Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos un pavasara iestāšanos mostas arī ērces – tās aktivizējas jau pie trīs līdz piecu grādu temperatūras. Ērces var atbaidīt, lietojot dažādus palīglīdzekļus, piemēram, aerosolus, taču efektīvāko aizsardzību var nodrošināt tikai vakcinācija.

Jutīgi zobi ir daudziem. Daudzi jūt diskomfortu, ēdot karstu vai aukstu, citi — saldu vai skābu, ir arī tādi, kam sāpes sagādā jebkāda veida kairinātāji, tostarp nepiesardzīga zobu tīrīšana. Zobārste stāsta, ka ar šo problēmu saskaras gandrīz puse iedzīvotāju, un bojāta zobu emalja ir galvenais šīs problēmas iemesls. 

Pieejamais ādas kopšanas kosmētikas klāsts šobrīd ir tik plašs, ka izvēles priekšā var viegli apjukt. Netrūkst arī mītu par kosmētikas lietošanu un izvēli. 

Pasaulē katras 20. onkoloģiskās saslimšanas cēlonis ir cilvēka papilomas vīruss (CPV). Latvijā ik gadu vidēji 500 cilvēkiem tiek konstatētas ar CPV saistītas onkoloģiskas slimības, no kurām 300 ir iespējams novērst. Mēs esam pārāk maza valsts, lai atļautos zaudēt savus iedzīvotājus, CPV vakcinācija ir ekonomiski izdevīgāka nekā ārstēšana no vēža.

Jau no bērna kājas ikvienam tiek mācīts, ka zobi ir jātīra katru dienu divas reizes pa divām minūtēm, tomēr Starptautiskās mutes veselības dienas aptauja atklāj satraucošu ainu, jo Latvijā 35% iedzīvotāju tīra zobus tikai vienu reizi dienā.

Gandrīz ceturtā daļa Latvijas mammu (23%) cenšas izvēlēties augstas kvalitātes ūdeni savam bērnam. 48% no viņām iegādājas tā saukto "bērnu ūdeni", kura iepakojuma noformējums parasti tiek ieturēts bērnu tematikā, liecina Latvijas ūdens ražotāja veiktā aptauja*. 

Speciālisti atzīst – bieži vien, konsultējot pacientus ar locītavu problēmām, nākas sastapties ar dažādiem aplamiem uzskatiem saistībā ar locītavu veselību. Kuri no tiem ir visizplatītākie, un vai šie mīti atbilst patiesībai?

Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka Latvija ar augstajiem dzemdes kakla vēža saslimstības rādītājiem ir līdzās Rumānijai, Serbijai, Ungārijai un Bulgārijai. Līdzīgi rādītāji ir arī Lietuvā un Igaunijā, taču Igaunija cītīgi strādā, lai saslimstību mazinātu, un ir pārgājusi uz kvalitatīvākiem skrīninga izmeklējumiem. Par to, kas būtu darāms situācijas uzlabošanai Latvijā, pārdomās dalās onkoginekologs.

Vēlēšanās rast vieglāko ceļu ir cilvēkam raksturīga rīcība. Bieži, iedzerot lielākas vai mazākas devas alkohola, maskējam savus veselības traucējumus, kā arī nevēlēšanos risināt ikdienas problēmas produktīvākā veidā, maldīgi uzskatot, ka tās izzudīs. Bieži ir iespējas nenojaust, ka mūsu sajūtas varētu būt simptomi kādai no saslimšanām.

Statistika atklāj, ka Latvijā līdz pat 25% bērnu tiek konstatētas redzes problēmas. Ja redzes problēmas netiek pamanītas un novērstas laikus, tās traucē bērna turpmākajai attīstībai un rada grūtības dzīvē, vispirms – jau skolā. Lai redzes korekcija būtu sekmīga, ir svarīgi redzes problēmas pamanīt un risināt savlaicīgi.