Atkarība no azartspēlēm: Cēloņi, simptomi un ārstēšana
Atkarība no azartspēlēm jeb ludomānija ir viena no izplatītākajām atkarību formām, kam raksturīga cilvēka patoloģiska tieksme uz azartspēlēm. Šī atkarība ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu visā pasaulē.
Daudziem cilvēkiem azartspēles sagādā prieku, taču šī aizraušanās var pāraugt arī nopietnās veselības problēmās. Atkarība no azartspēlēm jeb ludomānija parasti attīstās pakāpeniski, un tā var izraisīt negatīvas psiholoģiskās, fizioloģiskās un sociālās sekas. Cilvēki, kas atkarīgi no azartspēlēm, var ciest, piemēram, no depresijas, migrēnas, nespēka, zarnu trakta darbības problēmām un citiem trauksmes izraisītiem traucējumiem. Līdzīgi kā jebkura cita atkarība, ludomānija var izraisīt cilvēkos tādu izmisumu, kas var beigties ar pašnāvību vai tās mēģinājumu.
Cēloņi
Ludomānijas tāpat kā daudzu citu atkarību attīstības pamatā ir psiholoģiski cēloņi. Šī atkarība ir cieši saistīta ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem. Par starta mehānismu var kalpot, piemēram, vientulības sajūta, kuras rezultātā cilvēku sāk interesēt azartspēles. Iegūtās pozitīvās emocijas, spēlējot azartspēles, liek arvien biežāk atgriezties pie šīs nodarbes, kā rezultātā vēlme spēlēt var kļūt regulāra.
Vēl viens iemesls, kāpēc pieaugušajiem vai pusaudžiem var attīstīties atkarība no azartspēlēm, ir neapmierinātība ar sevi. Šādā situācijā cilvēks cenšas pierādīt sevi spēlē, kur gūt uzvaru ir vienkāršāk nekā pašapliecināties reālajā dzīvē.
Biežākais azartspēļu atkarības cēlonis ir vieglas peļņas ilūzija. No azartspēlēm atkarīgie cilvēki kļūdaini tic, ka nauda var atrisināt jebkuras problēmas, līdz ar to viņi pakļaujas vieglas peļņas kārdinājumam un izlemj izmēģināt savu veiksmi spēļu automātos vai kazino spēlēs. Un, jo veiksmīgāks ir spēles iznākums, jo lielāka ir vēlme uzspēlēt atkal un atkal, līdz tā jau kļūst par apmātību.
Ludomānijas attīstības risks ir īpaši palielināts cilvēkiem, kas:
- cieš no depresijas, trauksmes un personības traucējumiem;
- ir atkarīgi no citām lietām, piemēram, alkohola un narkotikām – daļa speciālistu uzskata to par galveno ludomānijas izraisītāju;
- lieto dopamīna agonistus – medikamentus, ko izmanto Pārkinsona slimības un "nemierīgo kāju" sindroma ārstēšanai;
- lieto antipsihotiskos līdzekļus;
- azartspēļu atkarība ir biežāk sastopama jauniešu un pusmūža vecuma cilvēku vidū;
- vīrieši ir vairāk pakļauti azartspēļu riskam nekā sievietes;
- atkarības risks ir palielināts arī, ja kādam tuvam draugam vai ģiemenes loceklim ir ludomānija.
Nereti atkarība no spēlēm sastopama arī bērnu vidū. Tās attīstību var ietekmēt tādi faktori kā:
- ieradums pavadīt laiku kopā ar vecākiem, brāļiem vai māsām, spēlējot kāršu spēles;
- filmas, seriāli un televīzijas pārraides, kas propagandē azartspēles, kazino un spēļu automātus;
- tehnoloģiskais progress – regulāras sarunas ar draugiem par uzvaras taktiku vai stratēģiju kādā datorspēlē;
- izpratnes trūkums par azartspēļu negatīvo pusi – finansiāliem zaudējumiem, parādiem un sekām, kas rodas, nespējot atteikties no dalības azartspēlēs.
Simptomi
Ludomānijai ir ļoti daudz psiholoģisko un fizioloģisko izpausmju. Izplatītākie simptomi ir:
- Intereses zudums pret sabiedrisko dzīvi;
- Spēle kļūst svarīgāka par ģimeni, karjeru un mācībām;
- Komunikācijas pārtraukšana ar draugiem un tuviniekiem spēles dēļ;
- Pārliecība par pilnīgu situācijas kontroli;
- Nespēja pārtraukt spēli pat neskaitāmu zaudējumu gadījumā;
- Paaugstināta aizkaitināmība un agresijas lēkmes;
- Neskaitāmi mēģinājumi atspēlēties pēc zaudējuma;
- Meli tuviniekiem par iemesliem, kam patiesība nepieciešama nauda;
- Iesaistīšanās kriminālajās aktivitātēs;
- Biežas garastāvokļa maiņas, sākot no uzbudinājuma, līdz pat dziļai depresijai;
- Miega traucējumi;
- Pašnāvības mēģinājumi;
- Iekšējo orgānu darbības traucējumi, kas rodas pastiprinātas stresa hormonu izdalīšanās dēļ (adrenalīns, endorfīni un kortizols);
- Sirdsdarbības paātrināšanās un sāpes sirds apvidū;
- Pastiprināta svīšana;
- Koncentrēšanās spēju trūkums;
- Biežas galvassāpes un migrēna;
- Neregulāra ēšana;
- Izmaiņas izskatā.
Pamanot šos simptomus kādam tuvam cilvēkam, pēc iespējas ātrāk vajadzētu vērsties pēc psihiatra palīdzības. Tikai pieredzējis speciālists spēs noteikt efektīvākās individuālās ārstēšanas metodes.
Ārstēšanas metodes
Galvenokārt azartspēļu atkarības ārstēšanas metodes iedala trijās grupās:
- Psihoterapija – tā var būt uzvedības terapija vai kognitīvi biheiviorālā terapija. Uzvedības terapija palīdz pacientam samazināt nepieciešamību pēc azartspēlēm, veicinot jaunu (adekvātu) iemaņu un uzvedības formu attīstību, kas rezultātā aizstāj patoloģisko atkarību. Kognitīvi biheiviorālā terapija palīdz pacientam mainīt domāšanu, uztveri un sajūtas, kas saistītas ar azartspēlēm.
- Medikamenti – garastāvokļa stabilizatori un antidepresanti var palīdzēt samazināt simptomus un saslimšanas, kas attīstās līdz ar atkarību. Daži antidepresanti spēj samazināt arī vēlmi spēlēt azartspēles. Ārstēšanā tiek pielietoti arī antagonisti – medikamenti, kurus lieto narkotiku atkarības ārstēšanai, kas var palīdzēt īpaši kompulsīviem spēlmaņiem.
- Atbalsta un pašpalīdzības grupas – dažkārt atkarību var efektīvi izārstēt, piedaloties sarunās ar cilvēkiem, kas nokļuvuši līdzīgā situācijā.
