Lieldienu šūpoles: tradīcija, kas ne visiem sagādā prieku

Šūpošanās Lieldienās ir iemīļota tradīcija, tomēr ne visiem tā beidzas ar labu pašsajūtu – katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam šūpošanās Lieldienās izraisa galvas reiboni vai nelabumu, liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja. 

Aptaujas dati rāda, ka Lieldienu šūpošanās tradīcija ir aktuāla vairāk nekā pusei pieaugušo Latvijas iedzīvotāju. Sievietes šūpojas biežāk nekā vīrieši, savukārt dažādās vecuma grupās visaktīvāk šo tradīciju iecienījuši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem un iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem. 

Visaktīvāk šūpojas Vidzemē (50%) un Kurzemē (42%), bet visretāk Latgalē – tikai 26%. Arī Rīgas reģionā šūpošanās ir mazāk izplatīta – to nedara 42% iedzīvotāju, liecina aptauja, un, visticamākais, šīs atšķirības varētu būt izskaidrojamas arī ar mazāku pieaugušajiem paredzētu šūpoļu pieejamību. 

Vienlaikus 24% aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka pēc šūpošanās saskārušies ar galvas reiboni vai nelabumu, retāk – ar paaugstinātu asinsspiedienu, sirdsklauvēm, kā arī sāpēm mugurā vai locītavās. Vairums jeb 58% respondentu norāda, ka nekad nav izjutuši sliktu pašsajūtu pēc šūpošanās – to apstiprina 65% vīriešu un aptuveni puse sieviešu. 

Kāpēc rodas nelabums 

“Vai šūpošanās izraisīs diskomfortu, atkarīgs no vestibulārā aparāta. Šūpojoties daļai cilvēku tas tiek kairināts, radot galvas reiboni, nelabumu un pat sajūtu, ka būs jāvemj,” skaidro neirologs “Veselības centru apvienībā” Jānis Mednieks. Speciālists uzsver, ka organisma reakcija var būt ļoti individuāla – nelabums var pāriet dažu minūšu laikā, bet citos gadījumos saglabāties vairākas stundas vai pat dienas. 

Ārsts brīdina: simptomus nedrīkst ignorēt 

“Ja šūpošanās laikā parādās nelabums, šūpoles nekavējoties jāapstādina. Atsevišķos gadījumos iespējams pat ģībonis, kas būtiski palielina kritiena un traumu risku,” uzsver neirologs. 

Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, kuri ne vienmēr spēj laikus novērtēt savu pašsajūtu. Ja šūpošanās turpinās, pastāv risks izkrist no šūpolēm un gūt nopietnas traumas. 

Kā izvairīties no sliktas pašsajūtas 

Speciālisti iesaka ievērot vairākus vienkāršus nosacījumus, lai šūpošanās būtu patīkama – šūpojoties skatīties horizontā, nevis uz leju, arī nepāršūpoties un nepagarināt šūpošanās laiku, kā arī izvairīties no šūpošanās tukšā dūšā, pirms šūpošanās izvairīties no trekna un smaga ēdiena. Svarīgi ir pārtraukt šūpošanos pie pirmajām nelabuma pazīmēm, kā arī neaizmirst īpaši uzraudzīt bērnus. 

Autors: Shutterstock.com

Ko darīt, ja kļūst slikti 

Ja šūpošanās laikā vai pēc tās parādās nelabums, būtiski ir nekavējoties pārtraukt kustību un ļaut organismam nomierināties. Palīdzēs svaigs un vēss gaiss, iespēja apsēsties vai apgulties mierīgā vietā, cieša apģērba atbrīvošana (atpogāt apkakli, noņemt šalli, atvērt virsjaku u.c.) un skatiena fiksēšana vienā punktā, vēlams horizontā. Ja iespējams, ieteicams paiet malā no cilvēku pūļa un trokšņa, jo pārmērīgi apkārtējie stimuli var pastiprināt nelabumu. 

Līdzekļi pret sliktu dūšu un vemšanu 

Pret nelabumu var palīdzēt vienkārši, ikdienā pieejami līdzekļi, norāda sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone: “Vieglos gadījumos labi noder piparmētru vai citronu tēja, kā arī ingvers – gan svaigā veidā, gan koncentrētā formā kapsulās. Tam piemīt pretiekaisuma īpašības un tas palīdz uzlabot gremošanas sistēmas darbību. 

Nelabumu var mazināt arī sūkājamās konfektes ar piparmētru vai ingvera sastāvdaļām, kā arī košļājamā gumija, kas var palīdzēt stabilizēt vestibulāro aparātu. Svarīgi ir arī pareizi uzņemt šķidrumu – ieteicams dzert bieži, bet maziem malkiem. Un nevajadzētu aizmirst par elpošanu – lēnas ieelpas un dziļas izelpas arī var palīdzēt mazināt sliktu dūšu.” 

Kad jābūt īpaši piesardzīgiem 

Neirologs atgādina, ka slikta dūša un reibonis var būt arī citu veselības traucējumu simptomi. “Svarīgi saprast – ja reibonis vai nelabums parādās ne tikai šūpojoties, bet atkārtojas arī ikdienā, tas var liecināt ne tikai par jutīgu vestibulāro aparātu, bet arī par citiem veselības traucējumiem,” skaidro Jana Osīte, “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja. “Šādos gadījumos ieteicams veikt pamata laboratoriskos izmeklējumus – pilnu asinsainu, dzelzs (feritīna) līmeni, glikozes un vairogdziedzera hormonu noteikšanu. Šie rādītāji palīdz izslēgt biežākos reiboņa iemeslus, piemēram, anēmiju, vielmaiņas traucējumus vai hormonālu disbalansu.”  

Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kuri jau iepriekš zina par jutīgu vestibulāro aparātu – šajās grupās sliktas pašsajūtas risks ir augstāks. 

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par sieviešu sev veltīto laiku šī gada martā veica pētījumu aģentūra “Norstat”, aptaujājot 1004 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.