Ja ar vairogdziedzera problēmām neesam saskārušies, tad ikdienā, visticamāk, neiedomājamies par tā nozīmi mūsu organismā. Vairogdziedzeris nodrošina mūsu organisma vielmaiņu un regulē tā funkcijas. Kādas ir biežāk sastopamās vairogdziedzera saslimšanas un kā tās atpazīt? Ko darīt vairogdziedzera veselības profilaksei? 

Lai gan kopējos Covid-19 saslimstības rādītājos vērojama stabilizācija, bet dažās iedzīvotāju vecuma grupās saslimstība sāk arī samazināties, saslimstība ar Covid-19 pieaug bērnu vidū. Sākoties skolēnu pavasara brīvlaikam, speciālisti atgādina – arī bērniem un pusaudžiem jāievēro drošības pasākumi Covid-19 izplatības samazināšanai.

Mācīšanās traucējumi bērnam var apgrūtināt lasīšanas, rakstīšanas vai citu zinību, piemēram, matemātikas apguvi. Daudziem bērniem ar mācīšanās traucējumiem var būt grūtības skolā, kas, savukārt, var ietekmēt bērna pašcieņu un motivāciju. Jāņem vērā, ka mācīšanās traucējumi nav garīgās attīstības traucējumi, tāpēc netiek pakļauti medikamentozai ārstēšanai, bet tie ir noturīgi un var saglabāties arī pieaugušajiem.

Saslimšanas laikā veltām būtisku uzmanību, pūles un laiku, lai atveseļotos, taču līdz ko tas izdevies – aizmirstam par to. Pastiprināta uzmanība veselībai jāvelta ne tikai saslimšanas laikā, bet arī pēc tās, neatkarīgi no tā, vai tā būtu saaukstēšanās vai kāda nopietnāka saslimšana, piemēram, gripa, Covid-19.

Pēdējo pāris gadu laikā strauji augusi cilvēku interese par vitamīnu D, kam ir daudz vitāli svarīgu funkciju, taču vitamīnu klāstā ir arī daudzi citi organismam vērtīgi vitamīni. Mazāk novērtēts, tomēr veselībai un labam izskatam svarīgs ir vitamīns E, ko mēdz dēvēt par skaistuma vitamīnu un antioksidantu.

Trahoma ir hroniska infekcioza konjunktīvas slimība, kam raksturīga konjunktīvas sabiezēšana (infiltrācija) un pūslīšu (folikulu) attīstība, kurai seko to sarētošanās. Trahoma ir ļoti lipīga, un gandrīz vienmēr skar abas acis; baktērija izplatās ar inficēto personu acu, plakstiņu un deguna vai rīkles sekrētiem. Ir iespējama inficēšanās, koplietojot ar slimnieku dažādus sadzīves priekšmetus, piemēram, dvieļus vai apģērbu.

Paaugstināts acs iekšējais spiediens nereti ir vienīgā pazīme tam, ka acī veidojas glaukoma – hroniska slimība, kurai progresējot tiek bojātas redzes nerva šķiedras un rodas redzes lauka defekts. Tuvojoties Starptautiskajai Glaukomas  dienai, ar padomiem slimībai pa pēdām dodas   oftalmoloģe.

Sāpes var ievērojami ietekmēt mūsu ikdienu – attiecības ģimenē un ar apkārtējiem, darba spējas, brīvā laika pavadīšanas iespējas. Ja sāpes ir īslaicīgas un pārejošas, ar šiem negatīvajiem faktoriem var būt vieglāk tikt galā. Taču ko iesākt tad, ja sāpes ir hroniskas? Kādi faktori ir svarīgi, lai hronisku sāpju gadījumā rūpētos par dzīves kvalitāti un emocionālu labsajūtu?

Vienreiz aizcietējums, vienreiz – caureja, citreiz šķiet, ka ar vēdera izeju viss kārtībā, taču nekad nevar zināt, kad tieši vēders izies. Šī ir vairāk nekā tikai nepatīkama problēma. Laiks doties pie gastroenterologa un noskaidrot, kādēļ tā un ko var līdzēt.

Sifiliss ir hroniska venēriska infekcijas slimība, kas visbiežāk tiek iegūta dzimumakta ceļā. Neārstēts sifiliss var nopietni bojāt sirdi, smadzenes vai citus orgānus un var pat būt bīstams dzīvībai. Piedzimtais sifiliss var pāriet no mātes uz bērnu grūtniecības laikā. Slimības gaita ir viļņveidīga, ar aktīvākiem periodiem, kad redzams ādas un citu orgānu bojājums, un latentiem periodiem, kad sifiliss konstatējams, veicot laboratoriskus izmeklējumus.