Mūsu tik svarīgais un lielākais orgāns – āda – nonāk tiešā saskarē ar apkārtējo vidi. Ja vasarā īpaši svarīgi sargāt to no saules ultravioleto staru iedarbības, tad tagad – ziemā – parūpēties par to, lai āda ir gatava salam un vējam ārā un bieži vien pārlieku sausam gaisam iekštelpās.  

“Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone uzsver: “Ziemā sausāka kļūst visa ķermeņa āda, ne tikai tā, kas nav nosegta ar apģērbu. Bieži vien diskomfortu rada sausi papēži, dažkārt izteikti sausāka kļūst arī āda uz elkoņiem, ceļu locītavām. Ko darīt? Vispirms – sagādāt savam ādas tipam piemērotu ķermeņa kopšanas līdzekli, kas ādu spēj pienācīgi pabarot, un lietot to ikreiz pēc dušas. Var pamēģināt, vai āda jūtas labi, lietojot dušas eļļu – tā ādu gan attīrīs, gan mitrinās. Ja efektīvākais līdzeklis visai ādai ir atrasts, noteikti jāparūpējas par to, lai āda, neatkarīgi ķermeņa zonas, būtu arī pabarota un aizsargāta, taču pirms tam ādu svarīgi pareizi sagatavot, un tas nozīmē – attīrīt. Šim nolūkam var lietot losjonu vai micelāro ūdeni.”

Farmaceite norāda, ka ādas veselībai drošāka ir pārbaudītā dermatokosmētika, ko plašā sortimentā piedāvā aptiekas. Tātad – mazāks risks, ka ādas kopšanas līdzeklis izraisīs alerģisku reakciju. Farmaceiti ir arī pietiekami kompetenti, lai sniegtu konsultāciju par šiem produktiem un palīdzētu piemeklēt to, kas būs piemērotāks vai ko rekomendējis dermatologs. „Un vēl – dzeriet ikdienā pieteikami daudz šķidruma, kā arī neaizmirstiet vēdināt telpas un mitrināt gaisu! Arī tam ir nozīme ādas veselībai,” atgādina farmaceite.

Ziema ādas kaites var saasināt

“Jā, šāds risks pastāv,” apstiprina farmaceite, jo ikdienas darbā aptiekā ir novērojusi, ka tieši ziemā cilvēki biežāk cieš, piemēram, no atopiskā dermatīta saasinājuma un meklē veidu, kā nepatīkamos simptomus mazināt. Tas, protams, rada papildu diskomfortu un prasa papildu rūpes par ādu. Visticamāk ir jādodas uz aptieku pēc speciāla krēma un, ja tas nelīdz, noteikti nepieciešama dermatologa konsultācija. Tiesa, ieteicams nopietni caurskatīt arī savu ēdienkarti, jo uzturs var ietekmēt ādas stāvokli. Jālūko, lai uzturs ir sabalansēts, daudzveidīgs, lai tajā ir iekļauti dārzeņi un augļi, kas satur vitamīnus, lai ir pietiekamā daudzumā olbaltumvielu un šķiedrvielu. Vajadzētu attiekties no kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas un alkohola lietošanas,” mudina farmaceite un piebilst, ka ādas stāvokli var pasliktināt arī ilgstošs stress, pārslodze, miega traucējumi, kas liedz organismam atpūsties un izvadīt no tā atkritumvielas. Tomēr arī šādā gadījuma var mēģināt palīdzēt savam organismam izvēloties piemērotu vitamīnu kompleksu un kādu probiotikas saturošu uztura bagātinātāju. Kā liecina pētījumi, atbilstošu probiotiku lietošana atopiskā dermatīta gadījumā var uzlabot ādas veselību.

Aizsargāt, pirms dodies ārā!

Seja

Foto: Freepik.com/ pvproductions

Seja ir īpaši jutīga ādas zona, jo ikreiz nonāk tiešā saskarē ar ziemas auksto gaisu, vēju, mitrumu, sniegputeni. Farmaceite stāsta, ka tikai labi mitrināta un barota āda būs gatava sastapties ar šādiem kairinātājiem. Kā to panākt? “No rīta uz attīrītas sejas ādas vajadzētu uzklāt barojošu sejas krēmu. Svarīgi, lai krēms paspēj uzsūkties, tādēļ to ieteicams darīt vismaz 30 minūtes pirms došanās laukā. Savukārt vakarā sejai nepieciešama mitrināšana, tādēļ uz nakti klāj mitrinošo sejas krēmu. Krēmi parasti ir izstrādāti dažādiem ādas tipiem un paredzēti dažādiem mērķiem (mitrināšana, barošana, pretgrumbu utt.), un to sastāvā ir attiecīgās vielas, kas palīdz sasniegt šos mērķus.”

Farmaceite piebilst, ka arī ziemā ir saules ultravioletais starojums, no kā ādu vajadzētu sargāt, tāpēc der pievērst uzmanību, vai ikdienā lietotais krēms satur SPF aizsargfiltru. Sievietes, kuras ikdienā lieto kvalitatīvu tonālo krēmu, visticamāk ir pamanījušas, ka arī tas šādu aizsardzību var nodrošināt.

Lūpas

Laikapstākļu triecienu pilnā mērā saņem lūpas, tādēļ par tām, ejot ārā, noteikti ir jāatceras. Lūpu balzāmu noteikti paņemiet līdzi, ja dodaties garākā pastaigā vai gatavojaties ziemas sporta piedzīvojumam!  “Uz lupām ieteicams uzklāt barojošu, aizsargājošu lūpu balzāmu. Pajautājiet farmaceitam, kurš lūpu kopšanas līdzeklis būs piemērots pieaugušajiem, un noteikti piemeklējiet arī bērnu un mazuļu maigajai lūpu ādai piemērotu līdzekli, jo pat tad, ja zīdainis guļ ratos, aukstais gaiss var nodarīt pāri mitrajām lūpiņām. ”

Aptiekās ir plaša līdzekļu izvēlē lūpu ādas pasargāšanai – gan dziedējoši, kurus ieteicams klāt uz nakti, gan arī tādi, kas noderēs dienas laikā. Izvēlieties lūpu balzāmu ar bišu vasku, šī vai kakao sviestu, mango vai hohoba eļļu – šīs sastāvdaļas pasargās lūpas no sasprēgāšanas. Labi, ja lūpu balzāma sastāvā ir SPF aizsargfiltrs un antioksidanti (E vitamīns, koenzīms Q10). Reizi pa reizei var lietot lūpu skrubi, lai noņemtu sauso ādu un pēc tam lūpu balzāms labāk iedarbotos.

Rokas

Jānēsā cimdi! Pavisam mazs brīdis bez cimdiem, jo jānotur tālrunis, atslēgas vai soma, un roku āda uz laiku jau kā dzērvju zābaki! “Iespējams, tas tādēļ, ka roku āda nav pienācīgi pabarota. To vajadzētu ievērot gluži kā rituālu, jo sevišķi ziemā, kad iekštelpās gaiss ir sauss – ik vakaru pirms gulētiešanas palutināt rokas ar bagātīgu barojoša krēma kārtu, ko dienas steigā nelieto biezā, treknā sastāva dēļ. Nakts laikā krēms lēni un pamazām uzsūksies ādā, sniedzot dziļu barošanu un aizsardzību. Savukārt dienā ikreiz pēc roku mazgāšanas ir jālieto vieglākas konsistences roku krēms, kas ātri uzsūcas ādā un pieskaroties neatstāj taukainus traipus uz virsmām un drēbēm,” iesaka farmaceite.