Iridociklīts: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Iridociklīts ir acs varavīksnenes un starenes iekaisums, ko izraisa vispārējas organisma slimības kā, piemēram, reimatisms un tuberkuloze, kā arī citi ierosinātāji; varavīksnene (acs krāsainā daļa) un starene jeb ciliārais ķermenis (muskuļi un audi, kas iesaistīti acs fokusēšanā) ir iekaisuši.
Cēloņi
Varavīksnene kontrolē gaismas daudzumu, kas acī nokļūst caur zīlīti, tumšo atveri acs centrā. Tieši blakus varavīksnenei ir ciliārais ķermenis, kas palīdz kontrolēt lēcas formu un izdala šķidrumu, kas nodrošina acij nepieciešamās barības vielas. Jebkas, kas izraisa varavīksnenes vai ciliārā ķermeņa bojājumus vai iekaisumu, var izraisīt iridociklītu.
Iridociklītu izraisa, piemēram, tādas vispārējas organisma slimības kā reimatisms un tuberkuloze, gonoreja, toksoplazmoze, sifiliss, gripa, arī vielmaiņas traucējumi – cukura diabēts, podagra –, acu traumas, fokālā infekcija (bojāti zobi, deguna blakusdobumu iekaisums).
Simptomi
Iridociklītu var iedalīt trijos veidos: akūtā, hroniskā un atkārtotā. Akūts iridociklīts parādās pēkšņi, parasti ilgst apmēram trīs nedēļas, retāk pat līdz sešām nedēļām ilgi. Hroniska iridociklīta gadījumā iekaisums ir pastāvīgs, un tas ilgst vairāk nekā trīs mēnešus. Atkārtots iridociklīts nozīmē, ka iekaisums mēdz bieži atkārtoties.
Visbiežāk sastopamie iridociklīta simptomi ir stipras sāpes un karstuma sajūta acī, fotofobija, asarošana, redzes pavājināšanās un neskaidra redze, sarkanas un iekaisušas acis. Par to var liecināt arī paplašināti asinsvadi, galvenokārt ap radzeni, mainījusies varavīksnenes krāsa, un izplūdis tās zīmējums – salīdzinājumā ar veselo aci.
Acs zīlīte ir sašaurināta; veidojas varavīksnenes saaugumi ar lēcu, tāpēc zīlītes malas kļūst robainas. Ja iridociklīts laikus netiek ārstēts, rodas pilnīgs zīlītes aizaugums, kas kavē acs iekšējā šķidruma cirkulāciju. Tā rezultātā paaugstinās acs iekšējais spiediens. Vieglākos iridociklīta gadījumos acs kļūst pilnīgi vesela, dažreiz paliek saaugumi; smagākos gadījumos var rasties sekundārā glaukoma, katarakta, retākos gadījumos arī varavīksnenes vai acs ābola atrofija un redzes zudums.
Ārstēšana
Lielākajā daļā gadījumu iridociklīts dažu dienu laikā izzūd pats no sevis. Ja iridociklītu izraisa infekcija vai slimība, tad šī konkrētā cēloņa ārstēšana parasti novērsīs arī iridociklīta simptomus. Ārstēšana jāsāk pēc iespējas ātrāk, lai samazinātu potenciālos redzes bojājumus.
Ārstē ar līdzekļiem, kas paplašina acs zīlīti (piemēram, atropīnu, skopolamīnu), ar kortizonu, prethistamīna līdzekļiem, antibiotikām, sulfanilamīdu preparātiem, fizioterapiju un vispārēju specifisku ārstēšanu atkarībā no iridociklīta izcelsmes.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
