Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem* vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju jeb 466 miljoni cilvēku saskaras ar vājdzirdību. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs un sasniegs vairāk nekā 900 miljonus cilvēku, proti, viens no desmit pasaules iedzīvotājiem saskarsies ar dzirdes problēmām. 

Katra mazuļa ienākšana ģimenē ir laimes un rūpju apvīta. Taču ir bērniņi, kuri prasa īpašu uzmanību, jo dažādu apstākļu dēļ nākuši pasaulē agrāk par dabas nolikto laiku. Ne vienmēr jaunie vecāki tam ir gatavi, un ir jāmeklē iespējas, kā veicināt mazuļa attīstību, tostarp arī speciālistu palīdzība.

Steidzami jāizslauka grīda, jāpagatavo maltīte, jānomazgā logi, jāsakārto skapis, jāaizskrien uz veikalu – daži no daudzajiem "steidzamajiem" darbiem, kas it kā jāpaveic, pirms ķerties klāt uzdevumiem, kurus patiešām svarīgi izdarīt. Prokrastinācija jeb darbu atlikšana uz vēlāku laiku negatīvi ietekmē kā mentālo, tā fizisko veselību un līdz ar to arī karjeru un personīgo dzīvi. 

Vairāki simti audiologopēdu, ergoterapeitu, fizioterapeitu, uztura speciālistu, mākslas terapeitu un citu rehabilitācijas nozarē strādājošo ekspertu 19. un 20. septembrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) pulcēsies Latvijas I Nacionālajā rehabilitācijas kongresā. Viena no aktuālajām tēmām, par kurām tiks diskutēts, ir disfāgija jeb rīšanas traucējumi. 

Rudens priekšvēstneši ir ne tikai zeltaino lapu paklājs zem kājām un bagātīga dārzeņu un augļu raža, bet arī tipiskākā šī gadalaika veselības liksta – iesnas. Diemžēl, iestājoties vēsākam un mainīgākam laikam, tās piemeklē gandrīz katru no mums. Par to, kā tās ārstēt un rūpēties par savu deguna veselību rudenīgajā laikā, stāsta farmaceite.

Arvien biežāk cilvēki meklē palīdzību pie speciālistiem saistībā ar stresu un neirotiskiem traucējumiem – paniku, ģeneralizētu trauksmi, bailēm (fobijām), pēctraumas stresa sindromu, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un citiem. Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās.

Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju mēdz doties uz darbu arī tad, ja veselības problēmu dēļ būtu ieteicams palikt mājās, liecina "Veselības indeksa" dati. Katrs trešais (31%) atzīst, ka bieži dodas uz darbu situācijās, kad labāk būtu palikt mājās un veseļoties, piemēram, ja ir spēcīga saaukstēšanās, paaugstināta temperatūra vai ļoti slikta pašsajūta, bet 39% atzinuši, ka šādi mēdz rīkoties, taču reti. 

Šovasar Zināšanu telpā Zikurāts vīriešu lokā tika aizvadīta saruna par nopietnu tēmu: "par to, kā dzīvot ar diagnozi – prostatas vēzis – un kā ar to sadzīvot". Prostatas vēža slimniekiem un to tuviniekiem bija iespēja privātā atmosfērā uzdot visus sev svarīgos un interesējošos jautājumus par prostatas vēzi speciālistiem, kā arī pacientiem, kuri slimību jau uzveikuši.

Rudens vēsais un mitrais laiks, kas neizbēgami ir pienācis, ir īsts pārbaudījums mūsu imunitātei un labsajūtai. Tomēr vienlaikus daba ir parūpējusies par to, lai sniegtu mums šobrīd tik vajadzīgos vitamīnus un antioksidantus. Kur tos vislabāk meklēt, ja ne rudens ogās?

Pārmērīga aizraušanās ar nepārtrauktu saziņu virtuālajā vidē var novest pie tendences nemitīgi kontrolēt tuvinieku un draugu ikdienas gaitas, secina psihoterapeite, analizējot pētījuma datus par Latvijas iedzīvotāju "attiecībām" ar virtuālo vidi un modernajām tehnoloģijām.