Lai arī par putekšņu alerģiju vairāk tiek runāts pavasara sākumā, diemžēl tās aktivitātes sezona turpinās līdz pat septembrim, vasarā īpaši aktualizējoties alerģijām no pļavas zālēm un nezālēm. Kā atpazīt alerģiju, nesajaukt to ar saaukstēšanos un sevi pasargāt, konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa un farmaceite Kristīne Bohane.

Kas īsti ir alerģija?

Alergoloģe skaidro – alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējums, kas rodas, organismam pārspīlēti reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu parastu vielu, piemēram, putekšņiem, dzīvnieku spalvām vai pārtikas produktiem. Kāpēc vienam attīstās alerģija pret putekšņiem, otram pret pārtiku, bet trešajam pret putekļu ērcīti, zinātnieki atbildi vēl nav atraduši. Diemžēl alerģija pirmo reizi var parādīties jebkurā vecumā – arī pieaugušie un seniori nav pasargāti. Tāpēc sevi jāvēro un jāskatās, vai nav kādi līdz šim nebijuši simptomi.

Pavasarī cilvēki parasti sūdzas par putekšņu alerģiju jeb polinozi. Tā kā klimatiskie apstākļi katru sezonu ir atšķirīgi, ziedputekšņu koncentrācija katru gadu ir dažādā līmenī, tāpēc vienu gadu cilvēks var justies labi, citu – slikti. Parasti pirmās alerģijas izpausmes parādās jau tad, kad šķiet – gaisā putekšņu vēl nav. Šogad to sezona sākās marta pirmajās dienās un ilgs līdz pat Jāņiem. To jūt tie, kam ir alerģija ne tikai pret alksni, lazdu, bet arī bērzu. Savukārt pēc Jāņiem turpinās pļavu zāļu ziedēšana un alerģijas izpausmes jutīs tie, kas ir jutīgi pret pļavu zālēm, bet no jūlija – pret nezālēm: vērmelēm, vībotnēm, balandām.

Alerģijas dažādās izpausmes

Putekšņu alerģija katram var izpausties dažādi un atšķirīgā intensitātē. Klasiski polinozes jeb putekšņu alerģijas simptomi ir acu asarošana, deguna tecēšana, rīkles nieze, šķaudīšana. Daļai cilvēku tā tik klasiski neizpaužas, bet gadu no gada pavasarī iekaist deguna blakusdobumi, sākas vidusauss iekaisums.

Par alerģiju var liecināt arī vienkārši aizlikts deguns, kā arī alerģiskās iesnas, alerģiskais konjunktivīts, alerģiskā nātrene un sliktākajā gadījumā – arī alerģiskā astma. Polinoze var izpausties kā nātrene, īpaši uz atklātajām ķermeņa daļām. Par to sevišķi jāpiedomā tiem, kuriem ir arī arodfaktori, – ja cilvēkam ir alerģija pret pļavu zāli un viņš brauc ar kombainu un pļauj lauku, augu sula vai putekļi nokļūst uz ādas un var būt pat ļoti smagas ādas reakcijas.

Daudz izpausmju ir arī bronhiālajai astmai: tā var būt nealerģiska, alerģiska, vīrusu vai hormonu svārstību izraisīta. Ja cilvēks ir alerģisks pret putekšņiem, viņam augu ziedēšanas laikā var būt slimības saasinājums. Tiem, kam ir astma un putekšņu alerģija, visbīstamāk ir intensīvi nodarboties ar sportu svaigā gaisā, tas var radīt bīstamu stāvokli. Lai gan ne visiem, tomēr daudziem pirmās astmas pazīmes ir nakts klepus, agra rīta klepus, kad četros piecos no rīta jāmostas un jāklepo, kā arī sēkšana, aizdusa vai klepus fiziskas slodzes laikā.

Ja cilvēks atnāk uz darbu un šķauda, tā varētu būt alerģija pret putekļu ērcīti, ne ziedputekšņiem. No rīta pamostoties ir slikti, pa dienu labi, vakarā mazliet slikti, no rīta – ļoti slikti. Taču pavasarī putekļu ērcīšu alerģija parasti samazinās, jo uzlabojas mikroklimats telpās, tiek atvērti logi un durvis, izslēgta centrālapkure, un ērču koncentrācija samazinās.

Alerģija vai vīruss?

Dažkārt alerģiju var sajaukt ar vīrusu saaukstēšanos, un arī ārstam to nav tik viegli atšķirt. Saaukstēšanās slimībām raksturīgā nedaudz paaugstinātā ķermeņa temperatūra var būt arī polinozes gadījumā. Palīdzēt saprast – ir vai nav alerģija – var antihistamīna līdzekļu lietošana. Ja tie palīdz un kļūst labāk, visticamāk, tā ir alerģija. Pretalerģijas līdzekļi nedaudz samazina arī saaukstēšanās izpausmes, tie ir pretsaaukstēšanās līdzekļu sastāvā. Tā kā deguna tecēšana un nieze, lietojot zāles, var mazināties arī vīrusu gadījumā. Tomēr galvenais alerģijas rādītājs ir tas, ka sliktāk kļūst sausā un vējainā, saulainā laikā, kā arī šie simptomi atkārtojas gadu no gada. Pavisam precīzi konstatēt alerģiju var, veicot alerģijas testu. Asins analīžu testi nav visai precīzi, visprecīzākais ir ādas dūrienu tests, ko alergologs veic savā kabinetā. Šo testu neveic alerģijas saasinājuma periodā, bet tad, kad "ugunsgrēks" nodzēsts.

Citas alerģijas izpausmes

Dažiem cilvēkiem ar polinozi ir arī tā sauktais orālās alerģijas sindroms. Proti, niez mute un lūpas, ēdot augļus. Visbiežāk to izraisa āboli, persiki, nektarīni, svaigi burkāni vai rieksti, īpaši lazdu. Ja, ēdot kādu no tiem, niez mute, tas liek ārstam raudzīties uz ziedputekšņu alerģijas pusi.

Vēl ir tāda reta slimība kā solārā urtikārija jeb saules nātrene, kas saistīta ar ultravioleto starojumu un saasinās pavasarī, kad uzspīd saule. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kuriem dažādu hronisku saslimšanu dēļ jālieto medikamenti. Daudziem tie izraisa fotosensibilitāti – paaugstinātu jutību pret sauli, tāpēc rūpīgi jālasa medikamenta anotācija. Ja tajā norādīts, ka nedrīkst sauļoties un, ejot saulē, jāvelk apģērbs ar garām piedurknēm, bet uz neapklātajām vietām jāklāj SPF 50 saules aizsargkrēms, tas arī jāievēro.

Kā sevi pasargāt?

Lai gan šur tur literatūrā ieteikts pret alerģijām lietot vitamīnus, alerģiskiem cilvēkiem jāuzmanās no preparātiem, kas stimulē imunitāti, – neko nevajadzētu lietot uz savu galvu. Izņēmums ir D vitamīns – tas ir ļoti svarīgs alerģijas gadījumā un mazina slimības gan ādas, gan gļotādu izpausmes. Tāpēc D vitamīna līmenis regulāri jānosaka ar analīzēm, un, ja tas ir pazemināts, jālieto D vitamīns pilienu vai kapsulu veidā, devas un lietošanu saskaņojot ar ārstu.

Polinoze ir pilsētnieku slimība, kas rodas apkārtējās vides un cilvēku mijiedarbības rezultātā. No vienas puses, apkārt ir diezgan daudz netīrības, no otras – iekštelpās ir pārāk sterila vide.

Primārā profilakse, ko daudz pētījuši un iesaka skandināvu zinātnieki, ir mazuļa zīdīšana ar krūti līdz četru, sešu mēnešu vecumam. Otrs – nav vajadzības ieviest specifiskus ierobežojumus bez nepieciešamības. Tas nozīmē, ka bez vajadzības no uztura nav jāizslēdz pārtikas produkti, piemēram, piens un kvieši, bet to visu var ēst nedaudz un pārdomāti. Tāpat nav pamata ieteikumam dzīvot bez suņiem, kaķiem un citiem mājdzīvniekiem. Pastāv arī jēdziens – imūnatbildes uzlabošana dabīgos apstākļos. Vienkārši sakot, tas nozīmē dzīvošanu lauku sētā: tas ir labākais alerģijas profilakses līdzeklis. Kad ir burkāns no dobes, ogas no krūma, kontakts ar mājdzīvniekiem un nav sterilitātes. Pie primārās profilakses pieskaitāmas arī regulāras fiziskās aktivitātes. Tām piemīt pretiekaisuma efekts, un tas attiecas gan uz elpceļu iekaisumiem, gan ādas iekaisumiem. Svarīgas ir probiotiskās baktērijas fermentētā pārtikā. Tas nozīmē lietot dabiski raudzētus produktus, piemēram, skābētus kāpostus, gurķus, skābpiena produktus. Pie primārās profilakses pieder arī ieteikums nesmēķēt.

Sekundārā profilakse ir tad, kad problēma jau attīstījusies. Tas nozīmē lietot medikamentus, ko ieteicis ārsts.

Terciārā profilakse ir specifiska imūnterapija, kad cilvēku pieradina pie tā, ko viņš nepanes. Šo metodi var izmantot, ja sakrīt visi kritēriji: ir skaidrs alergēns un līdzestīgs pacients, un izpausmes, kas ļauj veikt imūnterapiju. Specifiskā imūnterapija iespējama zemmēles pilienu, zemmēles tablešu un injekciju veidā.

Dzīvesveida ieteikumi

• No putekšņiem ir diezgan grūti norobežoties, taču logus var aizklāt ar insektu tīklu, kas aizsargā ne vien no insektiem, bet arī ziedputekšņiem.

• Automašīnu aprīko ar putekļu filtru.

• Ejot ārā, likt lielas brilles.

• Pārnākot mājās, novilkt apģērbu un noskaloties dušā, lai mazinātu ziedputekšņu kontaktu. It īpaši, ja bijušas fiziskās aktivitātes svaigā gaisā.

• Nežāvēt veļu ārā, jo tā piesūksies ar ziedputekšņiem.

Farmaceita padoms

Farmaceite norāda – pētījumi liecina, ka 65% bronhiālās astmas pacientu ir arī alerģisks rinīts. Viņiem var būt apgrūtināta elpošana caur degunu, līdz ar to caur muti viņi ieelpo vairāk alergēnu, kas nonāk tieši plaušās. Tas pastiprina astmas lēkmes.

Ja aptiekā pie farmaceita vēršas pacients ar alerģijas izpausmēm – šķaudīšanu, tecēšanu no deguna, acu asarošanu – un viņam nav ārsta nozīmēto zāļu alerģijai, iesakām dažādu firmu antihistamīna līdzekļus. Zāles ir tablešu vai aerosolu veidā. Tos vislabāk lietot pirms saskares ar alergēnu, piemēram, no rīta pirms iešanas laukā no mājām. Pierādīts, ka to ilgstoša lietošana neveido pierašanu. Intranazālie medikamenti tiek lietoti pa vienai līdz divām devām katrā nāsī vienu divas reizes dienā. Efektivitāte jūtama jau pirmo stundu laikā.

No augu valsts preparātiem ieteicami priedes mizas ekstrakts, kvercatīns, likopēns vai aļģu pulveris, kam piemīt antihistamīna un antialerģiska iedarbība. Arī jūras ūdens, kas attīra deguna gļotādu, mitrina to un izskalo alergēnus, kuri ir sakrājušies deguna dobumā.

Ja alerģiskais rinīts nepāriet divu līdz četru nedēļu laikā, ieteicams vērsties pie ārsta. Savukārt bronhiālās astmas pacientiem ieteicams izvairīties no faktoriem, kas pasliktina astmas norisi: alergēni, regulāra aktīva vai pasīva smēķēšana, vīrusu infekcijas. Lietojot antihistamīna preparātus, krēpas kļūst biezākas, astmatiskiem cilvēkiem tas var veicināt bronhospazmas, tāpēc ieteicams arī vairāk dzert ūdeni.