Circene: Vai ambulatorie pakalpojumi tiks slēgti tāpat kā kinoteātri?
Ingrīda Circene, ginekoloģe – dzemdību speciāliste, bijusī Veselības ministre
Skumja atziņa – ne Saeimai, ne valdībai šodien nav stratēģiska redzējuma uz Covid 19 pandēmiju. Mēs redzam reflektēšanu uz atsevišķiem notikumiem un dižošanos savā starpā – kā mums izdevās kaut ko aizslēgt!
Veselības ministrija sadomājusi slēgt ambulatoro medicīnu tāpat kā iepriekš slēdza kinoteātrus. Beidzot Latvija kaut kur būs pirmajā vietā pasaulē, jo ministrijai šķiet būtiski vēl kaut ko ierobežot. Nekur citur pasaulē nav redzēta un piedzīvota tāda veselības aprūpes dienestu slēgšana, kādu ir ieplānojuši mūsu haosa organizatori.
Šis veselības centru, medicīnas iestāžu un poliklīniku slēgšanas pasākums rakstu valodā slēpjas zem tādiem nosaukumiem un terminiem kā ierobežots sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu grozs un iespēja izvairīties no kontaktēšanās ar personām, kas varētu būt Covid 19 infekcijas izplatītāji.
Esmu ginekoloģe – Veselības ministrijas plāns paredz gandrīz pilnībā slēgt ginekologu pieņemšanas, izņemot grūtnieču aprūpi. Dzīvē tas izskatīsies tā – ginekologs gaida, vai atnāks kāda grūtniece, kategoriski atsaka sievietēm ar sāpēm vēderā vai asiņošanu, pie kam ginekologam nebūs ne medicīnas māsu, ne reģistratoru. Ginekologa pieņemšanu mēs parasti uzskatām un plānojam kā sieviešu veselības kompleksu pārbaudi. Paredzētās ģimenes ārsta konsultācijas pa telefonu bez apskates nenovērsīs sieviešu plūsmu uz slimnīcu neatliekamās palīdzības vai uzņemšanas nodaļās ar sūdzībām par ovulācijas sāpēm, disfunkcionālu asiņošanu un citās problēmām.
Vēl trakāk ministrija grasās izrīkoties ar dermatologiem – viņiem turpmāk būs atļauts un paredzēts pieņemt tikai pacientus ar lipīgām ādas slimībām un seksuāli transmisīvām slimībām. Nekādā gadījumā dermatologs nedrīkstēs pieņemt cilvēku ar iespējamu melanomu līdz ārkārtējā stāvokļa beigām, bet darbā nāksies sēdēt un gaidīt – vai neatnāks kāds pacients, piemēram, ar kašķi. Pēc Veselības ministrijas pārliecības sanāk, ka seksuāli transmisīvās slimības ir svarīgākas par kardiologa konsultāciju.
Traumatologiem paredzēta iespēja ambulatorā veselības iestādē sniegt konsultācijas, bet nav paredzēts, ka šis traumatologs varēs nosūtīt pacientus uz ultrasonogrāfiju vai, nedod Dievs, rentgenoloģisku izmeklēšanu. Nezinu, kurš ir sadomājis, ka 21. gadsimta traumatologam vajadzētu visu izmeklēt ar tausti, bet ārstēt ar marles saiti un ģipsi.
Lasot nezināma un neprofesionāla ierēdņa gatavoto dokumentu, atdūros pret vārdiem "pakalpojumiem, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionāri neatliekamā kārtā uzsāktā ārstēšana". Ar šiem vārdiem Veselības ministrijas ierēdnis ir paziņojis, ka pacienti drīkst turpināt iesākto ārstēšanu, bet nekādi nedrīkst saslimt ar kaut ko jaunu, jo vienkārši – ministrija tā lēmusi. No šī absurda nāk atziņa, ka speciālistiem būs jānāk darbā, nezinot, kas pieņemšanā viņus sagaidīs, bet no neplānoto apmeklējumu skaita veselības aprūpes iestādēm nebūs finansiāli iespējams apmaksāt reģistratorus, apkopējas, dezinfekcijas pasākumus utt.
Veselības ministrijas viedoklis patiesībā izslēdz iespēju dezinficēt medicīnas iestādi kā tādu un apkarot Covid 19 ar tiem līdzekļiem, ko mēs pazīstam – stingru epidemioloģisko režīmu, pacientu saskares novēršanu, stingru iepriekšēju pierakstu uz konsultācijām utt., ko iesaka Pasaules Veselības organizācija.
Skatoties uz Saeimu un valdību kļūst baisi, jo varas ešelonos nesaprot – citas slimības nav pazudušas. Apendicīts vai vidusauss iekaisums nav pārbijies no koronavīrusa inficēšanās, un pacienti ar visdažādākajām sāpēm un iekaisumiem, arī vīrusa epidēmijas laikā, ir un būs, taču tagad viņi drūzmēsies jau tā pārpildītajās slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Jau šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļām un NMPD ir uzvelta tām neraksturīga sabiedrības veselības un epidemioloģiska funkcija. Nepārtraukti zvana 113 telefons, un dispečeri spiesti atbildēt uz visdažādākajiem jautājumiem, bet tajā pašā laikā kāds cits dirn rindā un gaida ar stāstu par cilvēku, kam minūšu un sekunžu laikā vajadzīga palīdzība.
Ģimenes ārsti ir veselības pamatu pamats, un šobrīd viņiem slodze un apdraudējums vienlaikus ir vislielākais. Tādēļ primārā pieeja ir paredzēta ginekologam, endokrinologam, oftalmologam. Bet Veselības ministrija uzskata, ka šiem speciālistiem tagad uz kādu mēnesi vai diviem jāpārtrauc konsultēt un ārstēt – Veselības ministrija vēlas viņus visus nosūtīt dīkstāvē. Ja tiek pieņemts ierobežoto pakalpojumu variants, tad ārstiem un visiem ambulatorās veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem būtu jānosaka dīkstāve ar visām no tā izrietošajām sekām.
Un tomēr atgādināšu lietu, ko nevēlas dzirdēt ne prese, ne varas pārstāvji. Neatkarīgi no Veselības ministrijas histēriskās rosības Covid 19 apkarošanā, Latvijā katru dienu mirst 100 cilvēku no vēža, sirds slimībām, diabēta. Piebildīšu – pārāk bieži no novēloti diagnosticēta vēža, no nepietiekami ārstētām sirds slimībām un nekompensēta diabēta. Covid 19 nav iemesls visu medicīnu pamest novārtā, atļaut ārstēt tikai slimības, kuru statistika rīvē kanti Veselības ministrijas darbībai.
Tāda izklaide kā radioloģijas atvienošana ir dārgs un sarežģīts pasākums. Ja Veselības ministrija piespiedīs visus ambulatoros veselības centrus slēgt, tad aparatūras iekonservēšanu būs ļoti dārga, bet vēl dārgāka būs darbības atjaunošana.
Šoreiz pieklājīgi atturēšos no Veselības ministrijas kritikas attiecībā uz slimnīcu apdraudējumu, kad papildus pacientu novirzīšana uz slimnīcām nozīmē tikai un vienīgi papildus riskus slimnīcā guļošajiem hroniskajiem un ļoti smagajiem pacientiem no vīrusa, kas tagad netīšām var nonākt slimnīcas palātā. Šis nudien ir vesela raksta un plašas diskusijas vērts temats.
