Proktoloģiskas saslimšanas, piemēram, hemoroīdi un citas resnās zarnas slimības, kļūst aizvien izplatītākas mūsdienu sabiedrībā. Šīs problēmas ietekmē gan dzīvesveids, gan vide, gan iedzimtība, un tas var izraisīt diskomfortu vai sāpes vēdera lejasdaļā un anālās atveres apvidū. Šādās situācijās būtiski ir nevilcināties un vērsties pie speciālista – proktologa.

Rudens sezona, kad visapkārt arvien vairāk cilvēku slimo, liek mums īpaši pievērsties jautājumam par to, kā pasargāt sevi un stiprināt savu imūnsistēmu. Papildus labi zināmajiem vitamīniem un sabalansētam uzturam pēdējā laikā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta probiotiku un prebiotiku – attiecīgi labvēlīgo baktēriju un šķiedrvielu – lietošanai.

Skaņas – fona trokšņi, sarunas, mūzika – mums apkārt dzirdamas ir nemitīgi un tās var ietekmēt mūsu pašsajūtu. Mūzikas terapeite Jana Duhovska atklāj, kā pārvaldīt un vadīt savas emocijas un mentālo veselību ar mūzikas palīdzību.

10. un 11. oktobrī Rīgā notiek 3. starptautiskais PMNET Forums jeb Precīzijas medicīnas tīklošanās forums, kas ir viena no vadošajām precīzijas medicīnas platformām Ziemeļeiropā. Šogad forumā piedalās vairāk nekā 300 dalībnieku, tostarp veselības nozares speciālisti, zinātnieki, uzņēmēji un politikas veidotāji, lai apspriestu aktuālus jautājumus, kas ietekmē Latvijas ekonomiku un veselības aprūpes sistēmu. 

Ceļu locītavu krakšķēšana ir diezgan izplatīta parādība. Vai par to būtu jāuztraucas? Skaidrojumu sniedz traumatoloģe, bet no farmaceitiskās aprūpes puses iespējamos risinājumus raksturo farmaceite. 

29. oktobrī visā pasaulē tiks atzīmēta Pasaules Insulta diena, vēršot sabiedrības uzmanību uz to, cik svarīgi ir atpazīt insulta simptomus un rīkoties ātri, jo medicīniskās palīdzības ātrai saņemšanai var būt izšķiroša nozīme. Cilvēkiem, kuri pārcietuši insultu, var būtiski pasliktināties dzīves kvalitāte, taču speciālisti atgādina – mūsdienu medicīna ir pietiekami attīstīta, lai risinātu dažādas problēmas. 

Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?

Diabēts ir neredzama, bet prasīga diagnoze, kas, ienākot cilvēka dzīvē, nozīmē būtiskas pārmaiņas, pielāgošanos, ikdienas ieradumu izmainīšanu un milzīgu disciplīnu. Tomēr diabēts nenozīmē, ka dzīve ir beigusies. Ar līdzcilvēku izpratni un atbalstu, mūsdienu tehnoloģiju palīdzību, apņemšanos un gribasspēku diabētu iespējams savienot ar pilnvērtīgu un aktīvu dzīvi un pat sportu profesionālā līmenī, gūstot panākumus.

Kad kļūst vējaini lietains un krietni vēsāks, biežāk paši sev mēdzam uzdot jautājumu, kas būtu nepieciešams mūsu imūnsistēmai, lai tā nevainojami pildītu savas funkcijas, aizsargājot organismu no vīrusiem un infekcijām. Speciālisti atgādina vairākas it kā pavisam vienkāršas, taču pārbaudītas veselību un labbūtību sekmējošas darbības, kuru nozīmi bieži vien ikdienā pietiekami nenovērtējam. 

Aptuveni līdz divu gadu vecumam bērniem ir dabīga tieksme izzināt pasauli, liekot lietā visas piecas maņas, tostarp ievietojot dažādus priekšmetus mutē. Tas ir normāls attīstības posms, un vecākiem par to nevajadzētu lieki uztraukties, tomēr ir svarīgi pārliecināties, ka priekšmeti, ko mazulis vēlas „nogaršot”, ir droši un nekaitēs bērna veselībai vai pat dzīvībai.