturas noraidoši. Cik es zinu, pacientam ar smagu depresiju parasti būtu jābūt pieejamai psiholoģiskai palīdzībai. Kā vispār tādos gadījumos notiek ārstēšana, kad pacients vienu dienu izturas noraidoši, nākamajā dienā, piemēram, pozitīvi? Paldies!
Atbild:
Evija Rozenlauka, klīniskā un veselības un konsultatīvā psiholoģe, kā arī eksistenciālās psihoterapijas speciāliste
Labdien! Ja pacients iestājies slimnīcā ārstēt pamatslimību, ārstējošais ārsts pamatā rūpējas par pamatslimības terapiju. Ja pacientam ir smaga depresija un tiek atklātas suicidālas (tieksme uz pašnāvību) pazīmes, var tikt organizēta pacienta pārvešana uz tuvāko psihoneiroloģisko slimnīcu. Pacientam ar ļoti smagu depresiju nepieciešama ārsta psihiatra palīdzība. Ne visos slimnīcu stacionāros ir šāds ārsts (tas pats attiecas uz psihologu). Psihologa un psihoterapeita sarunu palīdzība smagas...
Atbild:
Beāte Šternberga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste
Labdien! Psihiatriskās palīdzības saņemšana ir brīvprātīga. Ja persona psihiatrisku palīdzību vēlas saņemt, tad, izvērtējot psihisko stāvokli, tiek izveidots individuāls ārstēšanas plāns, piesaistīti ārstēšanai nepieciešamie speciālisti, tajā skaitā arī psihologs....
Vai pēc datortomogrāfijas izmeklējumiem ir iespējams noteikt, vai cilvēkam ir demence?
Labdien! Vai pēc datortomogrāfijas izmeklējumiem (CT) ir iespējams noteikt, vai cilvēkam ir demence, kā arī tās stadiju vai veidu? Diemžēl cilvēkam ir bailes no magnētiskās rezonanses izmeklējuma un šobrīd no tā atturas. Lūdzu padalīties ar informāciju par to, vai CT izmeklējumi sniedz informāciju par demenci un tās posmiem, un vai ir alternatīvas metodes, ņemot vērā bailes no magnētiskās rezonanses? Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste-psihiatre
Labdien! MR un CT nesniedz informāciju par demences stadiju, bet noteikti var būt kā ļoti noderīgs rīks, lai kombinācijā ar reālajiem simptomiem uzstādītu diagnozi. Vēlama arī neirologa un psihiatra konsultācija. Cieņā,...
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, ārste-psihiatre
Labdien! Demenci nosaka pēc klīniskiem simptomiem. Un datortomogrāfija var kalpot papildus kā demences veida noteikšana. Ar cieņu,...
Pastāvīgs nogurums un miegainība - ko darīt, lai justos labāk?
Labdien! Esmu sieviete, 56 gadi. 4 gadus jau lietoju antidepresantus, ir pastāvīgs nogurums un miegainība. Tagad dzeru Mildronātu 500 mg 2 kapsulas dienā, bet tik un tā jūtos nogurusi. Strādāju fiziski gan darbā, gan mājās, piespiežu sevi iet un darīt. Varianti -"mainīt dzīvesveidu vai aizbraukt atpūsties" man neder. Ko vēl es varētu lietot, lai justos labāk? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Domāju, ka Jums vajadzētu atkārtoti konsultēties ar savu psihiatru, lai apspriestu terapiju. Iesaku apsvērt iespēju apmeklēt psihologu un veikt regulāras fiziskās aktivitātes - tās tiešām palīdz uzlabot veselības stāvokli! Cieņā,...
Atbild:
Miks Valters, klīniskais psihologs
Labdien! Ir saprotams izmisums un grūtības adekvāti izvērtēt savus resursus vai iespējas, kas palīdzētu uzlabot psihiskās veselības stāvokli, ja jau ir mēģināts strādāt ar dažādām metodēm. Šajā gadījumā svarīgākais ir nevis atpūta kā tāda, bet ko mēs darām atpūtas laikā. Dodoties atvaļinājumos, bieži nevajadzīgi uzņemamies papildu darbus, kuri ir atlikti uz atvaļinājuma laiku, jo nav paspēts tos veikt ikdienas skrējienā. Tā ir nelietderīga iekšējo resursu tērēšana un nepalīdz atjaunoties ilgtermiņā....
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Papildus varat stiprināt nervu sistēmu un imūnsistēmu. Ja vēlaties mūsu ieteikumus, tad varam piedāvāt veikt vispārēju organisma izmeklēšanu, lai precizētu sūdzību iemeslus un ieteiktu Jums līdzekļus nervu sistēmas enerģijas atjaunošanai. Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot darbdienās uz tālruni 27088877, vai www.vs888.lv Ar cieņu,...
Kā tikt vaļā no derealizācijas sajūtas?
Labdien! Esmu 17-gadīga jauniete. Šobrīd manā ikdienā lielākais traucēklis ir derealizācijas sajūta. Šī sajūta manā ikdienā pastāvīgi ir nu jau gandrīz 5 mēnešus. Un pēdējā laikā tā papildinās ar nogurumu, lai arī guļu labi, bez modinātājiem, un mana ikdiena ir absolūti nesteidzīga šobrīd. Pēdējās dienās vispār jūtu dīvainas sajūtas, pilnīgi ārpus laika. Nesaprotu, kā šodien pagāja diena. Jūtos nogurusi ne no kā, no malas visu laiku es izskatoties bēdīga, kā man saka tuvinieki, ķermeņa temperatūra lēkā. Aprīlī dzēru "Noofen" pa vienai tabletei dienā vienu mēnesi - nepalīdzēja. Kopš tā laika neesmu neko darījusi. Man bija ļoti stresaini mācību gada pēdējie mēneši un pēc tam strādāju, ar ko gribu teikt, ka problēmas risināšanu atliku. Bet nu nezinu pat, no kura gala lai sāk. Tas gan laikam ir vairāk psiholoģisks darbs, nevis medicīnisks, vai ne tā? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Jā, varat sākt ar psihologu/psihoterapeitu, bet, ja ilgi ir nomāktība, var arī apmeklēt psihiatru, lai izvērtētu medikamentu lietošanas nepieciešamību. Ar cieņu,...
Atbild:
Miks Valters, klīniskais psihologs
Labdien! Pie derealizācijas izjūtām ir tipiski un ļoti ierasti, ka cilvēks mēdz justies "ne savā ādā", atšķirti no realitātes, kas liedz būt kontaktā ar savām emocijām un izjūtām. Šādā veidā pašam ir grūti nodefinēt savas izjūtas, kas, protams, rada spēcīgu apjukumu. Rezultātā var rasties sajūta par nespēju ietekmēt savu dzīvi. Līdzīgi kā pie spēcīgas disociācijas - mēs pamazām "atdalāmies" no savām spējām būt kontaktā ar savām emocijām, kas rada disharmoniju un ietekmē adekvātu reaģēšanu uz ārējās vides...
Vīram depresija - kā aicināt viņu doties pie ārsta?
Labdien! Vīram (40 gadi) ir depresija jau dažus gadus, kopš piedzima bērni. Tos viņš vairs negrib. Negrib ne rūpēties, ne mazgāt, ne ģērbt, tas viņam sagādā riebumu. Man saka, ka es pati gribēju bērnus, lai pati tieku galā. Bērni mums ir 3, es viņus gribēju un likās, ka tolaik, viņš arī gribēja. Katru dienu ir nomāktā stāvoklī un baksta telefonu. Ja kaut kur izbraucam, tad viņš visu pārvērš par drāmu, nekad nepriecājas. Vienmēr īgns. Viss apkārt, kas notiek, ir slikts, visi muļķi, tikai viņš visu saprot. Viņam ir labs darbs. Un es ar bērniem, kas bojā viņam dzīvi, to viņš saka bērnu klātbūtnē. Šķirties negrib. Savu problēmu neatzīst un psihoterapeitus uzskata par šarlatāniem. Man vairs nav spēka vilkt vienai visu saimniecību un katru dienu dzirdēt nicinājumu savā virzienā par jebkuru darbību, ko es daru ne tā... Es cerēju, ka pāries, bet viss paliek tikai smagāk. Negribu pazemojumus un strīdus bērnu priekšā. Zinu, ka ārsti un zāles var palīdzēt. Kā man aicināt viņu aiziet pie ārsta? Par jūtām viņš nekad nerunā, viss labi esot. Vai man pašai vajadzīga terapija, varbūt es esmu viņu novedusi līdz tādam stāvoklim? Neredzu izeju. Man bail, kad saka, ka liks sev cilpu ap kaklu un ka negrib tādu dzīvi. No malas esam laimīga ģimene. Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Lai ārstētos, ir nepieciešama viņa piekrišana; ja ir pašnāvības draudi, tad var saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Es ieteiktu Jums sākt apmeklēt terapiju, jo pēc Jūsu vēstules var saprast, ka Jūs arī izjūtat emocionālus pārdzīvojumus. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Nereti pats cilvēks neizprot līdz galam, kāpēc jūtas nelaimīgs, un bieži meklē vainu situācijā vai apkārtējos cilvēkos. Tuvinieku teiktais, ka viņam ir depresija, netiek uztverts nopietni, bet reizēm pat veido vai padziļina opozicionāru pretošanos. Īpaši, ja to izsaka cilvēks, ar kuru ir strīdi vai kuru vaino savās nelaimēs. Tad var būt sarežģīti šim “vainīgajam” viņu pierunāt doties pie kāda speciālista. Reizēm ir lielākas cerības, ka cilvēks ieklausīsies padomā, ja to izsaka uzticams draugs vai...
Kā cīnīties ar pēctraumas sekām?
Labdien! Pirms divām nedēļām iekļuvu briesmīgā atgadījumā, kļūstot par slīkšanas upuri. Par laimi, viss beidzās labi, bet, tā kā atgadījums man bija psiholoģiski smags, tad sekas ir palikušas. Ikdienā viļņveidīgi uznāk spēcīgs satraukums, baiļu un bēdu sajūta, ko pavada roku trīce, svīšana, smaguma sajūta krūtīs... Kā manā situācijā vislabāk sev palīdzēt? Paldies jau iepriekš!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Vislabāk būtu apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu, lai to pārrunātu un cīnītos ar sekām. Ja ļoti smagi, varat griezties pie psihiatra. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatriskās palīdzības Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Pēc pārdzīvotā Jums ir attīstījies posttraumatiskā stresa sindroms. Tas var būt labdabīgs un pāriet mēneša laikā. Taču nereti var arī ievilkties, bet, ja nepāriet 3 mēnešu laikā - to jau uzskata par hronisku. Ja simptomi ievelkas, tas var ietekmēt personības psihes struktūru un būtiski traucēt sociālo funkcionēšanu. Tāpēc mans ieteikums - vērsties pie psihoterapeita vai psihologa ar ievirzi psihoterapijā, lai saņemtu profesionālu palīdzību un izvairītos no iespējamām ilglaicīgām sekām....
Bērns 2 gados par sevi runā 3. personā - vai nepieciešams doties pie speciālista?
Labdien! Bērnam šobrīd ir 2 gadi un 8 mēneši. Šobrīd bērns runā ļoti neskaidri (savā valodā). Verbālu komunikāciju sāka izmantot aptuveni pirms 3 mēnešiem. Bērns veido vairāku vārdu teikumus (savā valodā, ko es kā mamma saprotu, bet citi nē). Piemēram, "mašīna ar piekabi traktoru ved". Satrauc "es, tu, man" lietojums. Šie vārdi netiek izmantoti. Par sevi runā 3. personā. Vai šajā valodas attīstības stadijā šī ir uzskatāma par normu, vai tomēr būtu nepieciešams apmeklēt kādu speciālistu? Ja jā, tad pie kura speciālista būtu jāvēršas? Paldies!
Atbild:
Dr. I. Strazds
Labdien! Katrs bērns attīstās citādāk, ne tā, kā ir rakstīts grāmatā. Labi, ka viņš ir sācis kaut ko runāt, bet es domāju, ka vislielākais palīgs šeit Jums būs logopēds. Es iesaku vērsties pie logopēda. Tas parasti ir ilgstošs process, tā kā nepārdzīvojiet, ja pēc pāris nedēļām uzlabojumu nav....
Kā cīnīties ar nekontrolējamām dusmām?
Labdien! Man nezināmu iemeslu dēļ esmu nesociāls cilvēks, kopš sevi atceros, un ir garastāvokļa svārstības, kuras šķietami progresē, kaut dzīvē nenotiek nekas jauns. Dusmu brīžus vairs nav tik viegli "norīt" un tanī brīdī vairs neņemu vērā apkārtējos. Biju pie psihoterapeita, bet tur teica, ka vienkārši esmu jūtīgs cilvēks un būtu jāiemācās uzvedības izpausmes kontrolēt. Neko mācīties netaisos, jo tas ir neproduktīvi. Vai ir kas cits, izņemot elpas ievilkšanām un amlīdzīgi? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatrs
Labdien! Mācīties dažādas tehnikas, kā kontrolēt dusmas, var būt arī produktīvi. Varat arī griezties pie psihiatra, lai izvērtētu nepieciešamību lietot medikamentus....
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Varat meklēt palīdzību pie ārsta - psihiatra. Mūsu medicīnas centrā pieņem ārste-psihiatre B. Brokāne - Čekstere. Par pierakstu vai sīkāku informāciju zvaniet darbdienās uz tālruni 27088877. Ar cieņu,...
Kā izskaidrot šīs sajūtas miega laikā?
Labdien! Es it kā aizmiegu, bet kādā brīdī esmu it kā pamodies, visu redzu, kas notiek man apkārt, jūtu, ka kustos, bet patiesībā nekustos, pat nevaru neko pakustināt. To es redzu ar acīm, ka nekas no mana ķermeņa locekļiem nekustas, bet prāta līmenī liekas, ka kustos. Un nepatīkamākā sajūta ir tā, ka liekas, ka kāds mani satver un tur ciet. To es pat fiziski sajūtu. Un no šī stāvokļa es tieku laukā, ja sasprindzinos vai ja kāds no malas mani izskustina. Sāpju nekādu nav un arī atmiņas zudumu nav. Kas tas varētu būt un kāpēc? Tas notiek ļoti reti, bet notiek. Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Svarīgi būtu zināt, cik tas ir - reti (reizi mēnesī vai reizi gadā). Būtu vēlams apmeklēt ģimenes ārstu un neirologu, lai kopā saprastu problēmas būtību. Ja nepieciešams, tad arī psihiatra konsultācija. No šāda īsa apraksta un bez izmeklējumiem grūti pateikt, kas tas varētu būt. Cieņā,...
Vai psihoterapeits var dot slēdzienu, ka histerektomija ir nepieciešama?
Labdien! Man ir 22 gadi un es nespēju sadzīvot ar mēnešreizēm (nosliece uz pašnāvību, sevis fiziska ietekmēšana). Nav tā, ka tās būtu smagas vai būtu citi blakusefekti, bet man visu laiku nāk bezpalīdzības sajūta, jo nespēju ietekmēt faktu, ka tās ir vai būs. Lūdzu ginekologa palīdzību, bet viņas atbilde bija "tu vēl esi jauna un vēl ir jādzemdē". Man ir divi bērni, kas ir vairāk nekā pietiekami, un neuzskatu, ka tādēļ būtu visu dzīvi jāmokās. Tādēļ jautājums - vai psihoterapeits var dot slēdzienu, ka histerektomija ir nepieciešama? Paldies!
Atbild:
Maija Dace Broša, ginekoloģe
Labdien! Histerektomija ir operācija, kas netiek veikta bez nopietniem iemesliem. Jūsu gadījumā ir jāārstējas pie psihoterapeita vai psihiatra. Pie ginekologa iespējams uzsākt kontracepciju, kur mēnešreizes ir tikai 4 reizes gadā un ir prognozējamas....
Vai man varētu būt atkarība no ēdiena?
Labdien! Man radās jautājums, vai mani ēšanas paradumi varētu būt uz psiholoģiska pamata, vai man vienkārši ir šādi paradumi. Nevarētu teikt, ka ēdu daudz - lielas porcijas. Ēdu mazas porcijas, bet bieži. Otrs ir tas, ka mana ēdienkarte ir diezgan šausmīga šobrīd, jo pēdējā laikā neko siltu negatavoju, ēdu omletes, pelmeņus, salātiņus citreiz, maizītes utt. Dienas vidū pārtraukumos - bulciņas. Silto apēdu labi, ja reizi nedēļā. Un ir ļoti liela vēlme pēc saldumiem. Neviena diena nepaiet bez šokolādes, batoniņa vai vairākiem (arī biezpiena sieriņi). Tas, kādēļ man radās šāds jautājums, ir arī tāpēc, ka es ēdu tad, kad negribu. Principā es neēdu atkal tad, kad esmu pārēdusies. Ja neesmu pārēdusies, bet esmu nesen ēdusi un esmu paēdusi, (man šobrīd negribas), es tāpat iešu un kaut ko paņemšu (parasti tas ir nevis normāls ēdiens, bet tas, kas neveselīgs, un tas, ko gribās.) Iekšējās problēmas, protams, ir. Un daudz cīņu ar sevi notiek katru dienu. Mana nepārtrauktā sevis apspiešana par to, kādai man jābūt, sevis nicināšana, sev daudz ko cenšos ikdienā ieskaidrot. Uztraucos par to, ko domās citi, baidos, neuzdrīkstos. Bieži domāju par pagātni, kaut gan manā tagadnē ir daudz labu lietu un nav iemesls skumt par to, ka “kādreiz bija labāk”, kā arī liels klupšanas akmens - aizvainojumi. Manī turās aizvainojumi, par kuriem joprojām domāju, kaut gan mana dzīve pēdējo 7 mēnešu laikā ir pilnībā mainījusies. No vecā dzīves posma manī tie turās un es domāju ik pa mirklim par cilvēkiem, ar kuriem man ir sliktas atmiņas, kaut gan man ar viņiem vairs nav nekādu saistību. Brīvdienu rītos mans stimuls piecelties ir tas, ka es varēšu paēst. Var jau būt, ka man ir vienkārši tādi paradumi. Bet tas, kā es priecājos paēst, jo īpaši pēc sliktas dienas, un uzskatu to par savu tās dienas prieku - tas man nešķiet īsti normāli. Kā to varētu izskaidrot un klo man darīt? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Jums būtu labi apmeklēt psihologu, lai risinātu savas iekšējās problēmas un atrastu jaunus mērķus. Ēšanas paradumiem var būt psiholoģisks pamats, bet tos var mainīt ar psihologa vai psihoterapeita palīdzību. Ar cieņu,...
Vai šīe ir veģetatīvās distonijas vai aritmijas simptomi?
Labdien! Mana diagnoze ir veģetatīvā distonija un rekurentā depresija. Pēdējā laikā bieži ir lēns pulss. Kaut ikdienā stresa dēļ ir tieši tahikardijas, lēkmēs līdz pat 160 sitieniem. Bet jau nedēļu pulss ir 55-65 sitieni, kas it kā ir normāls pulss, bet ne man, jo pašsajūta ir šausmīga - nestabilitāte, kūleņus izjūtu, kad ir zems pulss, milzu bezspēks, kājās svina sajūta, redze nefokusē, acīs smagums. Vienkārši esmu nespējīga nomazgāt pat traukus! Vai tā var būt veģetatīvās distonijas pazīme vai tomēr aritmijas? Jo izjūtu tādus kā pārsitienus krūškurvī. Dažreiz sirdsklauves. Izrakstīja antidepresantus, tur rakstīts instrukcijā, ka pagarinās QT ekg, kas atkal veido bradikardijas. Bet man tādas jau ir, varbūt ir vadīšanas traucējumi, nevaru to pārbaudīt, jo, aizejot uz ārsta vizīti, mans pulss pārvēršas virs 120 sitieniem. Es vispār drīkstu uzsākt šādas zāles? Vai Ekg uzrādītu QT traucējumus, ja tajā laikā būtu, piemēram, tahikardija? paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Jums būtu vēlama kardiologa konsultācija un tad varat konsultēties pie psihiatra. Ir iespējams arī pie ģimenes ārsta saņemt nosūtījumu uz holtera monitorēšanu, kur ilgāku laiku tiek veikta sirdsdarbības novērošana. Ar cieņu,...
Periodiskas karstuma lēkmes pēc otrās angiogrāfijas - ko darīt?
Labdien! Ir karstuma sajūta galvā un acīs, galva ir it kā aplieta ar vārošu ūdeni. Tāda sajūta ir lēkmju veidā. Pēkšņi sāk dedzināt acis, galvu, seja paliek sarkana, kakls un krūtis pārklājas sarkaniem plankumiem. Svīst kāju pēdas. Tādas sajūtas sākās pēc angiogrāfijas procedūras. Divus gadus atpakaļ bija operācija, anevrizma, viss bija kārtībā. Pēc pusgada veica angiogrāfiju, arī bija labi. Bet vēl pēc gada otrreiz tika taisīta angiogrāfija. Pēc šīs pārbaudes visa arī sākās. Asinsspiediens šo lēkjmu laikā ceļas burtiski pa minūtēm. Tad saucu ātros. Mēnesi atpakaļ aizveda uz slimnīcu, tur pārbaudīja visu. Gan MR, gan ehokardiogrammu, psihologa konsultācija. It kā viss kārtībā. Bet lēkmes turpinās. Ko darīt? Paldies!
Atbild:
Anda Kariņa, ģimenes ārste
Labdien! Grūti pateikt, kas varētu būt šo lēkmju cēlonis. Cik augsts asinsspiediens ceļas lēkmju laikā? Varētu apsvērt feohromocitomas diagnozi. Būtu jālūdz ģimenes ārstu apsvērt izmeklējumus....