Ir labi zināt, kā sev palīdzēt, ja gadās kāda veselības liksta, taču vienmēr jāatceras, ka situācijai neatbilstoša pašārstēšanās var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Ja ārsta konsultāciju saņemt dažkārt sarežģītāk, farmaceita konsultācija atbilstoši viņa kompetencei ir ērti sasniedzama vienmēr.

Kopš 2025. gada sākuma PEP mammas Latvijā oficiāli darbojas kā jaunas profesijas pārstāves, jo vecāku emocionālā atbalsta speciālistes ir iekļautas Profesiju klasifikatorā. Par to, kādu atbalstu jaunajiem vecākiem PEP mammas sniedz Bērnu slimnīcā, stāsta Baiba Kauliņa, projekta koordinatore biedrībā "PEP mammu apvienība". 

Dzemdējušas sievietes seksuālā labsajūta joprojām ir diskrēta tēma. Par diskomfortu un sāpēm seksa laikā savam ārstam min tikai retā sieviete. Klīnika EGV ginekoloģe, dzemdību speciāliste un eksperte auglības jautājumos dr. Solvita Funka aicina sievietes neklusēt, jo sāpju situācijas iespējams atrisināt.

Par iespējamām blaknēm pēc vakcinācijas stāsta Zane Neikena, Zāļu valsts aģentūras Zāļu drošuma nodaļas vadošā eksperte, Eiropas Zāļu aģentūras Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas Latvijas pārstāve, un Liene Luce, Zāļu valsts aģentūras Zāļu drošuma nodaļas vecākā eksperte. 

Ja runa ir par bērniem, aprūpējamiem cilvēkiem vai viesiem, svarīgi ir nodrošināt komfortu, higiēnu un ilgstošu tīrību. TEOMAR ūdensnecaurlaidīgie matraču aizsargi palīdz parūpēties par šo visu vienkārši un efektīvi!

9. maijā notiks konference “Androloģija un reproduktīvā medicīna”. Par konferences saturu stāstīs Eiropas Androloģijas akadēmijas biedrs, klīnikas “iVF Riga” Androloģijas centra vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes vecākais pētnieks, klīniskais andrologs, Dr.med. Juris Ērenpreiss.  

Lai arī pavasaris jau ir pilnā plaukumā, šogad dažādas vīrusu un baktēriju saslimšanas aizvien turpina aktīvi izplatīties. Joprojām novērojama gripa, turklāt daudzi cilvēki cīnās ar ieilgušu klepu un mikoplazmas pneimoniju. Tieši šobrīd īpaša uzmanība jāpievērš imunitātes atbalstam.

Tuvojas siltais laiks, kad daudzi sāk vairāk kustēties, sportot, iesaistīties dažādās fiziskās aktivitātēs vai pievēršas aktīvākiem dārza darbiem. Diemžēl nereti šajā procesā rodas arī dažādas traumas. Kā mazināt traumu risku fizisko aktivitāšu laikā un ko darīt, ja tomēr gadījies satraumēties?

Blaugznas jeb skalpa ādas zvīņošanās ir ļoti bieži sastopama problēma, un kādā dzīves brīdī tā var skart pat katru otro iedzīvotāju. Blaugznu veidošanās parasti sākas pubertātes vecumā un biežāk skar vīriešus, tomēr tās nereti ir sastopamas arī zīdaiņiem kā piena krevele un cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma.

50 procentos gadījumu infarkts, kura galvenais iemesls ir paaugstināts holesterīns, beidzas ar nāvi. Kā noskaidrot un aprēķināt infarkta risku, kas ir labais un sliktais holesterīns, stāsta RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas vadītājs Andris Skride.