Izdegšanas sindroms vecākiem: Kā laikus pamanīt simptomus un to novērst?

Steidzīgs rīta cēliens ar brokastu gatavošanu, bērnu pucēšanu un vešanu uz mācību iestādēm. Pēc tam daudzie darba pienākumi, kam seko ne mazāk spraigais pēcpusdienas un vakara cēliens – veikala apmeklējumi, bērnu izvadāšana uz pulciņiem, vakariņu gatavošana un virkne citu pienākumu. Tā tas turpinās, līdz kādā rītā saproti – zinot, kas sagaida, negribas nemaz vairs celties. Tu esi izdedzis…

"Rimi Bērniem" labsajūtas eksperte, ārste-psihoterapeite Laura Valaine stāsta: “Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedrā veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka vairāk nekā pusei (52,4 %) māmiņu ir izdegšanas sindroms vidējā līdz augstā pakāpē. Satraucoši dati, vai ne? Un, visticamāk, katrs no mums kādā dzīves posmā ir piedzīvojis, ko nozīmē izdegšana. Kādam simptomi var izpausties pavisam vieglā formā un gana ātri izzust, ja cilvēks uz pirmajām pazīmēm reaģējis nekavējoties. Savukārt cits tos var nepamanīt un ieslīgt arvien dziļākā izdegšanā, kas var novest līdz pat depresijai.”

Izdegšanas trīs dimensijas

Psihoterapeite norāda, ka vecāku izdegšanai, līdzīgi kā profesionālajai izdegšanai, ir trīs dimensijas.

1. Emocionāls izsīkums – izdegšanas pamatkomponente. Tas ir fiziska izsīkuma stāvoklis, kura laikā vecāks jūtas emocionāli iztukšots. Piemēram, māte, jau no rīta pamostoties, jūtas nogurusi, emocionāli iztukšota, ja zina, ka jāpavada vēl viena diena kopā ar bērnu. Tas nav tāpēc, ka viņa nemīlētu savu bērnu vai kā citādi viņu nevēlētos. Viņa ir nogurusi! Izsmēlusi sevi mātes lomā, jo visas citas lomas jeb vajadzības – sieva, sieviete, darbiniece, draudzene u. tml. – atstātas novārtā.

2. Emocionāla distancēšanās. Lai saglabātu tās enerģijas rezerves, kas vēl palikušas, vecāks cenšas emocionāli distancēties no bērna. Šādu vecāku bērnus var saukt par novārtā atstātiem, jo izdedzis vecāks arvien mazāk iesaistās attiecību uzturēšanā ar savu bērnu. Jā, mamma bērnu, piemēram, pabaro, apģērbj, viņš ir tīrs un citādi aprūpēts, taču viss tiek paveikts mehāniski, bez emocionālo aspektu komponentes.

3. Personīgo sasniegumu samazināšanās. Vecāks vairs negūst prieku, esot kopā ar bērnu. Viņš vairs nespēj pildīt pienākumus un rūpēties par viņu, kā to darījis un gribējis darīt iepriekš, līdz ar to izjūt motivācijas trūkumu attiecībā uz savu lomu bērna dzīvē. Vecākam rodas nicinājums pret bērnu audzināšanu jeb, citiem vārdiem sakot, māte (vai tēvs) sevi uzskata par sliktu vecāku. Šo sajūtu vēl vairāk pastiprina tas, ka rodas nespēja izturēt atrašanos mātes lomā un nepatika būt kopā ar savu bērnu. Tā teikt - apburtais loks.

Riska faktori

Itin bieži, pirms paši piedzīvojam kādu neizdošanos vai pārbaudījumu, mēs domājam – “mani jau tas neskars, es taču esmu gudra, visu ko lasu, zinu, veltu laiku arī sev, kaut vai aizejot pie manikīra.” Tomēr speciāliste apgalvo, ka minētos simptomus var piedzīvot jebkurš vecāks. Īpaši liels izdegšanas risks ir tiem, kuri tiecas būt perfekti, ideāli, atbilst visiem “gudrās grāmatās” aprakstītajiem priekšrakstiem. Turklāt perfekcionisms palielina trauksmi, bet trauksmainums, tāpat kā emociju un stresa pārvaldīšanas spēju trūkums, ir izdegšanas sindroma palaidējmehānisms.

“Vēl pie vecāka izdegšanas iemesliem jāmin emocionāla un praktiska atbalsta trūkumu no otra vecāka vai plašāka sociālā loka, vēl jo vairāk tad, ja bērns ir ar īpašām vajadzībām, kas ietekmē visas ģimenes dzīvi,” saka speciāliste un piebilst, ka lielāks izdegšanas risks ir arī tiem vecākiem, kuri strādā nepilnu slodzi vai algotu darbu nestrādā vispār, veicot tikai mājas un bērnu aprūpes pienākumus.

Izdegšanas sekas

Gan vecāku izdegšanas, gan profesionālās izdegšanas somatiskās izpausmes ir analogas – fizisks nespēks, nogurums, galvassāpes. Tāpat šādos gadījumos mēdz būt miega traucējumi un tieksme lietot atkarību izraisošas vielas. Taču ir viena būtiska atšķirība starp izdegšanu vecāku lomā un profesionālajā sfērā – sevi izsmēlis vecāks kļūst nevērīgs un pat vardarbīgs pret savu bērnu. “Pētījumi liecina, ka vecākiem, kuri piedzīvo izdegšanu, ir lielāka iespējamība iesaistīties vardarbībā pret savu bērnu, tādējādi pakļaujot viņu nelabvēlīgu īstermiņa un ilgtermiņa seku riskam,” brīdina speciāliste.

Ko darīt, ja jūti – spēki sāk izsīkt?

Foto: Freepik.com/ DCStudio

1. Ja jūtams, ka spēki vecāka lomā sāk izsīkt, nepieciešams savās izjūtās dalīties ar dzīvesbiedru. Nākamais solis būtu censties saprast problēmas cēloni un iespējami ātrāk rast risinājumu, neļaujot izdegšanas simptomiem turpināt uzvaras gājienu.

2. Ļoti palīdz pilnvērtīgs miegs, kad organisms atjaunojas. Tāpēc, ja uz izdegšanas robežas ir māmiņa, kura dzīvo mājās ar mazu bērnu, itin bieži būs līdzēts vien ar to, ka dzīvesbiedrs uzņemsies visus ikdienas pienākumus un ļaus viņai kārtīgi izgulēties.

3. Nedrīkst aizmirst arī par fiziskajām aktivitātēm. Tās nevis nogurdina, bet gluži pretēji – uzlādē un dod enerģiju.

4. Vēl svarīgs ir sociālais loks – tikšanās ar draugiem, kultūras pasākumu apmeklēšana un viss cits, kas dod pozitīvas emocijas.

Tāpat psihoterapeite vecākiem atgādina par iecietību un rūpēm pašiem pret sevi: “Ja, piemēram, mamma vakarā ir ļoti nogurusi, tad nevajag par katru cenu mazgāt to smilšaino grīdu! Šodien labāk doties laikus gulēt, lai miegā atjaunotos un no rīta celtos ar jauniem spēkiem. Un tad arī to grīdu izmazgāt.”

Gadījumos, kad kļūst skaidrs – paša spēkiem ar radušos situāciju tikt galā neizdosies, jāmeklē profesionāla palīdzība. Psihoterapeite stāsta, ka dažkārt pietiek ar pāris vizītēm pie speciālista, lai izrunātu savu iekšēji krāto sāpi un saprastu mehānismus, kas var palīdzēt turpmāk vairs nepiedzīvot izdegšanas periodus vecāka lomā. “Galvenais – simptomus neatstāt bez ievērības, jo tie ir nopietni un ļoti traucē būt priecīgam vecākam,” piebilst ārste.

Svarīgi!

Ne visi vecāki–perfekcionisti vai vecāki, kuriem trūkst sociāls un/vai otra vecāka atbalsts, tāpat kā ne visi tie, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, dzīves laikā izdeg!