Orhīts ir sēklinieka iekaisums, kas visbiežāk ir dažādu infekciju slimību (epidēmiskā parotīta, gripas, plaušu karsoņa, tuberkolozes, un citu) komplikācija. Dažkārt infekcija sēkliniekā ar asinīm un limfu var iekļūt no sēklinieka piedēkļa, priekšdziedzera un urīnizvadkanāla iekaisuma. Orhīts izraisa sāpes un var ietekmēt auglību.

Cēloņi

Orhītu var izraisīt baktēriju vai vīrusu infekcija, tomēr atsevišķos gadījumos orhīta cēloni nevar noteikt. Kā patstāvīga slimība orhīts var attīstīties pēc sēklinieku maisiņa traumas. Orhīts ir bieža komplikācija pēc ilgstošas pastāvīgas katetra lietošanas. Orhīts var būt vienpusējs vai abpusējs.

Baktēriju ierosināts orhīts visbiežāk ir saistīts ar epididimītu (sēklinieka piedēkļa iekaisums) vai tā rezultāts. Epididimītu parasti izraisa urīnizvadkanāla vai urīnpūšļa infekcija. Infekcijas cēlonis var būt seksuāli transmisīvas slimības. Citi infekcijas cēloņi var būt saistīti ar iedzimtām anomālijām urīnceļos.

Gandrīz trešdaļai vīriešu, kas saslimst ar epidēmisko parotītu (cūciņas) pēc pubertātes sasniegšanas, pastāv orhīta attīstības risks.

Simptomi

Akūtais orhīts sākas ar augstu temperatūru, drebuļiem, vieglām līdz pat smagām sāpēm sēkliniekā; ilgst apmēram divas līdz četras nedēļas. Var parādīties pietūkums vienā vai abos sēkliniekos, jutīgums tajos, būt slikta dūša un vemšana, kā arī vispārēja slikta pašsajūta. Var parādīties sāpes sēkliniekos un cirkšņos, sāpes urinējot vai ejakulācijas laikā. Termini "sāpes sēkliniekos" un "sāpes cirkšņos" dažkārt tiek lietoti kā sinonīmi, lai gan cirkšņu sāpju cēloņi var atšķirties no sēklinieku sāpju cēloņiem.

Ja sēklinieks sastruto, iespējama tā atmiršana, jo asinsrites traucējumi sēkliniekā rada asinsvadu trombozi un gangrēnu. Hronisks orhīts izveidojas no akūtā orhīta, vai jau primāri tam ir hroniska gaita. Jāņem vērā, ka vairākas medicīniska rakstura problēmas var izraisīt sēklinieku sāpes, un tām ir nepieciešama tūlītēja ārstēšana.

Ārstēšana

Ārstēšana ir atkarīga no orhīta cēloņa, un tiek veikta pēc ārsta urologa norādījumiem. Baktēriju izraisīta orhīta gadījumā var tikt izrakstītas antibiotikas. Ja bakteriālās infekcijas cēlonis ir STS, arī seksa partnerim nepieciešama ārstēšana.

Ir jāievēro miers un noteiktais gultas režīms, nepieciešamības gadījumā jālieto pretsāpju līdzekļi, pretiekaisuma līdzekļi, jāveic viegla siltuma procedūras. Ja radies sastrutojums, nepieciešama operācija. Lielākā daļa cilvēku ar vīrusu orhītu sāk justies labāk trīs līdz 10 dienu laikā, lai gan var paiet vairākas nedēļas, līdz sēklinieku jūtīgums izzūd pilnībā.

Profilakses nolūkos nepieciešams izvairīties no sēklinieka traumām, urīnceļu infekcijām; tai skaitā – jāpraktizē drošs sekss. Organismu jāspēcina, it sevišķi pēc infekciju slimībām. Nepieciešams jau laikus likvidēt jebkuru infekcijas perēkli organismā, nepieļaujot iekaisuma attīstību.