Koronavīruss COVID-19 turpina uzbrukumu visām pasaules valstīm. Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņojusi par pandēmiju. Ziņu virsraksti biedē ar informāciju par zibens ātru infekcijas izplatību. Tomēr, ņemot vērā šo situāciju, eksperti iesaka neaizmirst par "klusāku", bet briesmīgāku slepkavu, kurš ik gadu visā pasaulē paņem miljoniem cilvēku dzīvību.

Neatkarīgi no COVID-19 traģiskajiem notikumiem un sekām, jāatceras, ka sirds un asinsvadu slimības (CVD) joprojām ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē. Saskaņā ar PVO datiem pagājušajā gadā no tām mira 17,5 miljoni cilvēku. Un vissliktākais ir tas, ka 80% priekšlaicīgu sirdslēkmju un insultu varētu novērst. Atgādinām, ka 18. martā ar COVID-19 bija inficējušies 204,2 tūkstoši cilvēku, no šīs infekcijas nomira 8244 cilvēki.

Latvijā diemžēl CVD statistika ir ne mazāk biedējoša. Šī diagnoze ir galvenais mirstības iemesls mūsu valstī. Saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centra datiem 2018. gadā no CVD miruši 15 758 cilvēki. Visbiežāk nāve iestājās koronāro sirds slimību (6926 cilvēki) un sirdslēkmes (886 cilvēki) dēļ.

"Latvijā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, mirstība no insultiem, hemorāģiskiem insultiem un aneirismām ir neticami augsta," saka sabiedrības veselības eksperts un ārsts Pēteris Apinis. "Tas nozīmē, ka mēs zaudējam potenciāli veselīgas dzīves gadus. Mēs dzīvojam pārāk maz, lai gan varētu dzīvot ilgu, veselīgu un laimīgu dzīvi".

Eksperts atzīmē, ka sabalansēta uztura un regulāru fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme uz sirds veselību nav apšaubāma. Svarīgi ir arī kontrolēt svaru, asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu, kā arī nesmēķēt un nepadarīt bērnus par pasīviem smēķētājiem. Papildus preventīvajiem pasākumiem ir nepieciešama moderna un kvalitatīva veselības aprūpe.

Vēl viena problēma, kas tieši saistīta ar COVID-19 izplatību, ir karantīna un attiecīgi arī pārtika. Cilvēki iegādājas produktus un gaida karantīnu. Taču, ierobežojot kustības, ir svarīgi ēst pareizi, īpaši pacientiem ar sirds slimībām un paaugstinātu holesterīna līmeni.

"No vienas puses, tev ir jāēd tādā veidā, lai būtu spēks un enerģija, no otras puses, lai nebūtu pārēšanās," sacīja Dietologu un ārstu biedrības vadītājs Andis Bremanis: "Galu galā cilvēki, kas atrodas karantīnā, parasti dzīvo mazkustīgi. Tāpēc jāizvairās no pārāk bagātīgas un treknas pārtikas, lai liekie kilogrami neparādītos. Tomēr neviens neaizliedz staigāt svaigā gaisā – tu vari pastaigāties parkos, pie ūdenstilpnēm, pats galvenais, lai nebūtu liela cilvēku pūļa. Kustība noteikti nāks par labu visiem. Tu vari ne tikai sēdēt uz dīvāna un skatīties televizoru."

Nākamais, ko uzsver Andis Brēmanis, ir tas, ka ēdienam jābūt daudzveidīgam. Bet dažādība nav gaļas konservos un gaļas kotletēs. Papildus olbaltumvielu produktiem uzturā jāiekļauj arī labība kā cietes un ogļhidrātu avots, tāpat arī dārzeņi un augļi.

Dietologi arvien vairāk atgādina ogļhidrātu ietekmi uz holesterīna metabolismu. No tā izriet, ka ir jāizvairās no saldumu, desertu, kūku, pīrāgu – viegli sagremojamu ogļhidrātu – patēriņa. Tie var ātri izraisīt vielmaiņas traucējumus, tāpēc ir nepieciešama proporcijas izjūta un labs uzturs.

Holesterīna problēma

Paaugstināts holesterīna līmenis ir sarežģīta problēma, kurai nepieciešams visaptverošs risinājums. Mūsdienās pastāv mīts, ka holesterīns ir kaitīgs ķermenim un tā saturs asinīs ir viens no vissvarīgākajiem cilvēku veselības rādītājiem. Daudzi, cenšoties saglabāt savu veselību, ievēro stingras diētas, izslēdzot visus pārtikas produktus, kas satur holesterīnu.

Tomēr tikai daži cilvēki zina, ka tā ir daļa no šūnu membrānām, kas dod tām spēku un nodrošina metabolismu starp šūnu un starpšūnu vielu un regulē enzīmu darbību. Tādējādi bez holesterīna normāla mūsu ķermeņa darbība nav iespējama. Problēma rodas, ja ir pārāk daudz holesterīna, un šajā gadījumā tas kļūst par iemeslu veselai rindai sirds un asinsvadu slimību, kas var izraisīt traģiskas sekas.

Zema blīvuma holesterīns uzkrājas uz asinsvadu sieniņām, veidojot aterosklerozes plāksnes. Tas noved pie artēriju aizsprostošanās, kas var izraisīt nopietnas sekas un pat nāvi. Taču ļoti bieži diezgan jauni cilvēki uzzina to, ka holesterīns ir viņu ienaidnieks, tikai kad jau nonākuši slimnīcā. Tieši tāpēc katram cilvēkam ir svarīgi zināt savu holesterīna līmeni: Eiropas Kardioloģijas asociācija iesaka regulāri pārbaudīt holesterīna līmeni visiem, kas vecāki par 40 gadiem.

Vēl viena bīstama parādība ir asins receklis jeb trombs, kas izveidojas asinsvada iekšienē un pakāpeniski bloķē asiņu un līdz ar to arī skābekļa un citu vielu nonākšanu cilvēka iekšējos orgānos, ieskaitot smadzenes. Ateroskleroze bieži ir trombu veidošanās iemesls artērijās. Diemžēl lielākā daļa pieejamo zāļu pazemina holesterīna līmeni, bet neaizsargā pret trombozi un nesamazina iekaisumu asinsvados.

Kad ir par vēlu

Diemžēl Latvijā ir vispārpieņemts, ka vairums no mums neuzsāk holesterīna līmeņa noteikšanu, kamēr viņiem nav veselības problēmu. Ir zināms, ka apmēram 90% pusmūža cilvēku, kuri dodas uz klīniku, jau ir augsts holesterīna līmenis.

Aizdomas par paaugstinātu holesterīna līmeni var rasties, ja kādam no ģimenes locekļiem jaunībā bijusi sirdslēkme vai insults, piemēram, māte ar CVD slimību, kas jaunāka par 65 gadiem, un tēvs, kas jaunāks par 55 gadiem, vai brāļi un māsas ir bijuši slimi. Šajā gadījumā ir iespējama iedzimta dislipidēmija – iedzimti holesterīna metabolisma traucējumi. Tā notiek bieži. Cilvēks, kurš sevi uzskata par pilnīgi veselīgu, pēkšņi nonāk slimnīcā ar sirdslēkmi. Ir zināms, ka pirmais simptoms 60% gadījumu, kad pakāpeniski attīstās koronārā sirds slimība, ir miokarda infarkts.

Standarti visiem ir atšķirīgi

Latvija tālu atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm, jo ​​mēs joprojām savu veselību neuztveram nopietni. Ir svarīgi uzraudzīt "sliktā" holesterīna līmeni asinīs. Ja pacients ir vesels un viņam nav diagnozes, kas saistīta ar sirds un asinsvadu slimībām, norma viņam ir mazāka par trim milimoliem litrā. Augsts risks ir pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām vai insultu, smagu nieru mazspēju vai ļoti paaugstinātu asinsspiedienu, ko sarežģī cukura diabēts. Tas nozīmē, ka viņiem vajadzētu būt zemam holesterīna līmenim, mazākam par 1,8 milimoliem litrā.

Holesterīns nozīmē ne tikai uzturu

Cilvēks var neēst neko treknu, bet zema blīvuma holesterīns ir augsts. Tauki asinīs ir atkarīgi ne tikai no mūsu uztura. Vissvarīgākais ir endogēns vai aknu holesterīns. Tas ir holesterīns, ko ražo mūsu ķermenis. No otras puses, ja cilvēka ēdienkartē ir daudz viegli sagremojamu ogļhidrātu vai viņš patērē daudz piesātināto tauku, var paaugstināties arī "sliktais" holesterīns. Tad holesterīna ražošana ir traucēta un to var izraisīt vairāki iemesli. Tomēr holesterīnu ražo gan aknas, gan zarnu trakts. Bet galvenais holesterīna ražošanas orgāns ir aknas. Situācija ir līdzīga diabētam: cilvēks nelieto cukuru un saldumus, bet viņam ir diabēts, jo viņa metabolisms ir traucēts.

Faktiski nav daudz zinātnisku pētījumu par garšaugu un piedevu ietekmi uz holesterīnu. Piemēram, nav acīmredzamu zinātnisku faktu, ka ķiploki, tāpat kā zivju eļļa, pazemina "sliktā" holesterīna līmeni, jo tas nemaina "sliktā" holesterīna daudzumu asinīs.

Un ko saka zinātne?

Saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem zāles ir visefektīvākais veids, kā kontrolēt holesterīna līmeni. Bet tās ir nepieciešamas, ja tos ir parakstījis ārsts. Taču ne visiem cilvēkiem ir vajadzīgas zāles sliktā holesterīna līmeņa pazemināšanai. Ir arī citas iespējas. Daudzi cilvēki izvēlas dabiskus līdzekļus, izvairoties no sintētiskām, ķīmiskām zālēm.

Zinātniskie pētījumi liecina, ka divu augu vielu kombinācija ir īpaši noderīga asinsvadu aizsardzībai. Holesterīna līmeņa kontrolei tiek izmantots raudzēts sarkano rauga rīsu ekstrakts, kurā aktīvā viela ir monakolīns K, bet asinsvadiem – ferments nattokināze no speciāli raudzētas sojas.

Sojas pupu nattokināzes vielu ir izdalījis Japānas zinātnieks Hirojuki Sumi. Viņš veica zinātnisku eksperimentu un nejauši atklāja, ka, ja "Natto" ekstrakts nokļūst trombā, tad pēc 18 stundām tas pilnībā izšķīst 37 grādu temperatūrā. Tādējādi nattokināze, absorbēta asinīs, palielina tās plūstamību, neitralizē trombozi un palēnina aterosklerotisko plāksnīšu veidošanos.

Tajā pašā laikā nattokināzes, monakolīna un augu ekstraktu kombinācija efektīvi samazina holesterīna līmeni, asinsrites traucējumus un trombozes risku, kā arī samazina iekaisuma procesus asinsvados. Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama līdzīga kombinācija kapsulu formā.

Labākās zāles ir fiziskās aktivitātes

Fiziskās aktivitātes ir labākie "vitamīni sirdij", tie ir noderīgi visur un vienmēr. Tiesa, nav zinātnisku pierādījumu, ka fiziskās aktivitātes pazeminātu holesterīna līmeni. Fiziskas slodzes neārstē dislipidēmiju kā atsevišķu slimību. Bet, kad cilvēks nomet svaru un viņa ķermeņa masas indekss (ĶMI) tuvojas normālam, ķermenī sākas svarīgi procesi – dabiski mainās asins sastāvs. Zinātne nav pierādījusi, ka sports pagarina dzīvi, bet fakts ir tāds, ka sports padara mūsu dzīvi daudz veselīgāku.

Brīdināts – tātad bruņots

Ir skaidrs, ka pašlaik koronavīruss pilnībā maina mūsu dzīvesveidu. Tomēr nedrīkst aizmirst arī par citām briesmām, kas draud nevis tūkstošiem, bet miljoniem cilvēku dzīvību.

"Šodien ir satraucošs laiks, plašsaziņas līdzekļos parādās daudz informācijas, kas pamatoti piesaista galveno cilvēku uzmanību," saka farmācijas uzņēmuma Valentis un bioloģiski aktīvo vielu ražotāja pārstāvis Toms Kaulakalns. "Mēs vēlamies pateikt Latvijas iedzīvotājiem, ka tad, kad rodas jauns veselības apdraudējums, nevajadzētu aizmirst par veco ienaidnieku, kurš saskaņā ar statistiku ir simtiem reižu bīstamāks mūsu dzīvībai. Karantīnas laikā jums ir nepieciešams ne tikai pilnvērtīgi ēst un staigāt svaigā gaisā, bet arī neaizmirst par holesterīna līmeņa kontroli. Mēs ceram, ka mūsu skaidrojumi palīdzēs šajā grūtajā laikā labāk aizsargāt valsts iedzīvotāju veselību. "