6 padomi drošai atpūtai ūdenī un tā tuvumā
Centrālās statistikas pārvaldes 2018. gadā publicētie dati liecina, ka ūdenstilpnēs bojāgājušo skaits Latvijā sešas reizes pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējos rādītājus – 6,1 bojāgājušais uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr vidēji ES ir 1,1, bet Lielbritānijā 0,4. Vidēji no 10 bojāgājušajiem astoņi ir vīrieši un divas sievietes. 29% no vīriešiem ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes inspektore-glābēja, Biznesa augstskolas Turība studente Ieva Lapše skaidro, kādi ir galvenie cēloņi nelaimēm uz ūdeņiem un to tuvumā. Viņa uzsver, ka cilvēku vieglprātība un savu spēju pārvērtēšana dažkārt noved pie ļoti nepatīkamām sekām. Lai, sākoties karstajam laikam, atpūta būtu drošāka un patīkamāka, glābēja sniedz vairākus ieteikumus.
1. Peldēties drīkst tikai iepriekš izpētītās ūdenstilpnēs un oficiālās peldvietās
Visdrošāk ir izvēlēties oficiālās peldvietas, kuras aprīkotas ar bojām un kur ir glābēji, kuri spējīgi zibenīgi rīkoties briesmu un apdraudējumu gadījumā. Ūdens gultne šādās peldvietās ir kārtīgi izpētīta, kas samazina risku gūt traumas, saskaroties ar kādu straumes atnestu priekšmetu. Bīstami peldēt upēs ar spēcīgu straumi, piemēram, Gaujā. Tāpat nav ieteicams peldēties zem tiltiem, kur būvniecības rezultātā iespējams saglabājušās betona un armatūras paliekas.
2. Lēkšana no tiltiem jāizmirst
Ļoti nopietnas traumas izraisa arī lēkšana no tiltiem un laipām iepriekš neizpētītās ūdenstilpnēs. Dažkārt sekas ir letālas, ja upes vai ezera gultne bijusi pārāk sekla vai tur atradies kāds straumes atnests dzelzs gabals. Lēkšana no tiltiem ir jāizmirst, adrenalīns iegūstams arī drošākā veidā. Ir speciāli ierīkoti ūdens parki vai āra peldbaseini, kur izvietoti tramplīni tiem, kuri papildus peldei vēlas iegūt lielāku adrenalīna devu. Viens no šādiem peldbaseiniem ar tramplīnu, platformu lēkšanai atrodas Kandavā, iemantojot lielu popularitāti ne tikai vietējo, bet arī citu Latvijas iedzīvotāju vidū.
3. Neskriet ūdenī sakarsušiem
Vairākas stundas pavadīt karstā saulē un tad skriet ūdenī veldzēties nav prāta darbs. Kad organisms ir ļoti sakarsis, strauja lēkšana vai skriešana vēsā ūdenī var izraisīt šoku, kas rezultējas ar elpas trūkumu, krampjiem, citkārt pat sirdsdarbības traucējumiem cilvēkiem, kuru organisms nav tik spēcīgs. Ja krampji radušies seklumā, peldētājs visbiežāk var izkļūt no ūdens paša spēkiem, taču lielākā dziļumā palielinās bīstamība, jo nav iespējams nostāties kājās un nākas iesaistīties glābējiem. Ja ūdens temperatūras izmaiņas jūtamas pat baseinā, kur gaisa un ūdens atšķirība ir vien pāris grādu, tad iedomāsimies, cik liela starpība ir jūrā, upē vai ezerā – vismaz 10 un vairāk grādi. Pirms skriet – jāpadomā!
4. Nestāvēt malā, bet rīkoties
Redzot, ka kāds nonācis nelaimē – noteikti jārīkojas. Nevajag baidīties izdarīt ko nepareizi! Protams, ja nav atbilstošu prasmju peldēšanā, nevajadzētu steigties palīgā slīcējam un censties viņu glābt pašam, taču nekavējoties jāmeklē iespējamā palīdzība un jāzvana atbildīgajiem dienestiem. Uzskatu, ka katram iedzīvotājam regulāri jāatjauno prasmes pirmās palīdzības sniegšanā, lai vajadzības gadījumā spētu palīdzēt līdzcilvēkam. Ļoti daudziem šādu prasmju nav, bet citi tās ieguvuši autoskolā, gadu gaitā piemirstot pareizos rīcības soļus.
5. Īpaša piesardzība arī laivās
Ja esi nolēmis doties izbraucienā ar laivu vai kuteri, nevajadzētu domāt, ka nekas jau nenotiks. Piesardzības pasākumus nepieciešams ievērot vienmēr. Jāatceras, ka katrai laivai ir noteikts svara un cilvēku skaita limits, kuru nedrīkst pārsniegt. Laivām, kas garākas par četriem metriem, glābšanas riņķis ir obligāta prasība. Bērniem līdz 12 gadu vecumam, atrodoties ūdens transportlīdzeklī, mugurā jābūt uzvilktai drošības vestei, savukārt pārējo cilvēku drošības vestēm atbilstošā skaitā jāatrodas laivā. Iegādājoties vestes, nevajag taupīt līdzekļus, bet jāvēršas sertificētos veikalos pie zinošiem speciālistiem.
6. Vieglprātība un savu spēju pārvērtēšana
Lielākā daļa nelaimes gadījumu ūdenī un tā tuvumā joprojām notiek cilvēku vieglprātības un savu spēju pārvērtēšanas rezultātā. Dažkārt sāncensība un centieni pierādīt savu spēku un varējumu draugiem vai apkārtējiem noved līdz traumu vai slīkšanas riskam. Būtisks ietekmējošs faktors ir alkohola lietošana, apvienojot to ar peldēm, sekas var izvērsties ļoti bēdīgas. Tāpat glābējiem regulāri nākas aizrādīt vecākiem, kuri, iegrimstot telefonos, novērš uzmanību no saviem bērniem. Kontakts ar bērnu jāsaglabā nepārtraukti, it sevišķi, atpūšoties ūdens tuvumā. Ļoti populāra nodarbe ūdenī ir gulēšana uz piepūšamajiem matračiem, nepadomājot, ka krasta vējš matraci ienesīs dziļāk ūdenstilpnē. Bīstamāk, ja panikas rezultātā cilvēks iekrīt ūdenī, bet peldēšanas prasmes nav pietiekamas drošai nokļūšanai sauszemē, tad nekavējoties jārīkojas glābējiem. Interesanti, ka negadījumi nereti notiek tieši ar labiem peldētājiem, kas skaidrojams ar pārgalvību un pārlieku lielu pašpārliecinātību.
Cilvēki kļuvuši apzinīgāki
Kopumā cilvēki kļuvuši apzinīgāki, turklāt katru gadu sabiedrība tiek informēta par drošu atpūtu ūdenī un tā tuvumā. Preventīvie pasākumi tiek veikti gan pirms sezonas sākuma, gan turpināti peldsezonas laikā. Pludmalēs izvietotas informatīvas norādes, izveidoti bukleti un bērniem skolās lasītas izglītojošas lekcijas. Priecājamies, ja ziņojumu sniegšanā iesaistās arī sabiedrība, policijas pārstāvjiem norādot uz nepilnībām vai pārkāpumiem peldvietās. Cilvēki arvien vairāk ieklausās atbildīgo institūciju sniegtajos ieteikumos, mazinot risku iekļūt paaugstinātas bīstamības situācijās. Pozitīvas iezīmes vērojamas arī vecāku rīcībā, kuri savas atvases pieskata vērīgāk, dažkārt bērna apģērbam pievienojot unikālu atpazīšanas zīmi. Jāpiebilst, ka arī alkohola lietošana pludmalēs nav novērojama tik bieži kā salīdzinot ar situāciju dažus gadus atpakaļ.
